Valsts policija: Šogad krāpnieki iedzīvotājiem izkrāpuši jau gandrīz 3,5 miljonus eiro

Šogad krāpnieki iedzīvotājiem izkrāpuši jau gandrīz 3,5 miljonus eiro, trešdien mediju pasākumā sacīja Valsts policijas Prevencijas vadības nodaļas priekšnieks Andis Rinkevics.

Tostarp ar telefonkrāpšanas palīdzību izkrāpti 1 697 540 eiro, bet ar viltus finanšu platformām – 1 167 684 eiro.

Kopumā šī gada pirmajos četros mēnešos Valsts policija vislielākās izkrāptās naudas summas reģistrējusi zvanu (53%), finanšu platformu (36%) un tirgotāju jeb pirkšanas-pārdošanas (7%) krāpniecības gadījumos un to mēģinājumos.

Rinkevics prognozēja, ka, turpinoties līdzšinējā tempā, līdz gada beigām izkrāpto līdzekļu apjoms var pārsniegt 10 miljonus eiro.

Tāpat Rinkevics sacīja, ka šis izkrāptās naudas apjoms ir fiksēts tikai tajos gadījumos, kad cietušie vērsušies policijā. Rinkevics atzina, ka bieži vien cilvēki apzinās, ka nauda ir neatgriezeniski zaudēta, tāpēc cietušo motivācija atgūt naudu ir maza un tie nevēršas policijā.

Prevencijas vadības nodaļas priekšnieks arī norādīja, ka krāpniecība ir starptautisks noziegums, bet katra starptautiska izmeklēšana ir resursus patērējoša, tāpēc krāpnieki bieži vien izkrāpj nelielas summas līdz 50 eiro. Šādos gadījumos starptautiskā izmeklēšana prasītu krietni lielākus resursus nekā zaudētā summa. Tādēļ krāpniecības apkarošanā būtu jādomā par tehniskiem līdzekļiem, kā arī potenciālo upuru modrības veicināšanu.

Valsts policijas dati liecina, ka pēdējo piecu gadu laikā būtiski samazinājies reģistrēto krāpšanas un to mēģinājumu skaits Rīgā, vienlaicīgi palielinoties gadījumu skaitam iepriekš mazāk skartajos reģionos.

Rinkevics stāstīja, ka vēl 2018.gadā lielākā daļa krāpšanas upuru bija Rīgā – 66% Rīgā, pa 10% – Latgalē un Kurzemē, 9% – Zemgalē, bet 5% – Vidzemē.

Savukārt 2022.gadā situācija jau ir mainījusies un krāpšanas upuri daudz vienmērīgāk sadalās pa visu Latvijas teritoriju – Rīgā 49%, Latgalē – 21%, 18% Kurzemē, bet pa 13% Vidzemē un Zemgalē.

Rinkevics informēja, ka vien nedaudz vairāk nekā trešā daļa jeb 35% no šī gada pirmajos četros mēnešos reģistrētajiem krāpšanas un to mēģinājumu gadījumiem ir reģistrēti Rīgā.

Vienlaikus šogad turpinās krāpšanas gadījumu izplatīšanās uz reģioniem. Visvairāk krāpniecības gadījumu skaits pieaudzis Vidzemē. Proti, ja 2018.gadā šajā reģionā fiksēti 5% no visiem reģistrētajiem krāpšanu un to mēģinājumu gadījumiem, tad šī gada pirmajos četros mēnešos tie bija 13% gadījumu.

Divkāršojies krāpšanas gadījumu skaits Latgalē, kur pēdējo piecu gadu laikā reģistrēto krāpšanu un to mēģinājumu gadījumu skaits pieaudzis no 10% līdz pat piektajai daļai jeb 21% no visiem krāpniecības gadījumiem šī gada pirmajos četros mēnešos. Ievērojams pieaugums novērojams arī Kurzemē. Tur 2018.gadā tika reģistrēta desmitā daļa no visiem krāpšanas un to mēģinājumu gadījumiem, savukārt šī gada pirmajos četros mēnešos – jau teju piektā daļa jeb 18%.

Vismazāk reģistrēto krāpšanas gadījumu skaits ir pieaudzis Zemgalē. 2018.gadā šajā reģionā tika reģistrēti 9% no visiem krāpšanas un to mēģinājumu gadījumiem, savukārt šī gada pirmajos četros mēnešos tie kopumā bijuši tikai nedaudz vairāk nekā desmitā daļa jeb 13% gadījumu.

Tāpat Rinkevics pastāstīja, ka telefonkrāpnieku upuri visbiežāk ir sievietes – 70%, ar vidējo vecumu 58 gadi. Atlikušie 30% ir vīrieši 54 gadi. No telefonkrāpnieku upuriem 43% ir Rīgā, 21% Kurzemē, 14% Latgalē, 12% Zemgalē, bet 11% Vidzemē.

Starp viltus tirgotāju upuriem 41% ir sievietes ar vidējo vecumu 38 gadi, bet 59% – vīrieši ar vidējo vecumu 40 gadi. No tirgotāju upuriem 36% ir Rīgā, 17% Kurzemē, bet pa 16% Latgalē, Zemgalē, Vidzemē. Rinkevics stāstīja, ka tirgotāji visbiežāk izkrāpj samērā mazas summas 20 līdz 40 eiro apmērā, tāpēc cietušo motivācija atgūt naudu zema.

Savukārt viltus finanšu platformu upuru skaitliski ir nedaudz, bet zaudējumi ir lieli, teica Rinkevics. Starp finanšu platformu krāpšanas upuriem 57% ir sievietes ar vidējo vecumu 38 gadi, bet 43% – vīrieši ar vidējo vecumu 29 gadi. No finanšu platformu krāpšanas upuriem 45% ir Rīgā, pa 14% Kurzemē, Latgalē un Vidzemē, bet 13% Zemgalē.

“SEB bankas” Drošības pārvaldes vadītājs Mārcis Pelcis stāstīja, ka šī gada pirmajos četros mēnešos noziedzniekiem izdevies izkrāpt aptuveni 3,4 miljonus eiro no Latvijas četru lielāko banku klientiem.

Pelcis uzsvēra, ka attīstoties tehnoloģijām un ikdienai kļūstot arvien digitalizētākai, arī noziedznieki pielāgo savu stratēģiju, lai apkrāptu arvien vairāk upuru, tāpēc ir jo īpaši būtiski atpazīt dažādas krāpnieku metodes. “SEB bankas” aptaujas dati liecina, ka teju puse jeb 46% iedzīvotāju ir riska grupā, jo atzīst, ka varētu neatpazīt viltus zvanu, īsziņu vai e-pasta vēstuli, tādēļ ir jo īpaši būtiski turpināt izglītot sabiedrību par to, kā rīkoties droši, uzsvēra Pelcis.

Biežāk par savām zināšanām un spēju atpazīt krāpniecisku rīcību ir pārliecināti vīrieši, kā arī jaunāka gadagājuma cilvēki. 62% vīriešu un tikai 47% sieviešu atzīst, ka noteikti zina, kā atpazīt krāpniecisku zvanu, īsziņu vai vēstuli un nekad nekļūtu par kiberkrāpnieku upuri.

Pēc “SEB bankas” novērojumiem, cilvēki kļūst arvien izglītotāki un spēj atpazīt klasiskus krāpnieku paņēmienus. Tomēr bažas rada pieaugošais investīciju krāpšanas gadījumus skaits. Vien salīdzinot 2022.gadu ar 2021.gadu, redzams, ka šādu gadījumu skaits pieauga par 50%, bet izkrāptā summa – par 14%.

Savukārt saskaņā ar Finanšu nozares asociācijas datiem šī gada pirmajos četros mēnešos īstenoti 1010 investīciju krāpšanas gadījumi, izkrāpjot vairāk nekā 1,6 miljonus eiro. Līdzīgi kā gadījumos ar romantisko krāpšanu arī investīciju krāpšanai raksturīgi tas, ka cilvēks tiek apkrāpts ilgā laika periodā. Turklāt, neskatoties ne uz banku, ne uz ģimenes locekļu brīdinājumiem, cilvēks turpina “investēt” un zaudēt naudu cerībā uz lielu peļņu nākotnē, skaidroja Pelcis.

Lai uzlabotu sabiedrības zināšanas par to, kā atpazīt krāpniekus un kā sevi pasargāt, “SEB banka” sadarbībā ar Valsts policiju ir izstrādājusi drošas rīcības kodeksu “Septiņi NĒ”. Tas apkopo būtiskākās rīcības, kas palīdzēs cilvēkiem izvairīties no zvanu, tirgotāju un viltus finanšu platformu krāpniekiem.

Ilustratīvais tiltulattēls: Freepik, Racool