FOTO: valsts svētkiem veltītajā svinīgajā ceremonijā Rundāles pilī novadniekus godina par viņu devumu Latvijai

Latvijas valsts proklamēšanas 104. gadadienas svētku priekšvakarā, 17. novembrī, Rundāles pilī norisinājās Bauskas novada pašvaldības augstāko apbalvojumu pasniegšanas ceremonija.

Sveicot Rundāles pils baltajā zālē ielūgtos viesus, novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis uzsvēra, ka šogad valsts svētki norit sarežģītos ģeopolitiskos apstākļos Eiropā, un arī Latvijas valsts pirms 104 gadiem dzimusi grūtās cīņās un kaujās. «Varam lepoties, ka mums ir sava valsts. Tagad, kad pavisam netālu no Latvijas robežām notiek karš, mēs vēl skaudrāk apzināmies, cik svarīga ir neatkarīga valsts. Ukrainas tauta neatkarību aizstāv ar savām asinīm, un arī mums jābūt gataviem aizstāvēt Latvijas valsti. Zinām, ka mūsu karavīri to sargā, bet mēs katrs varam darīt Latviju stipru ar savu darbu, attieksmi un dzimtenes mīlestību,» sacīja A. Okmanis. Viņš sacīja, ka godināšanai ar novada augstākajiem apbalvojumiem izraudzīti labākie no labākajiem, kas dažādās dzīves jomās paveikuši un dara to labāko, ko liek viņu sirdsapziņa pret savu zemi. «Jebkurš labi paveikts darbs ir veltīts mūsu kopīgai izaugsmei. Ja būsim paši labākie, mums vienmēr būs neatkarība un spēks, ko nevienam neuzvarēt,» svinīgi atklājot svētku pasākumu, pauda A. Okmanis.

Valsts himnas kopdziedāšanai īpašu skanīgumu piešķīra dziedātājas Marijas Naumovas balss.

Sarīkojuma viesus apsveica Rundāles pils muzeja direktore Laura Lūse. Viņa pauda prieku, ka Latvijas 104. gadadienas svinības šogad norit Rundāles pilī. Šī pils kļuvusi par pašaizliedzīga darba un atdzimšanas simbolu, kas dara lepnu gan pagastu un novadu, gan visu Latviju. Šis gads muzejam ir īpašs – tas atzīmē patstāvīga muzeja izveidošanas 50. gadadienu. «Atzīmējot valsts svētkus, vēlos uzsvērt, ka vislabākā dāvana Latvijai ir darbs, ko darām ar pašaizliedzību un degsmi. Lai ikvienam ir darbs, kas sniedz prieku, mīlestību un ir devums Latvijai!» vēlēja L. Lūse.

Pagodināšanas ceremonijā katram apbalvotajam sabiedrības atzinības vārdus nolasīja aktieris Jēkabs Reinis, un muzikālus veltījumus izpildīja dziedātāja Marija Naumova kopā ar instrumentālu grupu.

Ceremonija noslēdzās ar trīs augstāko pašvaldības apbalvojumu – Goda zīme «Zelta ozols» – pasniegšanu. Goda zīmes saņēmēja Rita Laika apbalvota par nozīmīgu nesavtīgu ieguldījumu audžuģimeņu institūcijas stiprināšanā, ilgstoši nodrošinot ģimenisku vidi bez vecāku gādības palikušiem bērniem. R. Laika savā uzrunā sacīja: «Nekādu varoņdarbu neesmu izdarījusi, tikai daru savu darbu, ko mīlu. Esmu ļoti lepna, ka esmu latviete. Lepojos, ka esmu varējusi palīdzēt bez vecāku gādības palikušajiem bērniem, un tie pie manis izaug par krietniem cilvēkiem. Novēlu, lai katram Latvijā ir sava ģimene un miers uz pasaules.»

Kad bija nolasīti atzinības vārdi «Zelta ozola» saņēmējam Jānis Zemtautim, pasākuma dalībnieki viņu sveica ar ilgstošiem aplausiem, pieceļoties kājās. J. Zemtautim apbalvojums piešķirts par ilggadēju mērķtiecīgu sabiedrisko darbību Latvijas neatkarības ideju iedzīvināšanā un nozīmīgu ieguldījumu patriotisko vēstures liecību saglabāšanā nākamajām paaudzēm.

Ar karmīnsarkanu rožu ziediem rokās apbalvotie svētku brīdi iemūžināja kopbildēs ar Bauskas novada domes priekšsēdētāju Aivaru Okmani.

Apbalvotie novadnieki

Goda zīme «Zelta ozols» piešķirta:

Ritai Laikai – par nozīmīgu nesavtīgu ieguldījumu audžuģimeņu institūcijas stiprināšanā, ilgstoši nodrošinot ģimenisku vidi bez vecāku gādības palikušiem bērniem

Audžuģimenes statuss Ritai Laikai piešķirts 2011. gadā. Laika posmā līdz 2022. gada oktobrim viņa aprūpējusi 17 audžubērnus. 2014. un 2018. gadā ģimenē uzņemti bērniņi ar smagām veselības problēmām. „Bērni ir mana dzīve. Ja vajag – tad jādara,” atzinusi Rita. Kopš 2021. gada aprīļa viņai ir piešķirts specializētās audžuģimenes statuss specializācijā – audžuģimene bērnam ar invaliditāti, kuram izsniegts atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību smagu funkcionālu traucējumu dēļ. Pašlaik Ritas Laikas audžuģimenē ir viens bērns ar smagiem funkcionāliem traucējumiem un juridiski brīvs puisītis bez veselības problēmām, kurš ļoti gaida savus vecākus.

Par ilggadēju augstvērtīgu radošo darbību mākslas jomā un nozīmīgu ieguldījumu kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā un popularizēšanā Goda zīme ‘’Zelta ozols’’ piešķirta Imantam Lancmanim. Mākslas vēsturnieka un gleznotāja mūžs kopš 1964. gada saistīts ar Rundāles pili. No 1976. gada līdz 2018. gadam I. Lancmanis ir bijis muzeja direktors. Tas ir viņa nopelns, ka tagad atjaunotā pils ir labi zināma ne vien Latvijā, bet teju visā pasaulē. Viņš ir virzījis un vadījis apjomīgus restaurācijas darbus un muzeja izveidi, lai Rundāles pils komplekss spētu pastāvēt kā vienots 18. gadsimta arhitektūras un monumentāli dekoratīvās mākslas piemineklis.

Nozīmīgs ir I. Lancmaņa ieguldījums Latvijas piļu, muižu un baznīcu vērtību saglabāšanā. Laikā kopš pensionēšanās I. Lancmanis turpina būt sabiedriski aktīvs un darbojas kultūras pieminekļu saglabāšanā un atjaunošanā gan kā eksperts, gan zinātniskais konsultants (Lielvircavas muiža, Mežotnes baznīca, Skaistkalnes baznīca u.c.). Mākslas un kultūras procesos īpaša nozīme ir viņa publikācijām: monogrāfijām, katalogiem, rakstiem un rakstu sērijām periodiskajos izdevumos Latvijā, Krievijā, Vācijā, Francijā. 2021. gadā ar monogrāfijas “Rundāles pils III. Restaurācija” izdošanu tika noslēgts darbs pie apjomīgās triloģijas par Rundāles pili, kas raksturo Rundāles pils vēsturi, interjerus un restaurāciju. Bagātīgas un rosinošas arvien ir erudītā speciālista publiskās uzstāšanās – tiklab starptautiska vai vietēja mēroga zinātniskās konferencēs, semināros un priekšlasījumos vai sabiedrisko organizāciju aktivitātēs, kā studentu auditorijas priekšā Valsts Mākslas akadēmijā vai kolēģu lokā.

Būdams kaislīgs franču valodas un kultūras cienītājs un pazinējs, I. Lancmanis ir veicinājis Latvijas un Francijas kultūras mijiedarbību. Daudz paveikts arī Latvijas-Vācijas, Nīderlandes, un Itālijas starpkultūru vidē. Līdztekus minētajām aktivitātēm I. Lancmanis joprojām nododas pētniecībai un gleznošanai. Jau no 12. novembra vērienīga izstāde ‘’Imanta Lancmaņa māksla’’ būs skatāma Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā.

Goda zīme «Zelta ozols» piešķirta Jānim Zemtautim – par ilggadēju mērķtiecīgu sabiedrisko darbību Latvijas neatkarības ideju iedzīvināšanā un nozīmīgu ieguldījumu patriotisko vēstures liecību saglabāšanā nākamajām paaudzēm.

1932. gadā Svitenes pagastā dzimušais Jānis Zemtautis kā Bauskas nacionālās jauniešu pretošanās grupas dalībnieks par pretošanos padomju varai apcietināts savā skolas izlaiduma dienā. Ar Baltijas kara apgabala tribunāla spriedumu 1951. gada martā notiesāts uz 25 gadiem katorgā Tālajos Ziemeļos un vēl uz pieciem gadiem bez cilvēktiesībām, izcietis 15 gadus PSRS gulaga nometnēs Vorkutā un Mordovijā, kur smagi strādājis šahtās.

Pēc atgriešanās Latvijā svitenieks ilgu laiku strādājis Rundāles un Bauskas patērētāju biedrībā. Kad Latvija ieguva neatkarību, J. Zemtautis ar savu dzīves pieredzi un enerģiju iekļāvies Latvijas Politiski represēto apvienības struktūrvienībā PRK ‘’Rēta’’; sešus gadus bijis tās vadītājs.

Sabiedrisko darbību Jānis Zemtautis veltījis Latvijas interesēm un nākotnei, īpaši pievēršoties jaunatnei. Tiekoties ar skolēniem un pedagogiem, viņš dāvinājis izglītojošas grāmatas; rosinājis izvērstāk mācīt Latvijas vēsturi un jauniešus orientēt uz valsts aizsardzību. Latvijas Okupācijas muzeja fondos atrodami J. Zemtauta video un audio ieraksti par pretošanās grupas darbību un citi materiāli. Viņš krāj vēstures liecības par savu pagastu, iemūžinot bojā ejošās sētas sērijā ‘’Zudusī Latvija’’. Par sevišķiem nopelniem Latvijas valsts labā šogad J. Zemtautis iecelts par Viestura ordeņa komandieri.

Apbalvojuma “Zelta ozols” atribūti ir goda zīme, apliecinājums goda zīmes laureātam un naudas balva 1000 eiro pēc nodokļu nomaksas.
 

Apbalvojums «Bauskas novada Gada cilvēks» piešķirts:
Dainai Ziemelei – par ilggadēju aktīvu darbību politiski represēto personu kustībā un radošu ieguldījumu kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā

Mirdzai Brazovskai – par ilgstošu sekmīgu darbību veselības aprūpes jomā, nodrošinot Bauskas novada iedzīvotājiem nepieciešamo pakalpojumu klāstu;

Baibai Gāgai – par ilggadēju profesionālu pedagoģisko un organizatorisko darbu, popularizējot sportu un veidojot pozitīvu Iecavas un Bauskas novada tēlu;

Gintam Jankovskim – par sabiedrisko aktivitāti un panākumiem darbā ar jaunatni, popularizējot labdarību, brīvprātīgo darbu un veicinot Bauskas novada atpazīstamību;

Mārtiņam Aukštikalnim – par mērķtiecību un augstiem sasniegumiem trenera darbā, popularizējot cīņas sporta veidus un vairojot Bauskas novada atpazīstamību;

Vilmai Butulei – par ilggadēju apzinīgu un nesavtīgu darbu Bauskas novada iedzīvotāju veselības aprūpē.

Laureāti saņems figurālu balvu “Bauskas novada Gada cilvēks”, apliecinājumu un naudas balvu 500 eiro pēc nodokļu nomaksas.
 

Bauskas novada Goda raksts piešķirts:
Annai Guļkevičai – par ilggadēju radošu skolotāja darbu, mācot un audzinot jauno paaudzi Vecsaules pamatskolā;

Ģirtam Karpovičam – par nozīmīgu ieguldījumu uzņēmējdarbībā, sekmējot Bauskas novada infrastruktūras attīstību un nodrošinot iedzīvotājiem nepieciešamos pakalpojumus;

Aldim Kapkalnam – par ilggadēju atbildīgu darbu būvniecības nozarē un nozīmīgu ieguldījumu Bauskas novada attīstībā;

Arnoldam Šimkusam – par ilggadēju veiksmīgu organizatora darbu, popularizējot dambretes sportu un veicinot Iecavas un Bauskas novada pazīstamību;

Mārim Bergam – par ilggadēju nozīmīgu ieguldījumu prāta spēļu attīstībā, piesaistot jauno paaudzi šaha un dambretes sportam;

Līgai Stankevičai – par teicamiem panākumiem kultūras jomā, veidojot pozitīvu Bauskas novada tēlu un veicinot tā pazīstamību;

Mārtiņam Rāviņam – par ilggadēju sabiedrisko aktivitāti Iecavas evaņģēliski luteriskās draudzes dzīvē un nesavtīgu ieguldījumu baznīcas atjaunošanas un uzturēšanas darbā;

Laumai Lancmanei – par teicamu profesionālo darbu kultūrvēsturiskā mantojuma restaurēšanā, popularizēšanā un nozīmīgu ieguldījumu Rundāles pils parka atjaunošanā;

Ingrīdai Vaisjunei – par degsmi pedagoģiskajā darbā un panākumiem interešu izglītībā, Vecumniekos popularizējot sporta tūrismu un aktīvu dzīvesveidu;

Ingrīdai Segliņai – par augstvērtīgu ieguldījumu izglītības jomā, popularizējot ieteicamo latviešu valodas un literatūras mācīšanas praksi

Inetai Karelsonei – par aizrautību pedagoģiskajā darbā un panākumiem vides izglītībā, iesaistot Skaistkalnes vidusskolas skolēnus Ekoskolu programmā;

Brigitai Igaunei – par sasniegumiem pedagoģiskajā darbā Skaistkalnes vidusskolā, pielietojot jaunās informācijas tehnoloģijas un veidojot skolēnos interesi par inženierzinātnēm;

Mārim Slokam – par atbildīgu darbu un ieguldījumu Bauskas mūzikas un mākslas skolas attīstībā un novada tēla popularizēšanu;

Raivim Maķevicam – par augstvērtīgiem sasniegumiem Bauskas novada Bērnu un jaunatnes sporta skolas vieglatlētikas trenera darbā un ieguldījumu pozitīva novada tēla veidošanā;

Silvijai Kopei – par nesavtīgu darbību Iecavas evaņģēliski luteriskās baznīcas kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā, popularizēšanā un aktīvu dalību vietējās kopienas saliedēšanā.

Laureātiem kopā ar Goda rakstu tiek piešķirta naudas balva 100 eiro pēc nodokļu nomaksas.
 

Bauskas novada Atzinības raksts piešķirts:
Guntai Siliņai – par ilggadēju radošu pedagoga darbu Vecsaules pamatskolā, izkopjot un attīstot skolēnu talantus teātra un vizuālajā mākslā;

Mārai Iliņai – par ilggadēju godprātīgu darbu izglītošanas un audzināšanas jomā Vecsaules pamatskolā;

Ligitai Šultei – par sirsnīgu, profesionālu un klienta individuālajām vajadzībām atbilstīgi organizētu medicīnisko aprūpi biedrības “Latvijas Sarkanais Krusts” Sociālās aprūpes centrā “Derpele”;

Kārlim Dišleram – par atsaucību un godprātīgu saimniecisko darbu Vecumnieku vidusskolā;

Lilijai Peterānei – par ilggadēju sekmīgu pedagoga darbu un ieguldījumu Vecumnieku pirmsskolas izglītības attīstībā;

Verai Strogonovai – par ilggadēju godprātīgu un patriotisku pedagoga darbu Vecumnieku vidusskolā;

Biedrībai “Bauskas vecpilsēta” – par aktīvu darbību Bauskas pilsētas vēsturiskā centra kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā un popularizēšanā, sadarbojoties ar Bauskas novada pašvaldību un piesaistot finansējumu dažādu iniciatīvu īstenošanai.

+ 14