FOTO: Valstiskuma balva piešķirta latviešu dzejniekam Knutam Skujeniekam

Rīgas pilī svētdien, 21. augustā, dienā, kad Latvijā atzīmē faktiskās neatkarības atgūšanu,  svinīgā ceremonijā otrā Valstiskuma balva piešķirta mūžībā aizgājušajam latviešu dzejniekam, atdzejotājam un publicistam Knutam Skujeniekam, godinot viņa valstisko stāju un mūža darbu latviešu literatūrā, «Bauskas Dzīvi» informēja Valsts prezidenta kancelejas Mediju centra vadītāja Justīne Deičmane.

Latviešu literatūrā Knuts Skujenieks neapšaubāmi ir un būs viena no spilgtākajām personībām. 25 gadu vecumā dzejnieks ticis izsūtīts uz lēģeri Mordovijā, kur tapuši vairāki simti dzejoļu, ko toreiz publicēt nevarēja.

Vairākus gadus Knuts Skujenieks dzīvojis tagadējā Bauskas novada Kurmenes pagastā – pie vecvecākiem Mūru dzirnavās. Te K. Skujenieks nodzīvoja no trīsdesmito gadu beigām līdz pat piecdesmito sākumam, kad sākās skolas gaitas Rīgā. Pērn dzejnieks nosvinēja 85 gadu jubileju.

Svētdien balvu saņēma Knuta Skujenieka pēcteči – dēls Jānis un mazdēls Emīls. Arī sieva Inta. Viņa atklāja, ka vīrs zinājis par gaidāmo apbalvojumu, taču līdz tā pasniegšanai nenodzīvoja, ziņoja LTV.

Dziesmas ar Knuta Skujenieka dzejas vārdiem svētdien izpildīja Daumants Kalniņš, kurš sakomponējis mūziku viņa dzejai.

Uzrunājot klātesošos, Valstiskuma balvas patrons Valsts prezidents Egils Levits uzsvēra, ka Latvijas pamats ir latviešu kultūra. Viņa ieskatā, latviešu nācija radās no gadsimtiem ilgas kultūrtelpas konsolidācijas teritorijā, kas lielā mērā sakrīt ar mūsdienu Latvijas robežām.

Levits uzsvēra, ka Latvijas valsts gan dzima, gan turpina pastāvēt latviešu kultūras un tajā iesakņotās latviešu nācijas dēļ. Pēc prezidenta paustā, šī cēloņsakarība, kas pamato ceļu no kultūras uz nāciju, no nācijas uz valsti, ir atzīta konstitucionālajās tiesībās. Viņš arīdzan norādīja, ka kopš 2014.gada kultūras un valsts sasaiste ir nostiprināta Satversmes ievadā, līdz ar to Latvijas valstij ir dots uzdevums, kas vienlaikus ir arī iemesls, kādēļ tā pastāv, – nodrošināt latviešu nācijas, valodas un kultūras pastāvēšanu cauri gadsimtiem, proti, mūžīgi.

Prezidents vērsa uzmanību, ka jebkura nacionāla valsts uzskata par pienākumu nodrošināt, ka tās pastāvīgie iedzīvotāji apgūst nacionālās kultūras minimumu. Levita ieskatā, tas nozīmē mācīt saprast savu piederību un valstiskuma būtību.

Viņa ieskatā, padomju okupācijas režīms pirmo pēckara inteliģences paaudzi centās pārkalt par sev uzticamiem “dvēseļu inženieriem”, taču “tas atdūrās pret brīvām un drosmīgām personībām”. Prezidents uzsvēra, ka pagājušā gadsimta sešdesmitajos un septiņdesmitajos gados, jo īpaši dzejā, šī paaudze radīja pagriezienu latviešu kultūras un sabiedrības atjaunotnes virzienā.

“Tas ļāva latviešu nacionālajai idejai uzkrāt spēku. Skujenieks un viņa līdzgaitnieku paaudze tam bija spilgts apliecinājums. Šis spēks neapsīka, bet kļuva varenāks. Tas diedzēja Atmodas asnus. Un es vēlreiz atkārtoju – tā ir kultūras darbinieku īpaša atbildība un pienākums pret Latvijas valsti,” noslēgumā sacīja valsts pirmā persona.

Kā informē Valsts prezidenta kancelejas Mediju centrs, Valstiskuma balvu iedibinājusi biedrība “4.maija deklarācijas klubs”. Par Valstiskuma balvas piešķiršanu lemj žūrijas komisija, kuras sastāvā ir Saeimas priekšsēdētājs, “4.maija Deklarācijas kluba” prezidents, Satversmes tiesas priekšsēdētājs, trīs “4.maija Deklarācijas kluba” biedri un trīs “4.maija Deklarācijas kluba” valdes apstiprinātas sabiedrībā zināmas personības. Žūrijas komisijas sēde, kurā tika pieņemts lēmums par otrās Valstiskuma balvas saņēmēju, notika 29.jūnijā.

Valstiskuma balvas mērķis ir veicināt sabiedrībā cieņu un izpratni par Latvijas valstiskumu, tā stiprināšanas sabiedrisko un politisko nozīmību katra iedzīvotāja dzīvē. Ar Valstiskuma balvu tiek izteikta atzinība personai, kura devusi un dod izcilu ieguldījumu Latvijas valstiskuma stiprināšanā. Balvu piešķir vienam pretendentam vienu reizi gadā. Pirmo Valstiskuma balvu pērn saņēma Integrālās izglītības institūta direktors, teologs un sabiedriskais darbinieks Juris Rubenis.

Valstiskuma balvas pasniegšana norisinās svinīgā ceremonijā Rīgas pilī, un balvu pasniedz Valsts prezidents. Pasniegšanas ceremonijā piedalās arī Saeimas priekšsēdētājs un biedrības “4.maija Deklarācijas klubs” prezidents. Ceremonija notiek katra gada 21.augustā – konstitucionālā likuma “Par Latvijas Republikas valstisko statusu” pieņemšanas un Latvijas Republikas faktiskās neatkarības atjaunošanas dienā.

Valstiskuma balvas saņēmēja vārds, uzvārds un saņemšanas gads tiek iegravēts plāksnē, kas publiski redzama Saeimas ēkā. Valstiskuma balvas patrons ir Latvijas Valsts prezidents.

+ 24