ilva.kalnina@bauskasdzive.lv
Vakar, 18.novembrī, Rīgā, Mežaparka Lielajā estrādē, noslēdzās koprades projekts – adīšanas stafete «Šalle Latvijai», kas bija sācies pērn novembrī, apceļojot visu Latviju un arī tautiešus ārzemēs.
Mežaparka Lielajā estrādē notika negaidīti garās un krāšņās šalles mērīšana zālē zem estrādes. Tas nebija nemaz tik vienkārši – izritināt, nomērīt un pārmērīt, tad atkal satīt un izlikt dižšalli uz estrādes Latvijas kontūras veidā. To visu paveica vairākas rokdarbnieces-koordinatores, projekta autore un viņu brīvprātīgie atbalstītāji.
Koprades projekta “Šalle Latvijai” vadītāja, idejas autore Līga Rušiņa skaidro: “Kopējais faktors ir šī šalle kā mūžīgs turpinājums. Tas, ka mēs varam parādīt, cik mēs esam dažādi, tajā pašā laikā vienoti caur šo kopējo projektu. Ja kāds man pateiks, ka latvietis ir pelēks, tad krāšņā šalle ir pierādījums tam, ka tā nav.”
Līga Rušiņa atceras, ka ideja veidot šādu projektu nākusi pēkšņi, saprotot, ka pandēmijas laiks daudz nodarījis pāri tradīcijām sanākt kopā un adīt. Tad šis ir veids, kā sajust kopābūšanu, turklāt tas ir arī atgādinājums par joprojām bagāto mantojumu – adīšanas prasmēm. Šalle pie cilvēkiem Latvijā un ārvalstīs sāka ceļot pērnā gada 18. novembrī, projekta mērķis bija viena gada garumā rokadīšanas un mašīnadīšanas tehnikā radīt unikālu adījumu – šalli, kas atspoguļotu visas Latvijas adītāju prasmes, katra novada individuālo krāsu un rakstu izpratni un sajūtas. Kopā ar šalli ceļo arī četri albumi, kuros apkopota informācija gan par katra konkrētā novada adītāju grupu, gan vēlējumi Latvijai.
Plānots, ka, projektam noslēdzoties, tā tiks dāvināta Latvijas Etnogrāfiskajam brīvdabas muzejam, kas 2024. gadā svinēs simtgadi, bet kādu mēnesi tā paviesosies Gaismas pilī, tad vēl paceļos pa dažādu pilsētu svētkiem.
«Bauskas Dzīve» jau iepriekš vēstījusi, ka šalles adīšanā piedalījās arī baušķenieces. Process mūspusē norisinājās vēl maijā. Tautas lietišķās mākslas studijas «Bauska» vadītāja Aiva Linkeviča toreiz atzina, ka šis ir pietiekami interesants, radošs un pozitīvas emocijas nesošs projekts. Bauskā šalli vajadzējis atgādāt no Ogres, bet iestarpinājusies arī Birzagle, no kuras tad arī garais adījums atvests.
«Milzīgais šalles baķis vispirms nonāca manās mājās, jo muzejs jau bija slēgts. Tā ir tāda neaprakstāma aura, kas izstaro no šī adījuma. Pati vareno mākslas darbu attīt vaļā nemaz neuzdrošinājos, vien nākamajā dienā vienā no muzeja zālēm atritinājām nelielu fragmentu. Šalle ir koša, krāsu un toņu bagātība ir ļoti liela. Zaļi, dzelteni, sarkani, rozā toņi, arī baltā krāsa ieadīta, te ir tā mūsu Latvija – visā savā godībā,» sacīja A. Linkeviča.
Tautas lietišķās mākslas studijas dalībnieces ieadījušas iniciāļus TLMS un Bauskas brunču strīpas. «Šallē katrs var ieadīt, ko vēlas, – rakstus, dabas gleznas, vienkāršas krāsu līnijas – šallē viss iederas. Mēs nolēmām pieturēties pie tradicionālajām vērtībām. Mūsu adījumā vēl iekļauti Vecumnieku rakstaino cimdu, kā arī Bauskas sirsniņbrunču fragmenti,» stāstīja A. Linkeviča. Viņa atklāja, ka pie adīšanas ķērušās pārsvarā studijas dalībnieces, izmantotas ceturtā numura adāmadatas un atbilstošas krāsas dzijas krājumi, kas bijuši pašu rīcībā, nekas speciāli šim koprades projektam nebija iegādāts. Pēc tam adījums vēl pabijis Bauskas Centrālajā bibliotēkā.
Mežaparka estrādē 18.novembrī starp aktīvākajām rokdarbniecēm «Bauskas Dzīve» satika Bauskā pazīstamās novadnieces Rudītes Čakānes meitu Lauru Lāni, kura bija liels palīgs Līgai Rušiņai visa projekta laikā, bet Bauskas posmā nepaguva piedalīties, jo šalle Bauskas muzejā un Centrālajā bibliotēkā bija kādas pāris nedēļas maijā, tieši tajā laikā pasaulē nāca Lauras trešais bērniņš. Laura, tagad mārupiete, savu adījumu šallē iestrādāja Mārupes posmā. Laura piektdien Mežaparka estrādē, neskatoties uz auksto laiku, ar visu pusgadīgo meitiņu uz rokām, veikli koriģēja, pielaboja, organizēja procesu.
Projekta idejas autore Līga Rušiņa minēja dažus skaitļus:
„Šalles Latvijai” adīšanā piedalījās ap 2000 dalībnieču no aptuveni 150 vietām – Latvijas pilsētām, ciemiem, pagastiem, piedalījās arī latvieši ārzemēs – Lielbritānijā, Īrijā. Līga apstiprināja dižšalles garumu – 156,8 metri.
Kad fotoattēlu autore aizsūtīja dažas bildes no pasākuma Mežparka estrādē savai meitai Annai Lielbritānijā, viņa negaidot pajautāja, vai tik tā šalle nav pabijusi sākumā arī Linkolnā Lielbritānijā gandrīz pirms gada. Izrādās, arī viņa kādu gabaliņu paadījusi, jau bija par to pat piemirsusi.
Teksta un foto autore – Ingrīda Punka
Fantastiski..tas musu tautas dzivibas siltuma un kopibas simbols..sanaciet..pieskarieties tai kuriem ir nosalusi miesa un sirds..lai juusu siltums tajaa paliek un neizgaistt kaa sallee ieaditaa milestiba latvijai..i
Un kāds ir praktiskais pielietojums tādai šallei?