Janvāra un februāra mijā, kad termometra stabiņš turējās pat pie -25 grādiem, kādā Iecavas pagalmā tapa kas neparasts – liela, krāsaina igla no ledus klucīšiem. Tā sākās kā ideja no interneta dzīlēm, bet pārauga divarpus nedēļu ilgā ģimenes piedzīvojumā ar ap tūkstoti pašu lietu un krāsotu ledus “ķieģelīšu”.

Iecavniece Karīna Trūpa neslēpj – doma par iglu radusies, iedvesmojoties globālajā tīmeklī. Sākumā tā bijusi aizrautība, interese un izaicinājums pašiem sev, jo gribējās realizēt radošo ideju. Tad sākusies izpēte – kā to darīt, kas nepieciešams, kādi materiāli vajadzīgi un, pats svarīgākais, kur dabūt piemērotas formiņas. Izrādījās, ka folija trauki nemaz nav tik lēti, tāpēc nācās meklēt izdevīgākus risinājumus. Vienā veikalā trāpījās atlaide, un pirmās formiņas tika iegādātas. Sākumā to bijis ap 30. Karīna sev izvirzīja arī nelielu izaicinājumu – veikalā viņa izvēlējusies mazākas formiņas un klucīši bija mazāki. “Sanāca tāds smalks juvelierdarbs,” atzīst iecavniece.

Ūdenim pievienotas guašas krāsas – dzeltena, sarkana, balta, zila un zaļa. Krāsa ne vienmēr izšķīda vienmērīgi, veidojās nogulsnes un raksti, daļa klucīšu arī plīsa, tāpēc process ieilga, taču tieši šīs “nepilnības” iglai piešķīra šarmu – katrs klucītis izskatās citāds.

Būvniecība prasīja pacietību: pēc katras klucīšu kārtas bija jāgaida vairākas stundas, līdz tā sasalst, bet saķerei izmantots sniegs ar ūdeni. “Ja gribētu visu paveikt vienā dienā, tas ir nereāli,” norāda Karīna. Kad process kļuva saprotams, pie darba iesaistījās arī bērni Megija un Olivers – viņi palīdzēja liet ūdeni, krāsot un izņemt sasalušos klucīšus. Tiesa, interese uz brīdi noplaka, daļu darba Karīna turpināja viena, taču viņai bijis svarīgi bērniem parādīt, ka iesāktais jāpabeidz.

Vislielākais izaicinājums izrādījās iglas jumts – tur vajadzēja īpašu precizitāti, lai konstrukcija nesabruktu. Karīna atrada risinājumu: iglas iekšpusē sabēra sniegu kā balstu apaļās formas veidošanai, bet pēc tam, kad viss nostiprinājās, sniegu izņēma ārā. Smalkākajās vietās iekšpuse veidota, uzmanīgi izgrebjot ar bļodu.

Sākotnēji igla plānota mazāka, taču, liekot kārtu pēc kārtas, tā izauga lielāka, nekā iecerēts. Tagad tajā var ielīst gan bērns, gan pieaugušais. Kad mājas vārti ir atvērti, krāsaino iglu var redzēt arī no ceļa, un to pamana garāmgājēji. Vakaros ģimene savā ledus celtnē ievieto svecīti, un ledus klucīši sāk mirdzēt – igla izskatās kā liela, daudzkrāsaina kristāla vāze.

Karīna atzīst, ka garie un tumšie ziemas vakari ar laiku apnīk, tāpēc gribējies ko radošu ar pievienoto vērtību – kopā pavadītu laiku un kaut ko pašu radītu. Lai gan projekts prasīja daudz pacietības, viņa jau domā par nākamo izaicinājumu – nākamgad plāno tapināt ko citu un atkal pārbaudīt savas iespējas.

Kā uzbūvēt ledus iglu?

Pirmais solis ir ledus bloku sasaldēšana. Jāsamekl; mājās traukus, kas pēc formas atgādina ķieģeļus (follija pannas, piena pakas, uzglabāšanas traukus utt) pielej pilnus ar ūdeni un atstāj, lai sasalst. Lai ledus igla sanāktu krāsaināka, ūdenim klāt var piejaukt pāris pilienus pārtikas krāsvielas.

Iglas pamatu no abām pusēm iestiprini ar sniegu un veido ļoti nelielu lenķi uz iekšu.

Liekot ledus blokus iglas lenķi pamazām liec iekšu. Ieteicams tos balstīt pret kādu atbalstu katrā jaunajā rindā, lai nodrošinātu, ka ledus ķieģelis piesalst.

Lai saturētu ledus blokus kopā  izmanto sniegu, kurš ir sajautks nedaudz ar ūdeni (tā lai veidotu putrai līdzīgu struktūru) šo masu klāj starp ledus bloku savienojumu vietām.

Veidojot iglu atceries atstāt vietu arī ieejai un to izgatavo pirms pabeidz iglas kupolu. Lielākos caurumus var aizpildīt ar slapjā sniega masu.