Mainot otro svešvalodu, skolām nākas piepūlēties ar pedagogu atrašanu
Populārākā izvēle Latvijas skolās otrajai svešvalodai, ar ko aizstāt līdz šim visbiežāk mācīto krievu valodu, ir vācu valoda, rāda aptaujas.
Latvijas skolām ar likumu ir noteikts no 2026. gada kā otro svešvalodu vairs nemācīt krievu valodu, bet pakāpeniski aizstāt to ar kādu no Eiropas Savienības (ES) vai Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) oficiālajām valodām. Skolēni no krievu valodas kā otrās svešvalodas var paši atteikties jau tagad.
Tā kā pirmā svešvaloda ir angļu un otrā daudzviet bijusi krievu, skolām nākas piepūlēties, lai sameklētu pedagogus citas otrās svešvalodas mācīšanai.
Iesaistās «Mācītspēks»
Programmas «Mācītspēks» dalībnieku interese par Eiropas valodām pieaugusi. «Mācītspēka» uzņemšanas koordinatore Rita Šmite «Latvijas Avīzei» stāsta: «Šajā mācību gadā darbu skolās sāk 12 svešvalodnieki – septiņi vācu, trīs franču, viens itāļu un viens zviedru valodas skolotājs. No 2020. līdz 2023. gadam katru gadu darbu sāka 4–7 svešvalodu skolotāji, no kuriem lielākā daļa bija vācu valodnieki. 2024. gadā divas dalībnieces pasniedza spāņu, viena franču un viena vācu valodu. Skolas vislielāko interesi izrāda tieši par šo trīs valodu skolotājiem, tomēr arī citas valodas kļūst populārākas.»
Liepājniece Baiba Kluce ir «Mācītspēka» dalībniece – iepriekš viņa valodu centrā pasniedza franču valodu gan pieaugušajiem, gan bērniem un jauniešiem, un nu strādā skolā. «Man ļoti patika strādāt ar bērniem, taču franču valoda Liepājā tolaik nebija pieprasīta. Visbiežāk pasniedzu angļu valodu, bet franču valodu mācījās vien daži. Tā kā skolas sāk pāreju uz Eiropas valodām, sapratu, ka šis var būt īstais brīdis kļūt par franču valodas skolotāju.»
Skolēnu motivācija
Franču valodu pie Baibas apgūst 5.–11. klašu skolēni. «Ir stundas, kur soli ir piepildīti, bet ir arī tādas, kurās pustukši. Pašā pirmajā stundā katram skolēnam vaicāju, kāpēc izvēlējās mācīties tieši franču valodu, un atbildes bija dažādas – «mamma lika», «gribēju pamēģināt», «patīk franču valoda», «labi zinu angļu un krievu valodu, gribu iemācīties vēl vienu svešvalodu».»
Baiba domā, ka ne visās skolās aptver pārmaiņas: «Krievu valodu kā otro svešvalodu nākamgad vairs nevarēs sākt. Citu svešvalodu skolotāju nav daudz. Jau tagad jāpiesaista pedagogi, lai sāktu pasniegt franču vai citas otrās svešvalodas stundas.»
Liepājas Izglītības pārvaldes pārstāve Renāte Meļķe informē, ka pilsētas skolās situācija ir diezgan stabila: «Tie skolēni, kuri vēlas atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas un izvēlēties kādu citu ES valodu, var to darīt – viņiem šāda iespēja nodrošināta. Ir bērni, kuri turpina krievu valodu, jo mācās to jau no 4. klases un nevēlas no jauna sākt citu valodu. Kā alternatīva krievu valodai primāri piedāvāta vācu valoda, arī franču un spāņu. Pedagogu šobrīd pietiek, valodu skolotāju vakances patlaban mums nav.»
Mācās arī lietuviešu
Rīgā aktuālākā otrā svešvaloda ir vācu valoda. Izglītības pārvaldes Skolu nodaļas vadītāja Anita Pēterkopa skaidro – aptaujās noteikta skolu gatavība sākt nākamo mācību gadu bez krievu valodas. «Skolas jau šajā mācību gadā sāk pakāpeniski nodrošināt citu svešvalodu tiem skolēniem, kuri atteikušies apgūt krievu valodu, vietā pārsvarā piedāvājot vācu valodu. Aptaujas liecina, ka 2026./2027. mācību gadā otrā svešvaloda pārsvarā būs vācu valoda, pēc tam franču un spāņu, atsevišķās skolās arī lietuviešu valoda. Pašlaik Rīgā daudzi krievu valodas pedagogi pārprofilējas cita priekšmeta mācīšanai, izmanto arī pašvaldības finansējumu.»
Skolotāju vakances Rīgā joprojām esot aktuālas, pašlaik meklē 12 svešvalodu pedagogus, saka A. Pēterkopa.
Rīgas Angļu ģimnāzija jau divus gadus nepiedāvā krievu valodu, informē direktore Maija Kokare. Jau 2023./2024. mācību gadā daļa vecāku atteicās no tās. «Mūsu skola nodrošināja papildu atbalstu skolēniem, lai veiksmīgi apgūtu vācu valodu. Pamatskolā piedāvājam vācu un franču, vidusskolā – vācu, franču, spāņu valodu. Ir interese arī par itāļu valodu, bet nav izdevies atrast pedagogu,» saka M. Kokare.
Vēlas igauņu valodu
Ar sarežģījumiem pedagogu piesaistē saskaras Valkas novadā, kur kā robežpilsētā loģiski liktos mācīt igauņu valodu, bet galvenais šķērslis ir pedagogu trūkums. Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzijas direktore Lilita Kreicberga laikrakstam «Ziemeļlatvija» stāsta, ka pērn igauņu valodas apguvi sāka pirmsskolas grupā «Mazais ģimnāzists», tomēr nācās atzīt, ne visi, kuri zina igauņu valodu, var strādāt par skolotājiem.
Tāpēc novada lielākajā skolā, kurā mācās 652 skolēni, igauņu valodu nemāca. Tomēr skolas vadība neatkāpšoties. «Mums ir vēlme un stipra griba atrast igauņu valodas pedagogu. Jebkuras valodas apguve ir milzīga vērtība,» saka L. Kreicberga.
Ģimnāzijas 7.– 9. klasēs turpinot mācīt krievu valodu, no tās atteikušies četru skolēnu vecāki. Piekto klašu skolēni nu var apgūt franču valodu, to māca pedagoģe ar darba pieredzi citās valstīs – francūziete Sibilla Loransa Vanina Rožē.
Dāvja Ozoliņa Apes pamatskolas direktore Dina Meistere atklāj, ka uzrunājusi kaimiņus netālajās igauņu skolās, taču, kad viņi uzzina, kādas ir algas svešvalodniekiem Latvijā, igauņu pedagogi pat neapsver piedāvājumu. Igaunijā skolotāji jau pirms vairākiem gadiem par slodzi sākuši saņemt ap 2000 eiro mēnesī.
Topā vācu un spāņu
Kā raksta «Alūksnes un Malienas Ziņas», šajā mācību gadā Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijā 10. klasēs var mācīties spāņu valodu, un to dara 42 skolēni. Nodarbības vada skolotājs Jānis Apsīte, kurš uz Latviju pārcēlies no Spānijas, kur pavadīja 30 gadus. Skolotājs uzsver – spāņu valoda ir starp vadošajām pasaulē – to saziņai izmanto vairāk nekā 500 miljoni cilvēku.
Krievu valodas skolotājiem ir iespēja pārkvalificēties, apgūstot citu svešvalodu, tāpēc bez darba pedagogi nepaliks. Kā skaidro skolas direktore Uva Grencione-Lapseniete: «Esam eiropeiski domājoša skola, līdz ar to arī izvēlamies Eiropas valodas.»
Alūksnes ģimnāzijas krievu valodas skolotāja Dace Bībere krievu valodu māca tiem, kuri kursu sākuši – tie ir 55 skolēni 11. klasēs. Tiesa gan, pirms likuma grozījumiem vairākums skolēnu izvēlējušies tieši krievu valodu. «Mēs esam pierobežā, un daudzās ģimenēs izmanto krievu valodu, īpaši Liepnā, Pededzē. Pērn 10. klasēs vācu valodu apguva apvienotā grupa no divām klasēm,» saka D. Bībere.
Vairākās Jēkabpils novada skolās kā otro svešvalodu var apgūt vācu, spāņu un pat norvēģu valodu, raksta «Brīvā Daugava».
Jāapvieno priekšmeti un slodzes
Kā raksta laikraksts «Dzirkstele» Gulbenes novada skolās kā otrā svešvaloda piedāvāta vācu vai franču. Gulbenes vidusskolas direktore Liena Silauniece stāsta: «Pārliecinoši uzvar vācu valoda, jo franču valodu izvēlas mazāk. Vecāki to nezina, baidās, ka tā ir sarežģīta, tāpēc uztraucas, ka bērnam paši nevarēs palīdzēt. Savukārt vācu valodu daudzi vecāki ir apguvuši. Tomēr praksē tas nedod nekādu īpašu ieguvumu.»
Nākotnē apsvērts piedāvāt spāņu valodu. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) tīmekļvietnē lasāms, ka patlaban spāņu valoda kā otrā svešvaloda ir 64 Latvijas skolās. Tomēr problēma ir stundu slodze, norāda L. Silauniece. Pat tad, ja pedagogs četros gados iegūst spāņu valodas skolotāja kvalifikāciju, ar vienu priekšmetu pilnai slodzei nepietiek. Labāk būtu, ja spāņu valodu varētu mācīt skolotājs, kuram ir citas valodas vai mācību priekšmeta zināšanas, nodrošinot lielāku slodzi. Pagaidām šī iecere vēl neesot īstenojama.
Lizuma pamatskolā kā otro svešvalodu skolēni apgūst krievu un franču valodu. «Mūsu ukraiņu skolotājai ir franču valodas izglītība, un viņa Latvijā iestājās franču valodas kursos,» stāsta skolotāja Inese Dambe.
Sāk laikus
Smiltenes novada skolas koncentrējas uz vācu valodu. Novada Izglītības pārvaldes speciāliste Aija Rancāne laikrakstu «Ziemeļlatvija» informē, ka lielākajā daļā skolu otrā svešvaloda jau tagad ir vācu un franču: «Aptaujā par otro svešvalodu līdzās vācu valodai vecāku izvēle bija spāņu valoda, tad sekoja franču un krievu valoda.»
Lai gan piesaistīt pedagogus nav vienkārši, tas esot izdevies – Smiltenes vidusskolā var apgūt franču valodu, jo skolā strādā pedagogs, kam tā ir dzimtā valoda. Vācu valoda ir dažu pedagogu otrā svešvaloda. Daļa pedagogu pārkvalificējas, apgūst vācu valodu.
Blomes pamatskolas direktore Liene Šverna stāsta, ka bērni turpina angļu un krievu valodu, bet, lai būtu vieglāka pāreja, šogad jau no 4. klases māca vācu valodu: «Skolā ir lielisks interešu izglītības pulciņš, kur arī 1.–3. klašu skolēni apgūst vācu valodu caur dziesmām un rotaļām. Tur strādā brīnišķīga vācu valodas skolotāja Ilze Kuduliņa ar lieliskām metodēm.»
Bez sarežģījumiem neiztikt
Jaunjelgavas vidusskolas direktore Lauma Mīlīga vērtē, kā risināt problēmu, ja skolēns maina skolu un jaunajā nepiedāvā iepriekš apgūto valodu: «Tas būs jārisina visā valstī. Šogad pie mums mācības sāka bērns, kurš iepriekš bija mācījies spāņu valodu, ko šeit nevaram piedāvāt. Ar vecākiem vienojāmies, ka viņš turpinās krievu valodu, kas arī padodas. Ģimenes pārceļas, tādas situācijas nebūs retums. Lēmums ir, bet nav padomāts, kā to izpildīt, īpaši lauku skolās.»
IZM norādījusi – ja skolēni, mainot skolu, nonāk situācijā, kad nevar turpināt sākto svešvalodu, skolās var veidot atsevišķas grupas skolēniem bez priekšzināšanām. Tomēr tas ir teorētisks ieteikums, ar kura īstenošanu praksē var neklāties viegli.
No interešu izglītības grupām
Arī Aizkraukles novadā krievu valodu pakāpeniski aizstāj vācu. Aizkraukles novada vidusskolas direktore Zita Šteinberga laikrakstam «Staburags» teic, ka izglītības iestādē netrūkst vācu valodas skolotāju, taču ir interese ieviest ko jaunu: «Šogad kā interešu izglītību pasniedz franču valodu, un domājam, ka to varēsim piedāvāt kā otro svešvalodu.»
Andreja Upīša Skrīveru vidusskolas direktore Ieviņa Piļka informē, ka galvenā otrā svešvaloda būs vācu valoda, taču skolēni jau tagad izsaka vēlmi apgūt citas valodas, tai skaitā ķīniešu. «Jāņem vērā gan iespējas, gan pieprasījums un darba tirgus, lai izvēlētos vairāk izmantojamu valodu. Vajadzīgi arī materiāli un standarti.»
Izvairās no sarežģījumiem
Ir skolas, kurās turpina mācīties krievu valodu, nemaz nemeklējot citas iespējas. Iemesls – audzēkņi labi pārvalda krievu valodu. IZM informē, ka šādu skolu skaits gan ir samazinājies. Aptaujas par otro svešvalodu mācīšanu IZM rīkos arī turpmāk.
Gan skolu pieredze, gan IZM dati rāda, ka vācu valoda ir populārākā no otrajām svešvalodām. To apstiprina Jēkabpils Valsts ģimnāzijas direktores vietniece Rita Kļaviņa – tā skolās mācīta arī agrāk. Izvēloties retāku svešvalodu, pastāv risks, ka atrast skolotājus būs daudz sarežģītāk. «Ir idejas arī par citu ES valodu apguvi, bet piesardzību rada jautājums, kas notiks, ja franču vai spāņu valodas skolotājs no skolas aiziet. Viņu būs grūti aizvietot. Būs problēmas salāgot svešvalodas apguvi, skolēniem mainot skolas, jo mēs nevaram nodrošināt individuālas mācības. Uzskatām, ka vācu valoda kā otrā svešvaloda ir garantēta,» saka R. Kļaviņa.
Jāgatavojas laikus
Vācu valodas skolotāja un programmas «Mācītspēks» kuratore Maija Lēvāne strādā Jūrmalas Valsts ģimnāzijā, kur pārmaiņas uzņem tālredzīgi un nopietni: «Mēs gadu gatavojāmies, jo sapratām, ka būs vajadzīgs otrs vācu valodas skolotājs ar pilnu slodzi. Bija pierasts pie mazām grupām, bet nāks pilnas klases, būs vajadzīgi labi mācību līdzekļi, kas jāpasūta laikus. Jādala līmeņi, jāpārvirza plūsmas, un vācu valodas mācīšanai jāpieiet diferencēti, neierobežojot skolēnus un nepārslogojot skolotājus.»
Maija vērtē: «Pedagogu trūkst, pat ļoti. Īpaši otro svešvalodu skolotāju – vācu, franču, spāņu, itāļu, zviedru valodas. Tas nav gada garumā atrisināms. Neviens speciālists netop ne gadā, ne divos. Lai cik saskanīgi darbotos skolas vadība, šo speciālistu Latvijā vienkārši nav. Visās augstskolās, programmās un sadarbības projektos kopā sagatavo vien mazu saujiņu. Šeit patiesībā ir ļoti liela izglītības sistēmas problēma un prioritāte. Ar milzu steigu ir jārada mehānismi, kā valstī šos speciālistus īsā laikā varētu radīt.»
Sola vairāk svešvalodnieku
IZM atļauj skolotājiem mācīt citus priekšmetus. Pēc augstskolu informācijas, Latvijas Universitāte, Daugavpils Universitāte un Rīgas Tehniskā universitāte Liepājā un Rēzeknē sagatavo 211 svešvalodu skolotājus, no kuriem 23 būs vācu valodas skolotāji, informē IZM. Pērn studijas sākuši 22 svešvalodu skolotāji, no tiem četri vācu, franču un spāņu valodas skolotāji. Līdz 2026. gadam svešvalodu pedagogu sagatavošana augstskolām būs prioritāra.
Arī Francijas institūts un Gētes institūts sagatavo franču un vācu valodas skolotājus. Šogad plānots sagatavot 50 franču valodas un 40 vācu valodas speciālistu. Savukārt pašvaldībās mēģinās piesaistīt svešvalodniekus, kuri vēlētos atgriezties skolā.
Viedokļi – ko saka skolēni un vecāki
Roberts Grieznis, Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzijas 9. klases skolēns: «Krievu valodas vietā man būtu gribējies apgūt citu svešvalodu, jo es neko nesaprotu. Krievu valodu sāku mācīties jau 4. klasē. Neredzu, ka man dzīvē noderēs krievu valoda. Angliski runāju labi, apguve problēmas nerada.»
Artūrs Paramonovs, Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas 10. klases skolēns: «Izvēlējos vācu valodu, jo man ir priekšzināšanas. Divus gadus mācījos arī krievu valodu, bet tagad atsvaidzinu atmiņu un apgūstu vācu valodu. Ar angļu valodu problēmu nav, to iemācījos jau agrā bērnībā, skatoties filmas un seriālus. Par krievu valodu man ir neitrāls viedoklis, bet uzskatu, ka ienaidnieka valoda arī ir jāzina. Centrāleiropā noteicošā ir angļu valoda, bet man pašam nākotnē noteikti noderēs vācu valoda. Ja skolā nepiedāvātu vācu, es noteikti izvēlētos spāņu vai arī kādu Āzijas valodu.»
Emīls Verners, Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas 10. klases skolēns: «Kā otro svešvalodu izvēlējos vācu, jo tā ir viena no svarīgākajām Eiropas valodām ar lielām iespējām nākotnē gan studijās, gan darba tirgū. Esmu jau agrāk mācījies vācu valodu, tāpēc ir vieglāk atsvaidzināt zināšanas un turpināt. Pirms tam kā otro svešvalodu apguvu krievu valodu. Atbalstu lēmumu, ka vairs nevaram izvēlēties krievu valodu – Latvijā vajadzētu vairāk pievērsties Eiropas valodām, vācu, franču vai spāņu. Tās paver plašākas iespējas ceļošanai, mācībām un darbam nākotnē.»
Viktorija, kuras bērni mācās Gulbenes novada vidusskolā: «Pirms vairākiem gadiem vecākie bērni izvēlējās krievu valodu. Uzskatām, ka mūsu reģionā šī valoda ir jāzina. Vecākajai meitai 9. klasē ar valodas apguvi ir normāli, bet dēlam 7. klasē nav tik labi, jo nav, ar ko runāt, un vēlmes lasīt krieviski nav. Trūkst motivācijas šo valodu mācīties. Mēs, vecāki varam palīdzēt. Pirms diviem gadiem jaunākā meita izvēlējās franču valodu līdzās vācu valodai, jo tā patīk. Viņa ir lasījusi par Franciju. Ļoti motivē klases audzinātājas pērn solītais – ja visi labi mācīsies, 9. klasē dosies uz Parīzi. Jaunākais dēls pēc 3. klases izvēlējās vācu valodu, jo bija to sācis apgūt ar aplikāciju «Duolingo» un arī tagad katru dienu tam velta desmit minūtes.»
Marina, kuras meita mācās Gulbenes novada vidusskolā: «Pagājušajā gadā meita kā otro svešvalodu izvēlējās franču. Domāju, ka izvēle pareiza, bet ar valodas apgūšanu gan iet dažādi. Franču valoda jāapgūst no nulles. Viss ir jauns. Ikdienā bērnam nav bijusi saskarsme ar šo valodu, atšķirībā no citām svešvalodām, kuras dzirdēja jau no mazotnes.» ◆
Visvairāk izvēlas vācu valodu
Otrā svešvaloda, ko Latvijas skolās plāno mācīt no 2026. gada 1. septembra:
89% jeb 401 skola – vācu valoda;
22% jeb 91 skola – franču valoda;
20% jeb 79 skolas – spāņu valoda.
Dati: IZM aptauja 450 skolās.
Otrā svešvaloda Latvijas skolās
2020./2021. mācību gadā tikai krievu valodu kā otro svešvalodu mācīja 315 no 685 skolām;
2021./2022. mācību gadā krievu valoda bija vienīgā otrā svešvaloda 320 no 668 skolām;
2022./2023. mācību gadā krievu valoda kā otrā svešvaloda dominēja 282 no 647 skolām;
Šajā mācību gadā 74 skolās joprojām kā vienīgo otro svešvalodu turpina mācīt krievu valodu;
pērn krievu kā vienīgo otro svešvalodu mācīja 99 skolās.
Dati: IZM
