Sociālais darbinieks kopienā ir kā tilts starp iedzīvotājiem, pašvaldību un citām institūcijām. Viņš ir empātisks un uzticams profesionālis, pēc dabas līderis, apveltīts ar radošumu, spēj iedvesmot, izprast iedzīvotāju vajadzības un elastīgi strādāt, lai stiprinātu ikviena iedzīvotāja piederību kopienai. Iekļaujot šādu sociālā darba speciālistu pašvaldības darbā, ieguvēji ir visi – veidojas aktīva, sociāli atbildīga kopiena, kurā ir apzinātas iedzīvotājiem būtiskās problēmas, ko mērķtiecīgi risina.
Šāda atziņa sestdien, 14. oktobrī, izkristalizējās Labklājības ministrijas (LM) rīkotajā domnīcā “Vēlās brokastis ar savējiem. Kā kopā paveikt vairāk?” Vecumniekos, meklējot atbildes, kādas ir līdzšinējās sekmes un arī problēmas sociālajam darbam kopienā Bauskas novadā un kā veicināt iedzīvotāju iesaistīšanos kopienas stiprināšanā.
Bauskas novadā ir daudz aktīvu cilvēku, kuri daudz dara, lai uzlabotu dzīvi kopienā un atbalstītu sociāli mazaizsargātos iedzīvotājus. Lai to sekmētu, jāstiprina dažādu iedzīvotāju grupu sadarbība, un ļoti svarīga loma šī mērķa sasniegšanā ir sociālajam darbiniekam kopienā, atzina diskusijas dalībnieki. Kā būtiskas kopienas sociālās problēmas diskusijas dalībnieki izvirzīja nabadzību, jauniešu noziedzību, alkohola un atkarību problēmas, brīvā laika pavadīšanas ierobežotās iespējas, kā arī vides pieejamību.
Biedrības “Bauskas vecpilsēta” valdes priekšsēdētāja Egija Stapkēviča uzsvēra lielo iedzīvotāju sadarbības nozīmi labākas, iekļaujošākas vides veidošanā. “Iedzīvotājiem ir ļoti jāsadarbojas un jākļūst par spēcīgu partneri pašvaldībai, lai veicinātu Bauskas vecpilsētas teritorijas atdzimšanu, atjaunošanos un mazinātu iedzīvotāju nevienlīdzību. Lai to panāktu, veiksmīga iniciatīva ir dārzu un pagalmu labiekārtošanas projekti. Tieši sociālais darbinieks kopienā mums palīdzēja labāk izprast cilvēku psiholoģiju, kuru dzīves paradumi ikdienā atšķiras no ierastā, efektīvāk iekļaut šos cilvēkus mūsu pilsētā un iedrošināja viņus spert kaut mazus solīšus dzīves kvalitātes uzlabošanā,” sacīja E. Stapkēviča.
Lai aktivizētu iedzīvotājus kopienā, domnīcas dalībnieki uzskata, ka sociālajam darbiniekam ir svarīgi apzināt iedzīvotāju grupas pēc interesēm, atrast aktīvus palīgus darbam ar iedzīvotājiem, veicināt saliedētības pasākumu rīkošanu un tīklošanos, kā arī nodrošināt informācijas apriti un strādāt pie tā, lai mazinātu sociāli neaizsargāto cilvēku segregāciju.
Arī Bauskas novada domes deputāts Guntis Kalniņš akcentēja lielo sadarbības nozīmi. “Sociālajam darbiniekam kopienā vienam ir grūti īstenot visas daudzās projekta aktivitātes un apmierināt kopienas vēlmes. Tāpēc svarīga ir sadarbība ar pārējiem sociālajiem darbiniekiem, kuri var palīdzēt kā ziņneši, apzinot iedzīvotāju vēlmes, īpaši mazaizsargāto iedzīvotāju vēlmes,” atzīmēja G. Kalniņš. Viņš arī pauda gatavību atbalstīt sociālā darbinieka kopienā amata vietu Bauskas novadā.
Aigars Ziemelis un Baiba Ziemele, Kurmenes jauniešu centra “Klints” vadītāji, uzsvēra, ka kopienas lielākais resurss ir ticība saviem mērķiem. “Ja skaidri redzi, kāpēc strādā un kas ir jāmaina, vari iet uz mērķi – par spīti problēmām un šķēršļiem, kuru ir neiedomājami daudz. Ticība, misijas apziņa un atbalsts ir galvenais šajā darbā,” uzsvēra B. Ziemele.
Lai noskaidrotu Bauskas novada iedzīvotāju viedokli par līdzdalību, iekļaušanos un dzīves kvalitāti kopienā, veikta īpaša aptauja ar vairāk nekā 1000 respondentu dalību, kuras rezultāti pēc diskusijas tika iesniegti Bauskas novada deputātiem. Aptauja parāda, ka vairums iedzīvotāju jūtas piederīgi savai dzīves vietai – pilsētai, pagastam, un atzīst, ka kopienā ir droša vide. Tāpat vairāk nekā puse aptaujāto gribētu tikties dažādos veidos – gan klātienē, gan attālināti, lai kopīgi pārrunātu aktuāli risināmos jautājumus kopienā un pārrunātu idejas kopienas attīstībā. Vienlaikus aptaujātie norāda uz virkni problēmu – novadā ir slikta ceļa infrastruktūra, tiek slēgtas mazās skolas, pasta nodaļas, medpunkti, iedzīvotāji nav apmierināti ar novadu apvienošanos, iedzīvotājiem ar zemākiem ienākumiem nav kur kvalitatīvi pavadīt brīvo laiku.
Domnīca Vecumniekos bija jau ceturtais pasākums tematisko pasākumu ciklā pilotpašvaldībās, ko LM rīko informatīvās kampaņas “Savējais savējiem!” ietvaros ar mērķi skaidrot sociālā darbinieka kopienā specifiku.
Diskusijā “Vēlās brokastis ar savējiem. Kā kopā paveikt vairāk?” piedalījās Bauskas novada pašvaldības domes deputāts Guntis Kalniņš, Bauskas novada sociālā dienesta vadītāja Dina Romanovska, sociālā dienesta darbiniece ar pilngadīgām personām Ineta Kaira-Odumiņa, Labklājības ministrijas, nevalstisko organizāciju pārstāvji, vietējie iedzīvotāji un citi interesenti.
Labklājības ministrijas projekta “Profesionāla sociālā darba attīstība pašvaldībās” ietvaros 2022. – 2023.gadā deviņus mēnešus tika īstenots pilotprojekts, aprobējot sociālā darba metodiku “Sociālais darbs kopienā” septiņās pašvaldībās – Cēsu novada pašvaldībā, Tukuma novada pašvaldībā, Bauskas novada pašvaldībā, Rēzeknes novada pašvaldībā, Ādažu novada pašvaldībā, Daugavpils valstspilsētas pašvaldībā un Rīgas valstspilsētas pašvaldībā.
Sociālā darbinieka kopienā loma un nozīme arvien vairāk tiek apzināta, gan aktivizējot jau esošas vietējās kopienas, apzinot to resursus un iespējas, gan palīdzot izveidot jaunas kopienas, lai sasniegtu sociāli neaizsargātākās iedzīvotāju grupas un tādējādi preventīvi risinātu dažāda spektra sociālās problēmas novadā. Sociālajam darbiniekam ir saistošas sociālā darba profesijas vērtības un ētikas kodekss, kas ir nozīmīgs profesionāļu instruments ikdienas darbā ar kopienām.
Kāds sausais atlikums no visa šitā? Pasākums pasākuma galā, bet ja vajadzīga palīdzība paliatīvajā aprūpē, figu – labi vēl, ka dakteris zāles izraksta. Sēdi mājās un kop savu slimnieku bez sociālā farbinieka iemaņām un aicinājuma. Ja invalīdam jātiek uz Rīgu pie ārsta. Kā??
Galvenais, ka smuki izskatās un izsakās.
Vēlviens tukšo salmu kulšanas pasākums!
Kas ta tada par kopienu? Hmmm?
Kopiena ir sociāla kopība, kuru vieno – piederība dzīvesvietai (ciemam, pilsētas apkaimei, mazpilsētai, lauku apvidum), – kopīgas intereses (dabas aizsardzība, senioru apvienība, jauniešu centrs), – no citiem atšķirīga identitāte (etniskā, reliģiskā) vai dažāda šo aspektu kombinācija (sociālā darba vārdnīca 2023).
Kas ir kopiena??Tā ir sekta, cilvēku apmuļķošana un naudas izvilkšana.Kādiem auniem jābūt,lai pie viņiem ietu????
Kopienas bija pirmatnējo kopienu laikā, tā tika mācīts skolā. Pašlaik kopienas ir musulmaņu vīriešiem, viens vīrietis un atļautās četras sievietes. Latvijā pēdējos divsimt gadus nekādas kopienas ar nosaukumu “kopiena” nav bijušas. Ir bijuši radi, kaimiņi, ģimene, draudze, aizsargi, brivprātīgie ugunsdzēsēji, mežabrāļi, zuļiku bandas, patērētāju biedrības un citas biedrības, kā arī partijas, kas vairumā gadījumu ir civilizētas bandas. Par kādām augstākminētajām ” kopienām” ir runa? Varbūt var rakstīt latviski, ne datoriski- telefoniski, kur vienā laidā ” iespējojas” un “atspējojas”.