www.bauskasdzive.lv
Svētku nedēļā Bauskas muzejs par godu mūsu valsts 105 gadu jubilejai rīkoja zinātnisko konferenci «Bauskas novads Latvijas simtpiecgades zīmē», tajā tika noklausīti seši interesanti pētījumi par dažādām ar Bauskas novada vēsturi saistītām tēmām un personībām.
Bauskas muzeja vēstures nodaļas vadītājs Raitis Ābelnieks konferencē, 17. novembrī, nolasīja referātu par administratīvās reformas un robežu izmaiņām Bauskas apriņķī, rajonā un novadā kopš Latvijas Republikas izveidošanas. Viņš akcentēja lielās pārmaiņas valsts un novada teritorijā pēc valsts robežas izmaiņām, pamatojoties uz 1921.gada 14. maijā starp Latviju un Lietuvu noslēgto Konvenciju. Pēc tās Bauskas apriņķis , pievienojot teritorijas no Lietuvas, palielinājies par vairāk nekā 15 tūkstošiem hektāru. Laikposmā līdz 1940 .gadam norisinājās vairākas pārmaiņas, viena no tām – arī pagastu nosaukumu latviskošana, piemēram, Šēnberga pārtapa par Skaistkalni. Latvijā 1949. gada 31. decembrim pastāvēja apriņķi un pagasti, no 1950. gada – izveidoti rajoni.
Ēvalds Krieviņš, atvaļinātais pulkvežleitnants, sniedza ieskatu Vācu brīvprātīgo korpusa komandiera Korda fon Brandisa skatījumā uz cīņām par Bausku 1919. gada pavasarī. Ē. Krieviņš savā izpētē balstās tikai uz vācu Reiha materiāliem, ziņojums bija «tīrs vācu materiāls no Korda fon Brandisa atmiņām par 1919. gadu», šis atmiņu pieraksts lektoram ticis uzdāvināts. Brandisa korpuss ticis pārsviests uz Kurzemi, jo pastāvēja bailes no komunistu iebrukuma Vācijā.
Raisījās arī diskusijas par to, kā pareizāk, kas Latvijā bija 1918. – 1920. gadā – Atbrīvošanas karš vai Brīvības cīņas.
Ļoti interesantu pētījumu par Aizsargu organizāciju Bauskas apriņķī un Vecumnieku pusē veicis novadpētnieks, atvaļināts Zemessardzes pulkvežleitnants Ainars Ķienis. Bauskas 13. aizsargu pulks dibināts 1924. gadā, šajā pulkā darbojās piecas rotas, sīkāk A. Ķienis pētījis tieši 5., Vecumnieku, rotu. Dažādos avotos meklēti dati, atrastas fotogrāfijas gan par aizsargu darbību drošības nodrošināšanā, patriotiskajā audzināšanā un kulturāli sabiedriskās dzīves veicināšanā, gan par aizsardžu pulciņu, kas Vecumniekos (toreiz Vecmuižas pagastā) daudz darījis trūkumcietēju atbalstam. A. Ķienis pētījis arī aizsargu tālākos likteņus.
LU Akadēmiskās bibliotēkas direktore Venta Kocere, atsaucoties sadarbības partneru Ukrainā aicinājumam, sākusi pētīt pedagoga Indriķa Koha (1881 – 1946) personību un viņa devumu Latvijai un Ukrainai. I. Kohs ir dzimis Vērgalē, studējis gan Polijā, gan Ukrainā agronomiju, dabaszinības, matemātiku, vācu valodu, tur arī strādājis, organizējis un nodibinājis Ukrainas zinātnisko lauksaimniecības bibliotēku Kijivā. Nonācis arī Bauskā, 1922. – 1925. gadā te bijis Inas Kļaviņas privātģimnāzijas direktors. Viņa audzēkņi un kolēģi direktoru raksturojuši kā zinošu, lielu pedantu, stingru. Tā kā pētījumā par Indriķi Kohu vēl daudz nezināmā, gan V. Kocere, gan Bauskas muzeja vēsturnieki aicina baušķeniekus, kuru dzimtas locekļi, iespējams, kādreiz strādājuši kopā ar I. Kohu vai mācījušies pie viņa, pārskatīt privātos arhīvus – varbūt tur atrodas kādas ziņas vai fotogrāfijas, kas varētu papildināt materiālu klāstu par bijušo Kļaviņas privātģimnāzijas direktoru.
Citāds, bet ne mazāk interesants pētījums ir Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja vēsturniekam Kārlim Fogelim – par tradicionālajiem saldūdens zvejas veidiem Zemgalē 19. gadsimta otrajā pusē un 20. gadsimta sākumā. Uzreiz gan tiek minēts, ka šeit arī vēl daudz pētāmā, jo tieši Zemgales novads palicis visnepētītākais no tradicionālās saldūdens zvejas rakursa, trūkst arī lietisko zvejas priekšmetu no Zemgales. Arī te baušķenieki var dot savu artavu, ja kādam ir ziņas, attēli par to, ko zvejoja, makšķerēja un ar ko zvejoja Mēmelē, Mūsā, Lielupē sendienās.
Maz pētīti un publiskoti ir arī 1991. gada notikumi, uzbrukumi Latvijas robežai un Muitas iestādēm togad. Par to ziņoja Bauskas muzeja direktors Aigars Urtāns referātā «Gads, kad liesmoja robeža». Viens no uzbrukumiem muitas kontrolpunktam Grenctālē notika 1991. gada 28. jūlijā, bet bija vēl uzbrukumi, arī Skaistkalnē. Šie notikumi pēc tam vērtēti neviennozīmīgi, iespējams, vēlāko muitnieku un robežsargu korupcijas gadījumu dēļ.
Ar visiem zinātniskās konferences referātiem būs iespējams iepazīties «Bauskas Dzīvē» novembra beigu un decembra sākuma numuros, informēja A. Urtāns.
Reklāma