www.bauskasdzive.lv
Ceturtdien, 28. septembrī, Ziemeļvalstu dienu laikā Bauskas novadā viesojās četru Ziemeļvalstu pārstāvji Latvijā.
Dānijas Karalistes vēstnieka amata kandidāts Mortens Jespersens, Norvēģijas vēstniece Īne Morenga, Zviedrijas vēstniece Kārina Hēglunde, Somijas vēstniecības pārstāvis Jāko Koivusāri, Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja Latvijā direktors Stefans Ēriksons un Dānijas Kultūras institūta darbinieki dienas sākumā apmeklēja uzņēmuma «Vizulo» ražotni Iecavas pagastā, vēlāk Bauskas rātsnamā tikās ar Bauskas novada jaunatnes lietu speciālistiem, kā arī vietējām jauniešu organizācijām, kuras dalījās pieredzē darbā ar jauniešiem.
Turpinājumā Ziemeļvalstu viesi tika iepazīstināti ar informāciju par pilsētu un novadu, tūrisma objektiem, uzņēmējdarbību, izglītību un kultūru, par jau esošo sadarbību ar Ziemeļvalstīm. Bauskas novada uzņēmējdarbības un mārketinga departamenta vadītāja Laura Ārente uzsvēra, ka Bauskas novada pašvaldībai izsenis ir sadraudzības līgums ar Tērebūdas un Hedemoras pašvaldībām Zviedrijā.
Vēstnieki interesējās, vai arī Bauskai nākotnē plānots ir apvedceļš, jo, braucot uz šo pasākumu, ievērojuši, ka noslēgumam tuvojas Ķekavas apvedceļa izbūve. Bauskas novada domes deputāts Arnolds Jātnieks apliecināja, ka līdz 2030. gadam Bauskas novada apvedceļam jābūt izbūvētam un šis projekts jāīsteno vienlaikus ar «Rail Baltica» būvniecību. Te nu viesiem bija papildu jautājums, proti, vai apvedceļš neradīs zaudējumus, uz ko L. Ārente norādīja, ka katrā situācijā ir gan ieguvumi, gan zaudējumi. Taču smagā autotransporta novirzīšana no pilsētas centra būšot atspaids vietējiem iedzīvotājiem un arī ieguvums tūristiem, kuri, viņasprāt, Bauskai apkārt nebrauks, jo tuvumā ir daudz ievērojamu apskates objektu.
Tā kā šajā reizē Ziemeļvalstu dienu centrā izvirzīti jaunieši, vēstnieki vaicāja, vai Bauskas jaunieši, dodoties studēt uz lielākām pilsētām valstī, pēc tam atgriežas atpakaļ, jo, piemēram, Dānijā, aizbraucot studēt uz lielpilsētu, uz mazpilsētu neatgriežas neviens pats. Bauskas novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis sacīja, ka situācija ir līdzīga, bet nav tik traģiska, jo ir novada pārstāvji, kuri izstudē vai iegūst pieredzi lielākos uzņēmumos un organizācijās citviet valstī vai ārvalstīs un ar savu pieredzes bagāžu ir atpakaļ savā dzimtajā novadā. Kā lielāko trūkumu A. Okmanis minēja kvalitatīva dzīvojamā fonda neesamību. Tālab pašlaik tiek strādāts, lai novadā būtu pieejami zemas īres cenas dzīvojamie nami.
Vēstnieki vēlējās uzzināt, vai jaunieši aktīvi piedalās pašvaldības vēlēšanās un kas tiek darīts, lai viņu aktivitāti uzlabotu. L. Ārente atzina, ka iedzīvotāju dalība vēlēšanās ir zema un tiek domāts, kā šo rādītāju uzlabot. Viņa atklāja, ka 2025. gada pašvaldību vēlēšanās Bauskas novadā iecerēts izmantot Cēsu pašvaldības pieredzi, kura pērn Saeimas vēlēšanu dienā, 1. oktobrī, sarīkoja arī pirmās vēlēšanas bērniem un jauniešiem. Tas bijis sabiedrības līdzdalības pasākums, kura laikā Cēsu izglītības iestāžu audzēkņi balsoja par, viņuprāt, labākajiem risinājumiem Cēsu pilsētvidē.
Katrai vecuma grupai bija savs balsošanas jautājums – bērnudārzu audzēkņi un pirmklasnieki balsoja par ziedu krāsu izvēli parka rotaļu laukumā, 2. līdz 7. klases skolēni izvēlējās rotaļu iekārtu parkā, bet jaunieši no 8. līdz 12. klasei izvēlējās vietu pilsētā, kurā vajadzētu uzstādīt ūdens brīvkrānus. Ar šādu soli ir svarīgi iedrošināt bērnus un jauniešus līdzdarboties lēmumu pieņemšanā, lai veidotu izpratni par viņu spēju ietekmēt notikumus savā skolā, pašvaldībā un valstī. Tādējādi nākotnes vēlētājos tiekot stiprināta apziņa, ka viņu viedoklim ir nozīme un ar savu aktīvu līdzdarbošanos var panākt pārmaiņas.
Bauskas novada jaunatnes lietu speciālists Gints Jankovskis pavēstīja, ka šogad tiks veidota Bauskas novada jauniešu dome. Plānots, ka tajā darbosies pārstāvji no katras novada vispārizglītojošās skolas, tiks organizētas tikšanās ar pašvaldības un Saeimas deputātiem, tiks pārrunāti dažādi jautājumi.
«Ļoti bieži nācies braukt cauri Bauskai, dodoties no Rīgas uz Viļņu un atpakaļceļā no Viļņas uz Rīgu. Jāteic gan, ka pašu pilsētu atklāju vien šogad, kad gada sākumā viesojāmies pašvaldībā, lai plānotu šo pasākumu. Apmeklēju Bauskas pili, kas ir patiešām atzīmēšanas vērta. Pirmo reizi šodien esmu Bauskas rātsnamā. Pirms braukšanas nedaudz iepazinos ar pilsētas vēsturi, kas ir gana komplicēta, bet pietiekami interesanta,» pastāstīja Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja Latvijā direktors Stefans Ēriksons.
Viņš uzsvēra, ka šī diena ļāvusi iepazīt Bausku un apkārtni daudz padziļinātāk. Šī pasākuma pievienotā vērtība, ka visi Ziemeļvalstu vēstnieki kopīgi ierodas kādā vietā Latvijā, lai dziļāk un plašāk to iepazītu, lai atvestu iedzīvotājiem plašu kultūras programmu, lai uzskatāmā veidā parādītu Ziemeļvalstu vienotību.
«Ziemeļvalstu dienas gaidījām jau kopš tā brīža, kad saņēmām informāciju, ka šogad tās ieplānotas pie mums. Esmu pārliecināts, ka plašā kultūras programma ir veids, kā uzrunāt vietējo sabiedrību un vēstīt par Ziemeļvalstīm,» sacīja A. Okmanis un piebilda, ka ieguvums ir abām pusēm un sniedz iespēju turpināt komunikāciju dažādos līmeņos.
Ceturtdien viesi tikās arī ar skolēniem Bauskas Valsts ģimnāzijā, piedalījās dāņu fotogrāfa Martina Taulova fotoizstādes «Nākotnes balsis» atklāšanā Bauskas kultūras centrā. Viesojās Bauskas pils muzejā un bija klāt izstādes «Somu jēgeri Latvijā» atvēršanā. Dienas noslēgumā baudīja Kjella Gunnara Hofa, Madara Kalniņa kvarteta koncertu Bauskas pils ceremoniju zālē. Šodien, 29. septembrī, Ziemeļvalstu dienu turpinājumā izstāde «Nākotnes balsis» svinīgi tiks atvērta arī Rundāles multifunkcionālā centra amfiteātrī.
Ziemeļvalstu Ministru padomes birojs Latvijā kopā ar Dānijas, Norvēģijas, Somijas, Zviedrijas vēstniecībām Latvijā un Dānijas Kultūras institūtu Ziemeļvalstu dienas Latvijā rīko jau astoto gadu pēc kārtas. Katru reizi to norisei izvēlēts cits mūsu valsts reģions. Pērn tās organizētas Cēsīs, bet šogad izvēlēta Bauska. Mūsu pilsēta šim notikumam nav izvēlēta nejauši – to ar Ziemeļvalstīm saista vēsturiski notikumi, senas tirdzniecības saites un arī arhitektūra.
Reklāma