Uldis Varnevičs
Līdz 31. oktobrim iedzīvotāji var paust savu viedokli, aizpildot anketu, par nākamgad plānoto Bauskas Pilskalna parka labiekārtošanu. Priekšlikumus brīvā formā var iesniegt arī Bauskas novada pašvaldības klientu apkalpošanas centros un pagastu nodaļās.
Šonedēļ sabiedriskajā apspriešanā prezentētie trīs parka labiekārtošanas varianti raisīja plašas diskusijas, jo vairāki objekti, piemēram, vecā estrāde, projektā nav iekļauti. Tāpat joprojām gar Bauskas pili brauks kravas auto, lai nogādātu nepieciešamo aparatūru pasākumiem.
Bauskas pils parks, kur vēsturiski bijis Vairogmiests, uzskatāms par Bauskas pilsētas sākumu. Parka vidū slejas Bauskas pils, kas neatkarības atjaunošanas laikā ieguvusi jaunu spozmi, bet parks visus šos gadus palicis novārtā.
Bauskas novada pašvaldības attīstības un plānošanas nodaļas vecākā projektu speciāliste Jolanta Kalinka norādīja, ka ikviens var noskatīties sabiedriskās apspriešanas prezentāciju sev ērtā laikā, paust viedokli, aizpildīt anketu un sniegt savu ieguldījumu parka tapšanā.
“Vēlamies visu paveikt tā, lai tas atbilstu sabiedrības vajadzībām. Katra iedzīvotāja viedoklis ir svarīgs, mēģināsim izvērtēt, ņemot vērā gan tehniskās, gan finansiālās iespējas. Uzrunājiet draugus, paziņas, ģimenes locekļus izteikt arī savu viedokli,” aicināja J. Kalinka.
Uzņēmuma «Baltex group» projektu vadītāja Anete Smirnova sabiedriskās apspriešanas sapulcē 16. oktobrī uzskaitīja, ko ir paredzēts darīt, uzsverot galvenos vārdus, kam iecerēta lielākā nozīme parka jaunā veidola tapšanā – Mūsa, Mēmele, Lielupe, pils un Murza.
Savukārt arhitekte Dzintra Cīrule izcēla galvenās idejas, ar kurām plānotāji strādāja: «Vēsturiski tur ir bijis Bauskas pilsētas sākums Vairogmiests. Stāsts, ko gribam ielikt, ir jūsu dēkainis Magno Kavallo, saukts par Lielo Murzu, kas ir lielāko dēkaiņu trijniekā kopā ar Minhauzenu un Kazanovu.»
Plānotās versijas atklāja ainavu arhitekte Una Eglīte: «Vēlamies, lai cilvēki ierauga vērtīgākās vietas un skatu punktus. Lai cilvēki apstājas, izbauda, tiekoties ar ģimeni un draugiem, atpūšas pie dabas. Zinām, ka daudzi koki palikuši bez galotnēm, bet ainavas nolūkos paredzam tos saglabāt, jo šie koki izdzīvos un turpinās augt. Nākotnē viss sazaļos un būs patīkama atmosfēra.»
Viņa norādīja, ka ir paredzētas interaktīvas izziņas iespējas, kas ļautu vairāk uzzināt par Bauskas pili, Lielo Murzu un Vairogmiestu. «Vairogmiests ies cauri visām mūsu vīzijām. Apspēlēsim pils vēsturiskās iezīmes, lai zonas sasauktos kopā. Paredzam izveidot reljefu paugurus, mazus uzkalniņus. Būs dekoratīvās laternas. Plānots, ka parādīsies puķes un dažādi krūmi kā galvenais apstādījumu veids. Puķes stādīsim tādas, lai ziedētu no sniegpulkstenītēm līdz vēlam rudenim. Kokaugus piedāvājam pīlādžus un vītolus,» tā U. Eglīte.
Sanākušajiem bija vairāki viedokļi. Iedzīvotāji aicināja stādīt arī ziedošus krūmus, lai nav tikai zaļa masa. Bažas raisīja plānotie puķu stādījumi. Pils parka sētniece Anda Jākobsone: “Viss jau ir ļoti skaisti, bet realitātē puķes tur īsti nebūtu vietā. Padomājiet, kādas masas iet pāri pasākumos. Es tur savulaik mēģināju sēt margrietiņas. Reizēm izdevās, reizēm nē. Viss tiek nobradāts, atcerieties, kāds kontingents mēdz tur staigāt vakaros!”
Arhitekte Dz. Cīrule gan norādīja, ka nav plānots visu parku nostādīt ar puķēm, savukārt J. Kalinka uzsvēra, ka plānots apgaismojums un novērošanas kameras, lai ar šādām situācijām cīnītos.
Bija ierosinājums atjaunot karuseļus, par kuriem baušķeniekiem palikušas atmiņas. Bauskas novada Attīstības un būvniecības departamenta vadītājs Mārtiņš Veinbergs norādīja, ka karuseļi nav paredzēti. «Top vēl viens projekts pie Bauzes tirgus. Tur bērniem būs plašs rotaļu elementu piedāvājums un jaunas izklaides. Pilskalna parks domāts vairāk pastaigai un relaksācijai. Tas arī neiederēsies idejā, jo tas tomēr ir pils parks,» norādīja M. Veinbergs.
Lielākās izmaiņas ir plānotas nevis pašā parkā, bet gan ieejā pie stāvlaukuma – šeit domāts novirzīt galveno ieeju prom no bijušā restorāna ēkas, nosedzot to ar zaļo zonu. Šo ideju uzņēma pozitīvi.
«Ieejas zonai ir jārisina problēma ar neiederīgo bijušo restorānu, kas no labas arhitektūras ir pārvērsts par degradētu būvi. Ja kā tūrists piebraucu, pirmais, ko redzu, ir restorāns, pie kura stāv asfalta mašīnas, neizlietoti materiāli. Mans lūgums bija atrast risinājumu, kā attālināties no būves un izvietot zaļos norobežojumus, kam atbilst trešais rādītais variants, reizē iegūstot vēsturisko pievadceļu novietojumu,» pauda Bauskas pils muzeja direktors Māris Skanis.
Diskusijas raisīja plānotais tualetes izvietojums pretējā pusē restorāna ēkai parka teritorijā. Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes valsts inspektore Mārīte Putniņa un M. Skanis norādīja, ka aiz plānotās tualetes ēkas ir pieminekļu ansamblis, tāpēc šajā vietā šāda būve varētu neiederēties. Bija aicinājumi to pārnest uz stāvlaukumu, bet tas neietilpstot projekta teritorijā. Tas pagaidām ir neatrisināts jautājums.
Visbeidzot aktuālā tēma bija piebraucamais ceļš, kas pašlaik ved gar pili, bet pār grāvi nākotnē ir plānots koka tilts. Diskusijās gan atklājās, ka projekts neskar piebraucamo ceļu gar upi, bet turpinājās sarunas par šī ceļa segumu.
Vides speciālists Valērijs Gabrāns aicināja izmantot dabisko vietējo materiālu – dolomītu. «Tas ir nelīdzens, grūti kopjams, no vides pieejamības nav ērts ikdienas lietošanai, salīdzinoši slidens,» iebilda Dz. Cīrule. «Valērijam taisnība, vēsturiski bija dolomīta akmeņi, bet mūsu pieredze rāda, ka tas nav izturīgs, daļa sabrūk ekspluatācijas laikā,» atzina M. Skanis.
Kā risinājumu Dz. Cīrule piedāvāja divus variantus – šķeltā granīta bruģi vai minerālmateriālu maisījuma sajaukumu ar cementu. Par pēdējo variantu bija vides speciālisti, un Dz. Cīrule uzsvēra tā izturību. M. Skanis gan to apšaubīja – kravu slodze pašlaik gar pili ir gana liela.
«Neticu izturībai. Esmu par granīta ceļu. Gribētu redzēt bēšīgos vai gaiši pelēkos toņos, nevis sarkanos vai tumši pelēkos, lai tuvinātos dolomīta segumam,» pauda M. Skanis, reizē gan norādot, ka pārbaudīs informāciju par to, kāds segums ir sajaukumam ar cementu. M. Putniņa bija pret to: «Vienreiz dzīvē esmu redzējusi cementa segumu, kas sabruka gada laikā. Iespējams, ka nebija pareizi uzlikts.»
Šajā projektā nav ieplānoti līdzekļi Ķirbaksalai, kā arī Bauskas pilskalna estrādei. Bauskas kultūras centra pārstāvis Uģis Skuja uzsvēra, ka vieta sarīkojumiem ir skaista un nepiekrita, ka būtu jāorganizē lieli pasākumi lidlauka pļavā Bauskas pievārtē. “Baušķenieki uz pasākumiem Bauskas pilskalnā ir gājuši no bērna kājas, kāpēc, lai mēs nākamajai paaudzei to atņemtu un atstātu vienkārši parku? Infrastruktūras slieksnis, ko spējam uzlikt un apkalpot nav sasniegts. Tie varētu būt piecpadsmit tūkstoši cilvēku, kamēr vēl jūtas ērti. Evakuācijas ceļi ir tikai divi, bet tie tur ir un nav viena alternatīva pa vidu,” uzsvēra U. Skuja.
Viņam visvairāk bažu raisa vecā estrāde, kas gan morāli, gan tehniski neatbilst šodienas prasībām “Galvenais mērķis ir tikt vaļā no estrādes, bet šajā projektā tas nav ietverts. Centīsimies salikt tāmes un virzīt šā gada budžetā kā neatliekamos darbus, atbrīvoties no tās estrādes, pirms vēl uzsākta parka rekonstrukcija. Ja tiks sākta parka pārbūve, tad tā būve tur paliks. Šobrīd tā nav ne funkcionāla, ne izmantojama. Stāv vienkārši kā rēgs, kas netiek izmantots. Tās ir kaut kādas atmiņas, kā Ļeņina piemineklis, bet jēgas nekādas,” tā U. Skuja.
Projekta izmaksas plānotas 1,6 miljoni eiro, no kuriem Eiropas Savienības finansējums ir vien 500 000 eiro. Jautājums par pašvaldības līdzfinansējumu – 1,1 miljonu eiro – jau esot izdiskutēts un lēmums pieņemts.
Liela nozīme būs iedzīvotāju viedokļiem par plānotajiem projektiem un vīzijām. J. Kalinka informēja, ka pēc iedzīvotāju viedokļu apkopošanas 6. novembrī notiks kopēja tikšanās, pieaicinot kultūrvēsturiskā mantojuma komisiju un Bauskas vecpilsētas biedrības pārstāvjus.
Labāk neko neaiztieciet.Būs kā ar “Rail Baltic”.Veiksmīgiem risinājumiem vajadzīgi atbilstoši,zinoši cilvēki nevis patreizējie avantūristi.
Pilnīgi manas domas, šis projekts liekas ļoti paviršs, prezentācijās iekļautas vizualizācijas no Alpu kalniem, centrālā bilde, kas šeit izlikta par zonām un atpūtas vaļņiem ņemta no pinteresta un ir no Šanhajas. Tie murgi ar dziļurbumu caur dolomīta slāni un puķu dobēm ir pilnīgs kosmoss. Ak redz nevajagot bērniem te nekādus karuseļus un nepieciešams uzlikt soliņus tik kur pensionāriem piesēst. Man patika Gabrāna ierosinājums ar trasēm kokos un nobraucieniem, tikpat labi, ja jums neder karuseļi, tad var uzlikt dažādus elementus, šķēršļu joslas, nu palūkojiet kādi citur izskatās parki, kur tomēr ir padomāts arī par bērniem. Izpļekerēs naudu un viss.
Nojauks estrādi un tur paliks tukša vieta?
Vētra jau pārveidoja parku, bet pašvaldības plāni tādi neizsvērti un nepārdomāti.
Labāk neaiztieciet reljefu. Mazie uzkalniņi… Gribas sadārdzināt ar fikso ideju palīdzību? Daudz miroņu kaulu izraksiet, nāksies iekonservēt objektu un pat pasludināt par viduslaiku senkapiem ar visu aizsargjoslu. Kāds Murza? Tā vienā Latvijas pilsētā sauca čigānu, kas staigāja galifē biksēs, hromādas zābakos un diedelēja naudu. Šai domei nav jēgas ķerties klāt Bauskas Pilskalnam. Sanāks kā parasti, dārgi un nekvalitatīvi.
Mīļie Bauskas iedzīvotāji! Lūdzu, saprast, ka šeit rakstītie priekšlikumi, domas, vīzijas diez vai tiks ņemtas vērā/uzklausītas. Šī – komentāru sadaļa nav veids kā paust savu nostāju pilsētā notiekošajā. Pašā pirmajā teikumā ir links uz veidlapu, kur uzrakstot savas domas, tiks iekļauts apkopojumā. Neveltiet laiku “tukšai kladzināšanai”, bet ja reiz ir dota iespēja izteikties – dariet to, kā tas ir pareizi. Pie projektu apspriešanas – vērtētāji never vaļā Bauskas Dzīves komentāru sadaļu. Paldies!
Vai tad vispār kaut ko kāds ņem vērā, izsakies vai nē? Izteicās arī pret “identitātes projektu” un naudas nelietderīgu tērēšanu – nu un? Vai tad kāds kaut ko ņēma vērā?
Mākslīgais intelekts uzģenerēja parka labiekārtošanas plānu:’
Lai Bauskas pilskalna parku padarītu interesantāku un pievilcīgāku dažādām iedzīvotāju grupām, tai skaitā bērniem un ģimenēm, ir svarīgi radīt vidi, kas ne tikai vizuāli patīkama, bet arī interaktīva, izklaidējoša un funkcionāla. Šeit ir daži ieteikumi, kā uzlabot parka lietderību un padarīt to par vietu, kur cilvēki vēlētos uzkavēties ilgāk. Pirmkārt, Bērniem draudzīgas zonas un spēļu laukumi: Bērniem ir nepieciešama vieta, kur aktīvi darboties un izklaidēties. Parkā varētu integrēt modernus, interaktīvus spēļu laukumus, kas piedāvā dažādas fiziskās aktivitātes, piemēram: tematiski rotaļu laukumi, izmantojot parka vēsturiskos elementus, varētu izveidot rotaļu laukumus, kas saistīti ar pils vēsturi vai leģendām, piemēram, “Murzas piedzīvojumu taka” ar šķēršļu joslām, kas attēlo viņa stāstus. Ūdens elementi bērniem: Tā kā apkārtnē plūst upes, varētu izveidot ūdens spēļu laukumu, kur bērni var spēlēties ar nelielām strūklakām vai ūdens strūklām. Ūdens elementi vienmēr piesaista uzmanību un rada jautrību, īpaši vasarā. Koka spēļu iekārtas: Izveidojot rotaļu vietas no dabīgiem materiāliem, piemēram, koka, kas labi iederētos parka dabiskajā vidē un sniegtu bērniem iespēju izpētīt un atklāt dažādas aktivitātes, piemēram, balansēšanas baļķus, šūpoles un slēptuves.
Otrkārt, Interaktīvas izglītojošas zonas: Lai parku padarītu pievilcīgāku dažādām vecuma grupām, varētu izveidot izglītojošas, interaktīvas instalācijas: Informatīvie stendi ar spēlēm: Informatīvajiem stendiem par Bauskas pils vēsturi varētu pievienot interaktīvus elementus, piemēram, puzles vai uzdevumus, kur bērni un pieaugušie var uzzināt par pils vēsturi, pabeidzot kādu uzdevumu vai spēli.
Augi un dzīvnieki parkā: Izveidot izglītojošus punktus par vietējo floru un faunu, kur bērni varētu atklāt interesantus faktus par augiem un dzīvniekiem. Šos punktus varētu papildināt ar QR kodiem, kas ļautu apskatīt īsus videomateriālus vai dzirdēt dzīvnieku balsis.
3. Piknika un atpūtas vietas ar ērtībām
Ģimenēm patīk vietas, kur var ilgstoši uzturēties, pavadot laiku kopā un baudot dabu. Parkā varētu izvietot:
Ērtas piknika vietas ar nojumēm: Piedāvāt vietas, kur var sēdēt, pasargāties no saules un lietus. Piemēram, koka galdi un soli zem nojumēm, kas dod ēnu vasarā un aizsargā no lietus, padarītu parku daudz pievilcīgāku ilgākai atpūtai.
Publiskas grilēšanas vietas: Izveidot drošas, publiskās grila zonas, kur ģimenes varētu gatavot maltītes. Grilēšana ir lielisks veids, kā ģimenēm vai draugu grupām pavadīt vairāk laika parkā.
4. Sporta un aktīvās atpūtas iespējas
Papildus pastaigu takām, parkā varētu izveidot sporta un aktīvās atpūtas zonas, kas mudinātu cilvēkus iesaistīties dažādās aktivitātēs:
Āra trenažieri: Āra sporta aprīkojums, kas pieejams ikvienam, piemēram, velotrenažieri, airēšanas trenažieri un citi vingrošanas rīki, ko varētu novietot parkā.
Velomaršruti un skrituļslidotāju celiņi: Izveidot atsevišķus maršrutus riteņbraucējiem un skrituļslidotājiem. Tas piesaistītu aktīvos atpūtniekus un ģimenes, kas meklē vietu aktīvai brīvā laika pavadīšanai.
5. Kultūras un pasākumu platformas
Parku varētu padarīt interesantāku ar dažādu kultūras un sabiedrisko pasākumu norises vietām:
Āra skatuve vai amfiteātris: Izveidot amfiteātri vai skatuvi, kur regulāri norisinātos koncerti, teātra izrādes, bērnu pasākumi vai filmu vakari. Tas parkam piešķirtu papildu funkcionalitāti un piesaistītu vairāk apmeklētāju, īpaši vakaros.
6. Dabas taka un dabas mācību elementi
Dabas takas izveide gar upes krastiem ar interesantiem pieturas punktiem (piemēram, platformām, no kurām var vērot putnus vai upes dzīvi) būtu lielisks papildinājums. Varētu izveidot stendus, kas stāsta par vietējo ekosistēmu, nodrošinot izglītojošu, bet atpūtu veicinošu pieredzi.
Ēdināšanas un kafijas stendi
Gar parka takām varētu izvietot pārvietojamus kafijas vai uzkodu stendus, kas radītu patīkamu atmosfēru un ļautu cilvēkiem uzkavēties ilgāk, baudot uzkodas un dzērienus. Šie stendi varētu būt sezonāli un piedāvāt veselīgus un vietējos produktus.
šādi sēdkalniņi ir ķīnā un korejā. Nav ko te pasniegt kā baigo izgudrojumu vērtēšanai. ņemiet un taisiet, nevis di..siet
Kāpēc vajag attālināties no restorāna? Kas apstiprināja restorāna pārbūves projektu, kas radīja šo slikto arhitektūru? Pašvaldība. Kā pienākums ir piespiest graustu apsaimniekot vai nojaukt? Pašvaldības. Ar restorāna īpašnieku jāvienojas, vai viņš ar sankcijām jāpiespiež restorānu padarīt civilizētu, vai jāpiespiež to nojaukt, vai jāpiespiež pārdot. Visloģiskāk ir restorāna ēku integrēt parka rekonstrukcijā, kaut vai ar citu ēkas funkciju. Pašvaldība taču hroniski uzblīst, būtu ekstra ofiss komunālo un jelgavnieku spicei ar visu bāra leti un skaistu skatu. Veco parka tualeti arī slēps? Tātad būs klājiens ar pampakiem, viss vienos ziedos, bet civilizēta WC nebūs? Estrādes arī nebūs? Deju plača nebūs?
Murza- avotos minēts, ka bijis krāpnieks un afērists, nu ,teiksim, dažu domes “speciālistu” rīcībā atkal godā ceļams Kā sacīt, tāds tādu pa gabalu saož…
arī domes ēkai ko priekšā aizstādīt, slikta aura nākot?
Es uzspljauj tev no cita koka!!!
tad, tavuprāt, kurš apmaksās to tavu domu lidojumu? Varbūt, vispirms salabojam un izlabojam ieprēkšējo projektu kļūdas Salātu ielā?
Atvainojos, ka palaidu plaģiātu! Niku un Mārtiņu Braunu ļoti cienu.
Jauns celš uz parku prom no restorāna nozīmē tiltu pār gravu, pievadceļus un iespēju sadārdzināt par kādiem 200 000.
Komentētāj Al, attēlus neveido mākslīgais internets. Ir AutoCAD un Autodesk datorprogammas. Ar tām māca appieties RTU tehniskās grafikas kursos. Ļoti labi visu var vizualizēt. Lūdzu, iepazīsties ar nozarē izmantoto programmatūru pirms ko spried. Un darbu neveic mākslīgais intelekts, bet cilvēks ar augstāko izglītību. Patiesībā tā ir komisija no vairākām iedzīvotāju grupām, kas ņemas ar teritoriālo plānojumu. Šāds prieks ir padārgs. Visi tie ainavu arhitekti un tamlīdzīgi cilvēki strādā apmēram par padsimt eiro stundā, ja ne vairāk.
Skolnieciņ, tev taču nav tehniskās izglītības. Viss ir savādāk.
Estrādi nost? Gatavojat apbūves gabalu? Tornis par tuvu, starojums ziniet. Par torni. Izcērtiet tik kokus labi daudz, torņa arhitektūra un krāsojums labi saderēs ar pili. Nav jau nekāds restorāns.
Atbilde komentētājam Tapa caurumā. Pirms studēšanas LU DAC es 2 gadus studēju RTU MLĶF ķīmijas tehnoloģiju (ķīmijas inženierzinātni) bakalauros. Nu, neesmu to 20 absolventu sarakstā. Biju no tiem 60 cilvēkiem, kas atbira. Man ir sekmīgs vērtējums inženiergrafikā, kas apgūts 2KP apjomā. Ķīmijas inženieriem tas ir A daļas kurss. Man bija pieeja maksas programmatūrai uz semestri, lai arī rasēju ar roku. Un vides aizsardzības kursos un vides biotehnoloģijā runāja kādā veidā biologi iesaistās teritoriālā plānojuma procesos pašvaldība. Daļa mana kursa būs ierēdņi, kas būs iesaistīti šajos procesos. Un LU velta kaut kādu KP skaitu šīm lietām. Mākslīgais intelekts? Projektus raksta vairāki cilvēki ar izglītībām savā jomā. Tur viņi labi pelna. MI to nedara. To dara reāls fiziskajā pasaulē esošs cilvēks ar pielaidi darbam, ko sauc par amatu un izglītību. Ne visus pielaiž pie šiem projektiem..
Kas ir savādāk? Pats nevienu projektu neesmu taisījis. Bet es zinu, ka cilvēki ar izglītībām strādā teritoriālā plānojuma, vides labiekartošanas un būvniecības jomā + sabiedriskā apspriešana. Kāds mākslīgais intelekts? Darbu dara cilvēki. Biologi daļā gadījumu arī iesaistās. Zaļie bilogi, kuri strādā dabā. Laboratorijās, ražošanas cehos strādājošie to nedara.
Anketa nav pareizi izveidota! Ja ieliek ķeksi, ka nevēlamies kkādus murzas, tad vienalga tālāk anketā ir jautājums, kur šo murzas ambrāžu atspoguļot. Bez pozitīvas atbildes anketu neļauj pabeigt! Tatad jau pašā pamatā ir lemts par labu kkadam murzam, anketa – tikai atruna.
Pāri Mēmelei iepretī vecās pils stūrim ir parastas mājas. Tās nav paredzēts aizsegt, pārbūvēt par 16. gadsimta ēku? Kā citādi sadzīsiet sadārdzināšanas miljonus? Ko darīsiet ar pili pretī pilij? Mainīsiet gadsimtu?
Gan, eID ir? No sava e-pasta raksti pašvaldībai. Un uz klientu apkalpošanas centru aizej ar sašutumu pilnu iesniegumu, ka, tavuprāt, mākslīga labiekartošanas projekta sadārdzināšana ir naudas izsaimniekošana. Ģimene ir? Tad ej ar visu ģimeni. Izmanto demokrātijas spēku. Un uzzini, kad ir klātienes sabiedriskās apspriešanas pasākums vai domes tikšanās ar iedzīvotājiem. Atnāc. Nolasi no lapiņas īsu un pamatotu kritiku, kad tev dos minūti laika izteikties. Tevi noignorēs. Bet sirdsapziņa būs tīra, ka tu neklusēji.
Patreizejie vadoņi lai pierimst un nosēž savu laiku mierā! Kur ir gājēju riteņu celiņš uz putniem taka biržu ielā! Tas šiem darītājiem būs pārāk sarežgīts jo palasot to penteri cits nekas nedomājās kā naudas izpļekerēšana. Labàk lai sakopj Rīgas ielas graustus, Plūdoņa ielā Rūpniecības ielu. Uzliek tak beidzot kadu segumu Kalēju ielā.
Miljonu velosipēds jāmin. No miljoniem nobirst zvaigžņu putekļi. Tas nekas, ka putekļi no kredītu naudas.
Pilnīgi un galīgi neinteresē, kas notiek kantorī Bauska.
tada sajuta, ka kautkadi klauni savakusies. 90% nejedziga muldeshana jeb runashana runashanas pec. totala nekompetence. katrs velk deki uz savu pusi, pat setniece visu izsaka tikai no sava shaura viedokla.
Lieciet mierā Pilskalnu, dieva dēļ!!!!Vairāk no jums neprasa.
Kura Dieva? Baltu tautām Dievu un Dieviešu ir daudz. Bībeles viltus Dievu Jahvi/Jehovu, proti, kristiešu Dievu baltu tautas neatzīst.
Anonīm, vai inkvizītoru Dieva dēļ??? Kristiešu Dievs ir inkvizīcijas Dievs. Un tu piesauc šo slepkavu Dievu un baigi varens jūties. Kristiešu Dievs ir slepkavu Dievs. Dzīvo tālāk tāds varens. Tāds anonīms, kurš grib, lai visi cilvēki klusētu un dzīvotu bez viedokļa pret dzīvi un šajā pasaulē notiekošo. Varbūt apklusti pats??? Rādi piemēru citiem. Un apklusti no sākuma pats.
Mazi uzkalniņi ir ļoti “piemēroti” mehanizētai pļaušanai. Sēdēt uz zemes zālē mūslaikos ir bīstami ērču dēļ.
Galīgi garām. Iestādīt jaunus kokus un uzlabojot estrādi un būs labi. Izbojasiet visu un tas būs viss.
redzams, no daudzo “zinību” apgūšanas tev tas prātiņš galīgi sašķobījies. Runājot par “daudzajiem dieviem”, kuri tavuprāt bijuši baltiešiem, vienkārši gribu pajautāt, vai baltieši pirms kristiešu ierašanās Baltijas teritorijā vispār pazina tādu vārdu “dievs”. Dievs ir tikai viens, kaut ne tikai tu, bet vesels bars lohu šo vārdu lieto neznādami tā izcelsmi un nozīmi, kā īpašvardu. Piemēram dievs Tenis, dievs Ūsiņš, dieviete Māra u.t.t. Nu nosauc Allahu par dievu musulmaņa klātbūtnē un , varbūt, zvaigžnotajā skatā tev atausīs īstā Dieva būtība?
Kāpēc Siguldas, Cēsu reljefs nav pārveidots? Nav aptaurēto?
Ko cepies? Vai ar kristietību naudu pelni iztikai? Skandināvi saglabāja savu saikni ar Dieviem. Par asatru reliģiju esi dzirdējis? Baltiem bija kaut kas līdzīgs tapat kā citām tautām pirms te ienāca kristietība un jūdaisms n-to karu rezultātā. Ar prātiņu man normāli. Varbūt ar tiem ļaudīm, kuri mani “LA” un “TV3” mani parodē ar galvu ir slikti.
Pagāns biju jau skolas laikos.
Pagānu par mēru. Ļoti detalizēti izpēta katru jautājumu, spēj gari izteikties. Bet skumst par nedabūto naudu. Korupcijas risks.Desmit baušļus laikam ignorēs, bet tos Latvijā ignorē masveidā.
Pašvaldība grib Bauskā būvēt vismaz divus miljonu parkus, kuri iedzīvotājiem nav īpaši aktuāli un pirmā nepieciešamība. Pašvaldība miljonu parkos atkal grib nodarboties ar izšķērdēšanu. Tajā pašā laikā pašvaldības uzņēmums BNKS terorizē iedzīvotājus ar tarifu celšanu, neievēro likumus, atrodas pusbrankrota stāvoklī, grib nonākt kredītu verdzībā un šos kredītus grib uzspiest iedzīvotājiem. BNKS rada tūkstošiem iedzīvotāju reālu izdzīvošanas krīzi, bet pašvaldības vadība to ignorē! Kāpēc mums ir nepieciešama šāda pašvaldības vadība? Kur ir mūsu ievēlētie deputāti?! Nomainiet vadību.
Bauskas cerība, pagānu darbībai nepiešķir 0,5% no budžeta. Baznīcu darbībai to naudu piešķir. Kas kur to naudu saņem? Es ar reliģiju nepelnu naudu un netaisos pelnīt.
Kā jebkura biznesa visu nosaka pieprasījums. Ja ļaudis to vēlas, kāpēc ne…pērn neiznāca būt. Būtībā jeb kurš pasākums bauska ir ievērības vērts…
Tā kā kundzi pazīstu ir jāatvainojas. Pārāk stilizēts un nedabisks tas skatījums…es vairāk sliecos uz to, kas ir…
Es domāju, ka pilskalns ir labs tāds kā ir. Jā, jauni kociņi ir vajadzīgi, celiņus arī jāatjauno, bet ar to tam būtu gana. Viss šis parka šarms arī slēpjas tur, ka tas ir kā mazs dabas stūrītis pilsētas malā. Un nevajag piebāzt viņu ar grilla vietām, begoniju podiem, karuseļiem un Murzām, kas man kā baušķiniecei ir tukša vieta.
Kāpēc Oķis nesēž Bauskas pilī?
Nedzīvoju bauska. Patika Mia komentārs.
Restorāns šiem vainīgs, jābūvē prom no restorāna ceļi un tilti! Ja pilī Okmani nelaiž, lai sēž restorānā, kopā ar Cāzeru, Vasiļausku un citiem Bauskas novada iedzīvotāju “mīluļiem”.
Nelāga nojauta,ka Bauskā tiks pilnīgi sačekarēta vieta,kuru cilvēki ir iemīlējuši tādu,kāda tā ir.Vienīgais sakarīgais cilvēks ir Māris Skanis.Tas ir cilvēks,kurā vienmēr ir vērts ieklausīties.Diemžēl ir gudrīši,kuri jūtas pārāki.