www.bauskasdzive.lv
2022. gadā Valsts policija ir reģistrējusi vairāk nekā 2000 telefonkrāpšanas mēģinājumu un krāpšanu gadījumu. Lielākoties iedzīvotāji vērsušies policijā informācijas nolūkā, jo zinājuši par šādām krāpšanām un nav noticējuši viltvāržiem. Arī šogad uzdarbojas starptautiski krāpnieki, turklāt aizvien biežāk viņi mēģina iedzīvotājus pārliecināt, ka ir no kādas valsts pārvaldes iestādes, un ticamības radīšanai ļaundari pat vilto valsts iestāžu, tostarp policijas, tālruņa numurus, portālu informēja Valsts policijas sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Gita Gžibovska.
Viņa atzīmēja, ka jau iepriekšējos gados viens no izplatītākajiem krāpšanu veidiem bija telefonkrāpšanas, viltvāržiem piezvanot un uzdodoties par bankas darbiniekiem, finanšu speciālistiem un tamlīdzīgi. Taču pēdējā laikā ir vērojama tendence, krāpniekiem arvien biežāk uzdoties arī par valsts pārvaldes iestāžu darbiniekiem. Visbiežāk krāpnieki uzdodas par policijas vai citu tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem. Lai izvilinātu iedzīvotāju bankas datus, viņi izdomā dažādus stāstus, piemēram, ka šie dati esot nepieciešami, jo iedzīvotāja bankas kontā kāds veic nelikumīgas darbības.
Lai iegūtu iedzīvotāju uzticību, krāpnieki pat atdarina valsts iestāžu tālruņa numurus. Proti, zvana saņēmēja telefona ekrānā redzams, ka ienākošais zvans ir, piemēram, no policijas vai kādas cits valsts pārvaldes iestādes, taču patiesībā parasti šie krāpnieki atrodas ārvalstīs. Ar numuru viltošanas tehnoloģiju noziedznieki spēj atdarināt jebkādas valsts tālruņa numuru un pat uzņēmuma vai iestādes nosaukumu.
Parasti šie krāpnieki runā krievu valodā, kaut arī ir fiksēti daži gadījumi, kad noziedznieki sākotnēji latviešu valodā nosaukuši it kā savu vārdu un amatu un tad turpinājuši sarunu krievu valodā.
“Iedzīvotājiem jāatceras, ka ne banku, ne valsts pārvaldes iestāžu darbinieki nekad nezvanīs, lai noskaidrotu pieejas datus bankas kontiem – kredītkaršu numurus, PIN kodus, Smart-ID piekļuves kodus, CVC kodus un tamlīdzīgi. Saņemot šādu aizdomīgu zvanu, ieteicams to pārtraukt! Tāpat nekādā gadījumā pēc svešinieku pieprasījuma nedrīkst savā datorā instalēt tādas programmatūras kā “AnyDesk” un “TeamViewer”, ar kuru palīdzību krāpnieki var attālināti pieslēgties jūsu bankas kontam un veikt noziedzīgas darbības ar jūsu finanšu līdzekļiem! Savukārt noziedznieku atsūtītās saites un e-pastu pielikumi var saturēt datorvīrusus, tāpēc nevajag tos vērt vaļā,” brīdina G. Gžibovska.
Ņemot vērā, ka šie noziedznieki parasti runā krievu valodā, likumsargi it sevišķi lūdz informēt savus krievu valodā runājošos tuviniekus un paziņas par krāpšanu tendencēm.
Man arī zvanija “swedbankas darbiniece” un norunāja ar mani ilgi, kāmēr saprata, ka es viņu tinu ap pirkstu! Jo īstenībā es nemaz neēsmu šīs bankas klients. Man bija jautri!
Man gadījās līdzīgi, zvanīja “VID darbiniece”, runāja krieviski un uzdeva jautājumus sakarā ar bankas kontu, kas, protams, nav ar VID darbību saistīts jautājums. Atbildēju tikai latviski un tantei laikam apnika pēc minūtes, nometa pati trubu.
Žēl to cilvēku, kas kam šādam pamanās uzķerties.
vini visi runa krieviski tie krapnieki, vajag vinus pad.rsinat, pasi nometis klausuli