www.bauskasdzive.lv
Vecumnieku mūzikas un mākslas skola Ukrainas bēgļiem rīko radošas nodarbības. Trešdien, 16. martā, notika Stelpē dzīvojošo ukraiņu ģimeņu un izglītības iestādes pārstāvju pirmā tikšanās.
Gaidot atbraucam netālajā ciemā pagaidu mājvietu radušās sievietes un bērnus, Iveta Lavrinoviča, Mūzikas un mākslas skolas direktore, pauž, ka ideja piedāvāt mūzikas un mākslas terapiju ukraiņiem radusies mūzikas pedagoģei un direktores vietniecei Solvitai Lokai. 13. martā apmeklējot Vecumniekos organizēto sarīkojumu Ukrainas atbalstam, viņa satikusi ukraiņu ģimenes, kas iejūtas Stelpē, un apjautusi, ka radošas nodarbības spētu uzlabot un veicināt atbraucēju garīgo, emocionālo un fizisko labsajūtu. Ieceri atbalstījusi gan skolas vadība, gan kolēģi; ar mieru iesaistīties bija ukraiņi.
Šoreiz radošam procesam ļāvās divi pieaugušie un trīs bērni; mājās palika māmiņa ar astoņus mēnešus veco meitiņu, kura apslimusi, bet divi vecāki kopā ar bērniem bija devušies uz Ukrainas bēgļu atbalsta centru Rīgā nokārtot nepieciešamās formalitātes. Pašlaik atsaucīgo stelpiešu mājās apmetušies pavisam 11 cilvēku – pieci pieaugušie un seši bērni, kuri patvērušies no Krievijas agresijas Ukrainā.
Vizuāli plastiskās mākslas skolotāja Antra Gustsone iedrošināja radīt grupas kopdarbu – galdautu. Kad bija ierādīts, kā strādāt ar otām, krāsām un ūdeni, lai apgleznotu audumu, radnieciski saistītie ukraiņi no Kijivas ķērās pie darba. Vecākā no sievietēm – Jeļena Homenko – atklāj, ka Anna Docenko ir viņas meita, bet deviņus gadus vecā Darja un četrgadīgais Boriss – mazbērni. Savukārt piecgadniece Jeļizaveta Končaka ir Jeļenas māsasmeitas Alises atvase; viņa ir māsa astoņus mēnešus vecajai Evai.
Anna savulaik mācījusies mūzikas skolā, Darja aizrāvusies ar dejošanu, bet vizuāli plastiskajā mākslā neviens iepriekš nav izkopis prasmes. Skolotāja nomierināja, ka tas arī nav nepieciešams, jo «šodienas darbošanās būs spēle ar krāsām un ūdeni». «Tikai nevajag zīmēt! Jāuzticas krāsām un ūdenim,» ik pa brīdim atgādināja A. Gustsone, «raibinot audumu, vajadzīga vien liela pacietība un jāliek lietā iztēle.» Pamazām galdauts ieguva izteiksmīgus akcentus, radot stilizēta puķu dārza noskaņu. Lieldienas vairs nav tālu, tāpēc izvēlēti košāki toņi.
Nodarbībā galvenais bija radošais process, iegūtā pieredze un saskarsme. Gandarīti jutās visi. Ukraiņu sievietes un bērni priecājās par iespēju izpausties un brīnišķīgo rezultātu – galdautu, kurā saplūdušas krāsas un atmiņas. Nu tas rotās viņu mājvietu Stelpē. «Šis ir unikāls darbs, otra tāda nav un nekad nebūs,» vērtēja I. Lavrinoviča.
Ukraiņu bērni un vecāki Mūzikas un mākslas skolā atkal tiks gaidīti pēc nedēļas.
Plašāk lasiet laikraksta «Bauskas Dzīve» drukātajā versijā.
Vecumniekiem paldies! Un ko Bauska piedāvā? Klusums, ne ziņas, ne miņas. Pat nav novada lapā apkopotas informācijas, kur vērsties pēc palīdzības. Vismaz sekojot līdzi info, tādu neatradu mēģinot palīdzēt nejauši sastaptai Ukrainas ģimenei.
Vispirms ukraiņu bērni.. visi mēdiji piebāzti ar ukraiņiem… Kādi latviešu bērni nav?!?!?