Abonē e-avīzi "Bauskas Dzīve"!
Abonēt

Reklāma

Gatavojoties lielākam ukraiņu bēgļu pieplūdumam, meklē iespējas viņu izmitināšanai pielāgot bijušās skolas un citas telpas

Gatavojoties vēl lielākam ukraiņu bēgļu pieplūdumam, atbildīgās iestādes sadarbībā ar pašvaldībām meklē iespējas viņu izmitināšanai pielāgot bijušās skolas, kopmītnes un citas pašvaldībām pieejamās telpas, ceturtdien žurnālistus informēja iekšlietu ministre Marija Golube (AP).

Saturs turpināsies pēc reklāmas.
Avots: Starptautiskā migrācijas organizācija (IOM).

Patlaban Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai ir dots uzdevums apzināt šādus īpašumus visās pašvaldībās. Telpu pielāgošanai tiek apsvērta arī Eiropas Savienības fondu līdzekļu izmantošana.

Gadījumā, ja bēgļus, kas pārsvarā ir sievietes un bērni, nāksies izvietot tālāk no pilsētām, tad ir nepieciešams sagatavot plānus, kā bēgļiem nodrošināt transportu nogādāšanai līdz darbam un izglītības iestādēm.

Golubeva atgādināja, ka Iekšlietu ministrija (IeM) strādā pie priekšlikuma, kas paredz pašvaldībām uzņemt bēgļus proporcionāli iedzīvotāju skaitam. Šādas sadales gadījumā gan tikšot ņemtas vērā katras pašvaldības izmitināšanas iespējas. Par izmitināšanas algoritmu esot vienprātība arī koalīcijā.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Ministre informēja, ka Ekonomikas ministrijai (EM) ir uzdots skaidrot, kādā veidā pašvaldības var izmantot pieejamo finansējumu, lai samaksātu par privāto dzīvokļu īri bēgļu vajadzībām. “Tiek strādāts pie risinājuma, kas paredz izmaksāt pabalstus privātpersonām par atļaušanu savā īpašumā dzīvot ģimenēm,” piebilda ministre un norādīja, ka lielāka skaidrība šajā jautājumā varētu būt nākamās nedēļas sākumā. Labklājības ministrija esot sniegusi informāciju, ka par šādu iespēju neesot intereses, taču tas nesakrītot ar lielo pilsētu mēru sniegtajām ziņām, tāpēc par šo jautājumu vēl runās koalīcijā.

Sākotnēji bēgļu uzņemšanas plāns bija sagatavots 10 000 bēgļu uzņemšanai. Uz aģentūras LETA jautājumu, vai ir pazīmes, ka Latvijā tuvākajā laikā bēgļu skaits palielināsies, piemēram, līdz 20 000 līdz 30 000, ministre nenoliedza, ka visai drīz izmitināmo bēgļu skaits pārsniegs 10 000. Arī citu Eiropas valstu tendences liecina, ka vēl kādu laiku ukraiņu bēgļu skaits pieaugs.

IeM patlaban “neiezīmē konkrētu skaitli”, cik bēgļu varētu ierasties Latvijā. Golubeva atzīmēja, ka ministrija lielāka pieplūduma gadījumā ieviesīs priekšlikumu, kas paredz pašvaldībām uzņemt bēgļus proporcionāli iedzīvotāju skaitam.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Kopš kara sākuma pirmajos trīs mēnešos IeM neparedz lielu bēgļu izmitināšanas krīzi, jo bez pašvaldībās jau pieejamām aptuveni 6000 vietām nepieciešamības gadījumā izmitināšanai vēl ir pieejamas viesnīcas un viesu nami.

Ministrei nav ziņu, ka kādā no pašvaldībām bēgļu izmitināšanas kapacitāte jau būtu izsmelta. Izņēmums esot Jūrmala, kurā esot augstākas viesnīcu izmaksas, tāpēc grūtāk esot atrast izmitināšanas vietas. “Tiklīdz tiks atrisināts jautājums par privāto dzīvokļi īri, tad vajadzētu būt iespējamām arī šajā pilsētā izmitināt bēgļus,” piebilda ministre.

Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) izpilddirektors, Saeimas deputāts Viktors Valainis (ZZS) vērsa uzmanību uz jautājumu par izglītības iestāžu pieejamību bēgļu bērniem. Izglītības iestādes jau līdz šim saskārušās ar būtiskiem izaicinājumiem, tāpēc šī jautājuma risināšanā aktīvi jāiesaistās Izglītības un zinātnes ministrijai.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Sākoties bēgļu atbraukšanai, aktualizējās nepieciešamība pēc bēgļu uzņemšanas atbalsta centriem. Valainis informēja, ka lielākajā daļā pilsētu eksistē vietas, kur bēgļiem vērsties pēc palīdzības, tomēr šajā jomā ir nepieciešama plašāka informācijas izplatīšana, lai bēgļi labāk zinātu par savām tiesībām vērsties pēc palīdzības.

Jau ziņots, ka kopš kara sākuma Ukrainā Latvijā izmitināšana ar pašvaldību Civilās aizsardzības komisiju starpniecību bijusi nepieciešama 5098 personām, 6359 Ukrainas civiliedzīvotājiem izsniegti uzturēšanās dokumenti ar tiesībām uz nodarbinātību, liecina jaunākā IeM informācija.

Rīgā izmitināšana bijusi nepieciešama 1023 personām. Pašvaldības patlaban var izmitināt un paēdināt 6238 cilvēkus.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Lielākā daļa ukraiņu bēgļu ir sievietes un bērni. Daļa no Ukrainas atbraukušo paliek pie radiem, draugiem vai paziņām.

Ukrainas iedzīvotājiem, kuriem ir biometriskās pases un nav nepieciešama ne sociālā palīdzība, ne palīdzība ar izmitināšanu, var uzturēties Latvijā līdz 90 dienām gada laikā, par to neinformējot valsts iestādes.

Precīzs ieradušos bēgļu skaits IeM nav zināms un IeM joprojām strādājot pie vienotas Ukrainas bēgļu datu bāzes izveidošanas. Pēc datu ievadīšanas precīzāka aina par bēgļu skaitu būšot zināma aprīļa sākumā.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt uz . Atcelt atbildi

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

Komentāri (5)

  1. Vai nevar beidzot te tikai autorizētus komentētājus ielaist? Citādi izskatās, ka te Kremļa troļļiem īsta paradīze, lai apvainotu ukraiņus un noniecinātu Latvijas valsti. Un tas viss ar jūsu līdzdalību!

    4
    3
  2. kapec tadi dubultie standarti? Kad Kanada bija protesti un trudeau nosauca visus par teroristiem, policijai bija pilna visatlautiba, bankas konti tika nelegali iesaldeti pec ka nauda konfisceta , nemaz nerunajot par cilveka tiesibam un brivibu. Tad ne Latvija valdiba ne vestnieciba pat neuzskatija par vajadzigu atvert muti. Kautgan iesniegumus tika sanemushi un netika sniegta nekada atbilde ( iesniegumus sanema prezidenta kanceleja, karinsh, vestnieciba)

    Taka tadas personas kas sheit kautko censhas vervelet par trolliem labak lai atver acis un paskatas apkart

    1
    2
  3. hmm ka tad ar Serbiju? 20 gadi atpakal NATO tak nogalinaja tukstoshus serbu civilos bet Klintons nesanema nekadu sodu

    1
    1
Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
BauskasDzive.lv komanda.