www.bauskasdzive.lv
Ar svinīgu sarīkojumu šonedēļ durvis vērusi kultūrtelpa «Mežotnes baznīca». Ceturtdienas, 8.septembra, vakarā, te sanāca vienkopus ļaudis, kuri ideju līmenī vai reālos darbos iesaistījās Mežotnes baznīcas atjaunošanā dažādos posmos vairāku gadu garumā, bet kopš piektdienas, 9. septembra, tā atvērta visiem interesentiem.
Svinīgajā atklāšanas pasākumā klātesošos uzrunāja bijušais Rundāles pils muzeja direktors, mākslas zinātnieks Imants Lancmanis. Viņš dalījās vēstures faktos par baznīcas nežēlīgo likteni – no cēla 16. gadsimta dievnama, līdz minerālmēslu noliktavai, portālu informēja pašvaldībā.
“Dievnamā pirmo reizi biju 1958.gadā, kad te bija tikai drupas un likās, ka tās te būs vienmēr. Likās, ka viss sabruks un nekas vairs te nebūs. Ir redzēti dažādi pieminekļu un ēku likteņi un es uzskatīju, ka te vairs nekas nav glābjams, bet tā laika Rundāles novads, sāka runāt, domāt un darīt. Tas viss notika tik skaisti un harmoniski, jo šī vieta ir brīnumaina. Katrs, kurš strādāja pie šī projekta, darīja darbu ar iedvesmu, kas mūsdienās ir retums. Šis darbs ir unikāls visos tā aspektos – no pilnīgas bezcerības līdz perfekcijai.”
Savā uzrunā I. Lancmanis uzteica katru iesaistīto – ideju ģeneratorus, lēmumu pieņēmējus un darītājus. “Te ir tapis brīnums, kurš radīts lielā mīlestībā, atbildībā un apņēmībā. Te viss ir saistīts – pagātne, tagadne, nākotne un cilvēks. Šis ir bezgala skaists stāsts, kurš noslēdzies ar laimīgām beigām. Tas ir apbrīnojami! Šis ir svarīgs un nozīmīgs vakars. Lai šī baznīca kalpo kā dzīvības, apņēmības un izdarības simbols! Paldies katram un ikvienam par darbu, par baznīcas glābšanu. Paldies jums visiem!” sacīja I. Lancmanis.
Bauskas novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis neslēpa prieku un gandarījumu par paveikto. “Es burtiski sajūtu klātesošo noskaņojumu – tas ir saviļņojums kopā ar neparastām sajūtām. Brīnišķīgām sajūtām. Šis ir unikāls objekts, kurš kalpos nākamajām paaudzēm, kā izdarības, iedvesmas un cerības simbols. Ar lielu pārliecību, ka baznīca netiks sagrauta trešo reizi, mēs šovakar atklājam šo namu. Agrāk te bija tikai drupas, bet tagad – brīnumaina vieta, “ savā uzrunā norādīja A. Okmanis.
Priekšsēdētājs ir pārliecināts, ka katrs, kurš iesaistījās dievnama atjaunošanā, to darīja ar gaišu apziņu, lielu atbildības sajūtu un pozitīvu noskaņojumu. Tāpēc rezultāts ir lielisks. “Manā praksē nav daudz objekti, kuros notiktu tik laba sadarbība ar visiem iesaistītajiem, kā tas bija šeit. Tas vien’ ir apbrīnojami un pierāda, ka šī vieta, šis projekts, ir unikāls. Es visiem no sirds izsaku lielu paldies par projekta realizēšanu,“ savu sakāmo noslēdza Aivars Okmanis.
Mežotnes baznīcas pārbūve notika divās kārtās, bet kopējās darbu izmaksas sasniedza 1,08 miljonus eiro.
Piektdien, 9. septembrī, kultūrtelpas zālē notika kora “Balsis” koncerts diriģenta Inta Teterovska vadībā. Mežotnes baznīca apmeklētājiem atvērta pirmdienās no pulksten 10 līdz 17, otrdienās no pulksten 10 līdz 20, bet trešdienās, ceturtdienās un piektdienās no pulksten 10 līdz pulksten 17.
Atbilstoši pašvaldības apstiprinātajam cenrādim ieejas biļetes maksa noteikta – trīs eiro. Skolēniem, pensionāriem, pilna laika studentiem – divi eiro, bet ģimenes biļete (1-2 pieaugušie + 1-2 bērni vai vairāk ar 3+ goda ģimenes apliecību) – seši eiro.
Ja iedzīvotāji šeit vēlēsies rīkot kāzas, citus pasākumus – seminārus, jārēķinās ar nomas maksu. Kāzu ceremonija izmaksās simts eiro. Par citiem pasākumiem – koncerti, teātri un citi – maksa noteikta 200 eiro. Semināri un konferences – 120 eiro par telpas izmantošanu.
Saprotu, ka Okmanim patīk pārgriezt sarkanās lentes, bet nesaprotu- sestdienās, svētdienās kultūrtelpa nav pieejama? Kas tad pa darba dienām to apmeklēs? Vai sestdienās tā tikai kāziniekiem atvēlēta un svētdienās koncertiem?
Vispār jau brīvdienas sestdienās un svētdienās, ja godīgi lielākoties ir tikai valsts un privātā sektora birojā sēdošājiem, bet liela daļa cilvēku strādā sestdienās svētdienās( veikali, turisma vietas, izklaides pasākumi, mediķi, policisti, ugunsdzēsēji, zemnieki, rūpnīcas utt.), tapēc nevajag spriest tikai pēc savas šaurās pieredzes, ir cilvēki, kuriem tieši darbadiena ir brīvdiena!
Kaut viens dievkalpojums ir paredzēts?Ja ne tad tas ir pārģērbts kultūras centrs.
Lancmanim vajadzēja zināt, ka laikā, kad šajā ēkā glabājās minerālmēsli, neviens to par baznīcu nesauca, bet tagad par baznīcu sauc ēku, kur nenotiek un nenotiks dievkalpojumi. Savāda tā valsts politika, vietas, kas domātas izklaidei, dēvēt par baznīcām? Varbūt, bijušajiem komunistu ideologiem tieši tas ir vajadzīgs, jo tauta bez sapratnes, kas ir kas, ir šādu mūsdienu kaklakungu lielākais sapnis…
tad jau Bauskas kultūras centra ēku arī vajadzētu pārdēvēt par “aizsargu namu”, jo šī Kalna ielas ēka savulaik celta aizsargu organizācijas vajadzībām un par aizsargu naudu. Vai Okmanis ar savu sektu te arī nevarētu ko darīt, vispirms pārdēvēt ēku un tad piešķirt miljonus, lai vismaz apmetums nebirst uz gājēju galvām….
Miljons lauka vidū. Līdz Viesturiem būtu iznācis autobānis pirmskrīzes cenās. Nav jau slikti paskatīties uz pilskalnu un Lielupi no augšas, bet skatu torņi Latvijā ir LVM lauciņš. Vai Bauskas kultūras centrā būs baznīca, ja reiz baznīcā ir daļējs kultūras centrs?
Nu, beidz taču vienreiz gvezlt savu gvelžamo, kā baznīcu vajadzētu saukt ne par baznīcu! Pašam neapnīk griezt šo veco plati jau mēnešiem ilgi? Tiešām, tik grūti saprast, ka šādu celtni ar torni vienā galā Latvijā cilvēki sauc par baznīcu, turklāt pat tad, ja tā vairs nepilda dievnama funkciju?
Biju tur, kad prieksa bija sanagloti, knapi delu varti, ieksa viss piedrazots un skita, ka skaudrais laika zobs to nesaudzes ari turpmak… pabiju tur 5. O9. 2022. Un nespeju tam noticet. To ir gruti pat aptvert- izcils meistardarbs…ciena visiem tiem, kuri so projektu uzsaka, taja piedalijas un to istenoja. Noteikti brauksu lukot ari ieksieni…
Fasādes jaunais apmetums pavisam minimāli dažās vietās, bet ir nodrupis.Tik dārgai un tik svaigai ēkai tas nav pieklājīgi.Vai tāpēc pasākumi notiek melnā tumsā?
ēka, kas izskatās pēc baznīcas, bet kalpos pavisam citiem mērķiem, nu nekādi nav dēvējama par baznīcu, vismaz jāsaprot lietu būtība, kas ir kas.
arī ķermeni, ar pēc izskata cilvēkveidīgu galvu virsū, mēdz dēvēt par cilvēku, bet, vai daudzos gadījumos tas atbilst reālajai īstenībai?
Par apmetumu. Ta ir zinama prakse. Daudz viet atjaunojot simgadigas ekas apzinati tiek atstati iepriekseja murejuma vai apmetuma fragmenti…ta ka nekas tur nav nodrupis.
Vismazam vismaz nevajadzētu par Lancmani gudrākam rādīties. Un kultūrtelpas nosaukums ir pēdiņās. Tātad- tikai nosaukums!
Starp ” nodrupis” un “atstāts” ir liela starpība.
Prieks, ka šai kultūrtelpā atgriezušies vietas senie saimnieki – zemgaļi. Un pretēji allažīgajai krustāsistā piesaukšanai, māksla un mūzika cilvēka garu un dvēseli paceļ, nevis gremdē un nomāc. Lai skaista nākamība šai skaistajai vietai.
Jā, vienīgi – tiešām par atvērtību arī brīvdienās būtu vērts gan domāt.
senā kultūrtelpa, zemgaļi, tu vispār apjēdz ko gvelz? Senajiem zemgaļiem, līdz kristietības ieviešanai nebija nekāda sakara ar šo kādreizējo kulta celtni, tās vienkārši nebija. Ja celtne tika atjaunota, kultūras un izklaides vajadzībām, tā nekādā gadījumā nebūtu jādēvē par baznīcu, kā te viens saka- visas celtnes ar tornīti vienā galā esot baznīcas. Tad jau baznīcām šo “gudrinieku” prāt būtu jāpielīdzina visas ēkas ar tornīti vienā galā. kā lidostu ēkas, ugunsdzēsēju depo ēkas, un kur nu vēl jaunbagātnieku sabūvētās ēkas ar tornīti vienā galā? Reku, tepat Mūsas krastā, iepretim slavenajai Pilskalna tualetei vienā tāda, tās saimnieks varbūt neapvainosies, bet ja Rīgā un Pierīgā , saimniekam klātesot, viņa celtni nosauksi par baznīcu, tad ātri viņš tavu prātu iegrozīs pareizajā virzienā. Diemžēl Okmaņa sektai nav kas prātu iegroza, jo izklaides telpu dēvēšana par baznīcu, tā vienkārši ir zaimošana, bet bijušajiem komunistiem tas laikam ierasts…
Zini, aizstaigā labāk pie daktera!