www.bauskasdzive.lv
Vecumniekos svētdien, 6. novembrī, norisinājās šogad pēdējais retro tehnikas un antīko lietu tirgus. To apmeklēja ap 20 dažādu preču piedāvātāju un prāvs pulks pircēju no malu malām, arī Latvijas robežai tuvāk dzīvojošie lietuvieši. Savukārt Bauskas novada pašvaldības policija rīta burzmu izmantoja, lai vērstos pret autovadītājiem, kuri savus braucamos bija novietojuši uz tirgu ieskaujošajām ielām, ignorējot ceļa zīmi «Apstāties aizliegts».
Pirmo reizi šāds tirdziņš organizēts 2020. gada vasarā, pamazām iemantojis piekrišanu un nu jau visai regulāri – pēdējā laikā reizi mēnesī – Vecumniekos satiekas motorizēto spēkratu rezerves daļu tirgotāji un entuziasti, dažādu senu priekšmetu kolekcionāri un interesenti. Pirmajās reizēs redzētais vienu otru iedrošinājis pārlūkot garāžās, šķūnīšos un pažobelēs sarausto, taču neviens nav sasparojies pievienoties «rūdītu senlietu krājēju un tirgotāju blicei», kā sevi dēvē Latvijā zināmākie antīko mantu vācēji un andelētāji.
Ingus Liepa, tirgus pārvaldnieks, «Bauskas Dzīvei» atklāj, ka gribētos, lai vairāk piedalās vietējo, jo cilvēkiem mājās ir daudz nevajadzīgu krāmu, tikai pietrūkst apņemšanās un gribas mantību pārskatīt un sadūšoties andelei. Lai nebiedējot noteiktā tirgus maksa – 12 eiro, jo ar pašu ļaudīm būšot pavisam cita runāšana.
Iecere organizēt tirdziņu radusies Aināram Ābeltiņam, moto tehnikas entuziastam, 1979. gadā Vecumniekos dibinātā moto kluba «Liesma» atjaunotājam un vadītājam, domubiedru grupas «Club 79» dalībniekam. «Vecumnieku retro tehnikas tirgū dominē moto tēma, lai gan ir arī kannu, pannu un citu agrākos laikos izmantotu priekšmetu tirgotāji.
Lepojos, ka tirgus dalībnieki un apmeklētāji šodien varēja apskatīt sporta mopēdus, ar ko vietējie entuziasti no moto kluba «Liesma» oktobra beigās piedalījās sacensībās Turku trasē,» teic A. Ābeltiņš, «tauta apgrozās, lai gan pēc Jāņiem ar pirkšanu ir diezgan pašvaki. Šoreiz nebija ieradies leģendārais mūzikas ierakstu karalis Juris Lapinskis, kura stends vienmēr rada lielu interesi, savukārt prieks par kaimiņvalsts moču restauratoru atsaucību; tas nozīmē, ka «Facebook» grupās ievietotā informācija lietuviešu valodā ir nostrādājusi.» Līdzīgi tirdziņi regulāri tiek rīkoti Ikšķilē un Biķerniekos, taču daudzi atzīst, ka Vecumniekos patīkot labāk un izdodas uziet tādas mantas, ko citur nevar «ne ar uguni sameklēt».
Cits bija nācis vai braucis tikai intereses pēc, bet vairums tomēr tādu, kam padomā ko konkrētu noskatīt. Edmunds un Jurijs no Pilsrundāles nodarbojas ar motocikliem un mašīnām, teju ik reizi apmeklē Vecumnieku tirgu un kaut ko vajadzīgu atrod. «Tukšā mājās nebraucam!» viņi nosmej.
Ainars Ķienis, vietējais iedzīvotājs, pētīja padomju laika nozīmīšu un porcelāna figūriņu stendu, vairāk gan ziņkāres dēļ, jo viņu saistot vēsturiskas fotogrāfijas, kurās iemūžināti Vecumnieki.
Inese no Svitenes atbraukusi līdzi dzīvesbiedram Mārim, kurš esot aizrautīgs krājējs un Vecumniekos iepircies jau vairākkārt. Šoreiz cerot atrast kādus instrumentus vai virpošanai nepieciešamus rīkus. Savukārt Ingus no Viesītes tirgu apmeklēja pirmoreiz, nodomājis pameklēt vectēva «ižam» rezerves daļas, jo gribot motociklu restaurēt. No Mālpils braukušie Andželika un Māris bērnu un mazbērnu apciemojumu Vecumniekos apvienoja ar saistošu pastaigu pa tirgu, kur uzmanību piesaistīja arī copmaņiem noderīgas lietas, piemēram, medicīnā izmantotas šķērītes, ko ērti pielietot āķa izvilkšanai no zivs mutes.
Valērijs no Rīgas pastāvīgi brauc tirgoties uz Vecumniekiem. Esot kolekcionārs, mainot, vācot un pērkot visu ko, bet citiem pārdod mantas, ko pašam nevajag – katlus un dažādus alumīnija priekšmetus, petrolejas kannas un citas lietas. Blakus viņam iekārtojies Māris Bērziņš no Rīgas, kurš ir daudz mutīgāks un sakās esam «rūdīts laupītājs», ar kolekcionēšanu nodarbojas no 11 gadu vecuma. 1980. gadā melnajā tirgū esot pārdevis 20 000 nozīmīšu, pašlaik lepojas ar 260 sudraba saktu kolekciju. Interesenti pētīja viņa atvestos senos fotoaparātus un kastēs sakrautās citas padomju laika liecības. Lai gan mantu daudz, krājējs zinot visu sortimentu no galvas un, nakts laikā pamodināts, varētu nosaukt arī katras lietas cenu. Inese un Aigars no Inčukalna Vecumnieku tirgu apmeklēja pirmoreiz un pētīja fotoaparātus «Moskva», ar ko bildes uzņemtas pagājušā gadsimta 50. gados. Pārdevējs par vienu prasot 20 eiro, taču ierīce stāvējusi mitrumā un grūti paredzēt, vai maz varēšot to atjaunot. Iespējams, jāpērk divi, lai varētu vienu restaurēt un nokomplektēt, jo fotoaparāti glabāti sliktos apstākļos, vērtē Aigars.
Bārbeles pagasta brīvdabas muzeja «Ausekļu dzirnavas» īpašnieks Mārtiņš Mediņš par 30 eiro iegādājās jaunu sestā žiguļa atpakaļskata spogulīti. Auto nestāv uz postamenta, ar to pēc pieprasījuma tiekot vizināti kāzinieki, tāpēc ik gadu jāveic tehniskā apskate. «Spogulītis ir oriģinālā iepakojumā, kas liecina, ka prece ražota 80. gados Rīgā, apvienībā «Progress». Anatolijam Menuhovam ir visplašākais padomju laikos ražotu automašīnu rezerves daļu klāsts, viņam ir arī veikals Rīgā,» teic M. Mediņš, «tirgu apmeklēju ikreiz, meklēju to, ko man tiešām vajag un bieži vien arī atrodu. Iepriekš nopirku «iža» blakusvāģim stiklu un tas jau uzmontēts. Te ir daudz kas interesants, īpaši tiem, kuri brauc ar mopēdiem un tos restaurē. Te var sameklēt visas detaļas, kas trūkst, un salikt mopēdu vai motociklu no jauna.»
A. Menuhovam ir arī plašs moto tehnikas rezerves daļu piedāvājums, un tās pašlaik iegādājas visvairāk, jo cilvēki aizrāvušies ar mopēdu un motociklu atjaunošanu; tos vieglāk restaurēt nekā, piemēram, volgu vai čaiku, atklāj pārdevējs. Bariņš jaunu vīriešu bija mērojuši ceļu no Varakļāniem un tika pie javas aizmugures lukturīša, kas ilgi meklēts, mājās aizvestas arī citas vajadzīgas lietas. «Internetā uzzinājām par tirgu un braucām uz Vecumniekiem. Esam slimi ar močiem! Te visa kā ir tik daudz, tikai jāzina, ko meklēt,» atklāj Jānis, kuram sarakstiņš esot galvā.
Dainis Baļčūns no Bauskas puses vērsa uzmanību uz krājumā esošo liru. Kolekcionāram ir aizdomas, ka kokgriezums ir no Vecumnieku baznīcas un atradies virs ērģelēm, taču nekādu liecību neesot. Reiz viņam to noandelējis kāds vietējais, atklājot, ka padomju laikos piedalījies dievnama remontā, tīrījis pažobeli un zem mēslu kaudzes uzgājis skaisto kokgriezumu. Bijis žēl izmests, tāpēc paturējis un pēc ilgāka laika pārdevis. Ja kāds būtu ieinteresēts, kolekcionārs no meistardarba šķirtos par 50 eiro, taču vērtīgāk būtu iegūt informāciju par šo priekšmetu un tā iespējamo saistību ar Vecumnieku luterāņu baznīcu.
malači
Cilvēkiem labi un dabā mazāk atkritumu. Vajadzētu biežāk organizēt vasarīgākos apstākļos. Te ir acīmredzams pārrobežu projekts. Varbūt var kaut kā šo pasākumu uzlabot, apziņot, aprīkot. Varētu pamēģināt uz katru tirgus reizi jautrībai pieteikt uz izsoli kādu vēsturiski un tehniski ekskluzīvu mantu, bet tur vajag kādu entuziastu.