Sestdien, 5. februārī, pulksten 12 interesenti gaidīti sieviešu kluba «Liepas» telpās Iecavas kultūras namā, kur sarīkota tikšanās ar mākslinieku Valdi Celmu, latvju rakstu un zīmju pētnieku.Tikšanās ierosme radusies pēc pērn «Liepu» īstenotā projekta – jaunu latviešu tautastērpu darināšanas ar Eiropas fondu naudas atbalstu, stāsta projekta vadītāja Astrīda Vītola. Izzinot savu jauno tērpu tapšanu, «Liepas» ieinteresējušās par latvju zīmēm un rakstiem, krietnu krājumu seno paraugu savācot no apkārtnes vecākajiem iemītniekiem – rokdarbniecēm un taupīgiem saimniekiem. A. Vītolas skatījumā, senās zīmes iederas arī mūsdienu cilvēka ikdienā, tāpēc svarīgi saprast to jēgu.Vēl vienu stimulu iepazīt senatnes mantojumu devusi iespējamās latviešu svētvietas Dievkalniņa sakopšana Pārupē. Tā kā pēc vienas no vēstures pētnieku versijām te atradies sens svētakmens, «Liepu» pārstāves pērn rudenī Ulbrokā apmeklējušas tēlnieku akmeņkali Uldi Sterģi, kas latvju zīmes atveidojis Līgo parka akmeņos. Tur noskatīts iespējamais Dievdārziņa iemītnieks – nosūnojis vecītis, stāsta A. Vītola. Tam jāsameklē atbilstīga iekaļamā zīme, ko iecerēts izvēlēties pēc V. Celma ieteikuma.Mākslinieks, dizaineris un semiotikas pētnieks Valdis Celms gadu desmitiem krātās zināšanas par senču zīmēm, to nozīmi, latvjiem rakstu koncentrējis 2007. gadā izdotā grāmatā «Latvju raksts un zīmes. Baltu pasaules modelis. Uzbūve. Tēli. Simbolika». Viņš baltu zīmēs atradis gan latviski racionālu, gan vispārcilvēcisku nozīmi, parādot, ka zīmes kā simboli dod zināšanas par pamatprincipiem, uz kuriem balstīta šī pasaule.
