Sirsnīgas astoņdesmitās jubilejas svinības trešdien, 10. decembrī, bija Viesturu pagasta bērsteles bibliotēkai. Sanākušos lasītājus, draugus un kolēģus sagaidīja grāmatas, kopā dziedamās dziesmas, lasīšanas bingo uzvarētāju sumināšana, bibliotēkas vadītājas Anitas Švedas aizkustinošie vārdi un pašceptā torte.
«Astoņdesmit gadi – tas ir vesels dzīvesstāsts, kas ir piepildīts ar cilvēkiem, grāmatām, sapņiem, stāstiem un visu, visu, kas dzīvo šajā mūsu kopīgajā mājā, ko saucam par bibliotēku. Astoņdesmit gadi – tas ir ceļš no tintes un putekļainām kartotēkām līdz šā brīža digitālajiem plauktiem un e-grāmatām. Bet viena lieta šajos gados nav mainījusies – tā ir cilvēcība, sirdssiltums un vēlme dalīties,» tā, atklājot dzimšanas dienas pasākumu «Sirds mājvieta – bibliotēka», sacīja Anita Šveda.
Šis gads, kā atzīmēja vadītāja, bibliotēkai bijis jautrs, ar interesantiem piedzīvojumiem un pārbaudījumiem bagāts. Viens no tiem – lasīšanas bingo. Tas bijis izaicinājums kā jau lasošajiem apmeklētājiem, tā tiem, kas ikdienā praktiski nelasa. Piedalījušies daudzi, ne visi tikuši līdz galam, bet citi izlasījuši pat vairāk, nekā bija prasīts – secināja A. Šveda. Jubilejas pasākumā viņa sveica aktīvākos dalībniekus, pasniedzot dāvanas gan tiem, kurus bingo pamudināja atvērt vismaz 12 dažādus literāros darbus un par kuriem A. Švedai īpašs prieks, gan čaklos lasītājus, kuri izaicinājuma kartītes aizpildījuši pat divas reizes.
A. Šveda «Bauskas Dzīvei» pastāstīja, ka lasīšanas bingo dalībniekiem pēc kartītēs minētajiem norādījumiem pašiem bija jāizvēlas un kā minimums jāizlasa katru mēnesi viena grāmata, piemēram, grāmata ar skaitli nosaukumā vai kāds sieviešu romāns. Daudziem tā bijusi lieliska iespēja izkāpt no ierastā lasāmvielas izvēles rāmja un beigās pat atzīt, ka, kaut pats neko tādu nekad nebūtu lasījis, grāmata izrādījusies ļoti laba.
Bibliotēkas vadītāja atklāja arī šā gada lasīšanas rekordu: kāda Bērsteles ģimene – trīs atvases, mamma un tētis, kopā izlasījuši 84 grāmatas. Pateicības dāvanas ar sociālās darbinieces palīdzību aizceļos vēl pie diviem uzcītīgiem lasītājiem, kuri paši uz jubilejas svinībām diemžēl ierasties nevarēja.
Visu nosaka bibliotekārs
Jubilejas svinības parādīja, ka bibliotēkas lasītājus un draugus vieno ne tikai mīlestība pret grāmatām, bet arī dziedāšana. Kad viesmūziķis Toms Auza piedāvāja kārtējo kopā dziedamo dziesmu, sanākušie piebalsot nebija skubināmi.
Gaviļnieci sveikt bija ieradušās kolēģes no Pilsrundāles un Vecrundāles bibliotēkas. Pilsrundāles bibliotēkas vadītāja Aelita Ramane, pasniedzot dāvanu četru Rundāles pagasta bibliotēku vārdā, uzsvēra, ka jebkura bibliotēka vispirms ir cilvēks, kas tajā strādā: «Mēs esam tik atšķirīgas, bet, ienākot katrā no bibliotēkām, sajūt tieši mūs. Visu nosaka bibliotekārs.»
Kā ierasts jubilejās, svinīgā daļa kulminēja ar krāšņu dzimšanas dienas torti un svecīšu nopūšanu. Te noteikti jāpiebilst, ka, gluži kā labākajās agrāko laiku dzimšanas dienu tradīcijās, Anita Šveda ne tikai organizēja svinības, bet arī pati cepa grezno torti ar bagātīgu ogu rotājumu.
Ar aizkustinājuma asarām acīs viņa pateicās bibliotēkas lasītājiem: «Bibliotēka ir dzīva, kamēr tai ir lasītāji. Tā mainās, bet kamēr esam kopā, tikmēr bibliotēka būs. Paldies, ka lasāt, ticat tam sirsnīgumam un īstumam!»
Nav tikai vieta, kur paņemt grāmatas
Ielūkojoties bibliotēkas dzimšanā, A. Švedai nācās atzīmēt, ka šī vēstures daļa nav gluži viennozīmīga. Vienā no bibliotēkas pasēm vēstīts, ka tā kā sovhoza bibliotēka durvis vēra 1945. gada nogalē. Cits dokuments pauž, ka tas noticis desmit gadus vēlāk, taču tad pilnīga mīkla esot tas, kur 1951. gadā strādājusi toreizējā bibliotēkas vadītāja Zvejniece. Patiesība vēl būtu jāizpēta, taču līdz tam par bibliotēkas izveides laiku uzskata 1945. gadu, un pirms desmit gadiem tika nosvinēta arī tās septiņdesmitā jubileja.
Pašreizējā ēkā bibliotēka strādā kopš pagājušā gadsimta 60. gadu nogales, bet līdz tam tā atradusies bijušās muižas palīgēkā, tāpat bijis grāmatu izdošanas punkts pie Jāņukroga.
Astoņdesmit gados bibliotēkai bijuši astoņi vadītāji, un Anita Šveda to vada kopš 2014. gada.
Stāstot par bibliotēkas ikdienu, viņa uzsver, ka tā jau sen vairs nav tikai vieta, kur paņemt grāmatu vai izlasīt žurnālus. Cilvēkiem ļoti patīk darboties arī praktiski, piedalīties meistardarbnīcās, radošās aktivitātēs. A. Šveda to dēvē par mūžizglītības sadaļu gan vietējai kopienai, gan apmeklētājiem no tālākām vietām. Šādās darbnīcās ir darinātas pastalas, pīti skalu grozi, izgatavotas kartītes, pērļu kroņi un pēcpandēmijas laikā pat regulāri vingrots. A. Šveda īpaši lepojas, ka pēc bibliotēkas iniciatīvas uz Latvijas simtgadi Bērstelē tapis aptuveni 12 kvadrātmetru liels musturdeķis. Vietējie iedzīvotāji un arī citi, kas vēlējās, varēja iesniegt dažādās rokdarbu tehnikās darinātus noteikta izmēra paraudziņus, kuri beigās tika apvienoti vienotā darbā. Aicinājumam atsaucās vairāk nekā 80 cilvēku.
«Es šeit bērnībā nācu»
Bērsteles bibliotēkā daudz tiek strādāts ar pašiem mazākajiem lasītājiem. A. Šveda atklāj, ka tas esot viņas sirdsdarbs, turklāt viena no viņas pirmajām profesijām ir pirmsskolas un sākumskolas skolotāja. Bibliotēka piedāvājot optimālu variantu darboties ar tik daudz bērniem, cik ir spēka, iedvesmas un enerģijas un cik paši bērni vēlas. Ar bibliotēku un grāmatām tiek iepazīstināti gan Bērsteles, gan Saulaines bērnudārza «Mārpuķīte» bērni. Parasti kopīgi tiek lasīta grāmata, uzlabojot stāstīšanas iemaņas, stiprinot morālos principus un emocionālo audzināšanu. Pēc tam ir arī praktiskā darbošanās.
Runājot par jauno paaudzi bibliotēkā, A. Švedai mīļš kāds bibliotekāra jociņš iz dzīves: «Bibliotēkā ierodas jaunietis, aptuveni 10 gadus vecs, kurš pāris gadus nebija nācis. Ienāk un saka – «Labdien, es šeit bērnībā nācu. Patika! Man arī tagad patīk.»
Bibliotēka atvērta ikvienam
Ikdienā bibliotēkas lietotāju skaits gada griezumā ir ap 200. Šobrīd viņu pieprasītākā lasāmviela ir Leldes Kovaļovas psiholoģiskie trilleri. Pēc A. Švedas teiktā, nu lasītāji labprāt lasa latviešu autorus. Pēc nolieguma perioda, tagad cilvēki sapratuši, ka arī mūsu grāmatas ļoti labi lasās.
Jubilejas pasākuma viese, sociālā darbiniece Laima Artimoviča bibliotēku apmeklē jau daudzus gadus, ilggadēja lasītāja ir arī viņas mamma. Viņai patīk, ka bibliotēka vienmēr ir atvērta ikvienam. Ja ir kādi jautājumi, bibliotēkas vadītāja visu noskaidro un sniedz atgriezenisko saiti. Tāpat allaž tiek sarūpētas jaunākās grāmatas, un bibliotēkā vienmēr kaut kas notiek. Atzinīgus vārdus Laima velta bibliotēkas vadītājai, kura esot sirsnīgs, atsaucīgs un radošs cilvēks ar apbrīnojamām darba spējām.
Arī bērsteliete Zofija Seņa jau kādus 20 gadus ir bibliotēkas apmeklētāja. Viņa piedalījusies dažādās meistardarbnīcās. Zofija uzsver bibliotēkas praktisko nozīmi. Te viņai palīdz tikt galā piņķerīgajām digitālajām lietām, jo pašai bail pieļaut kādas kļūdas. Turklāt ciemā vairs nav pasta nodaļas, kur iegādāt presi. Ja gribas palasīt kādu žurnālu, bet nav rocības to abonēt un nav iespēju doties uz Bausku to nopirkt, tad vienīgā vieta ir bibliotēka.
Lasāmviela, gaidot svētkus
Lūdzām Anitu Švedu ieteikt kādu grāmatu, ko pirmssvētku laikā būtu vērts izlasīt kopā ar bērniem vai mazbērniem. Tas esot britu autores Greisas Īstonas darbs «Māja ar mazām sarkanām durvīm», kas vēsta par tikpat drūmu laiku kā šobrīd. Negantais vējš nolauž koku, kurā mita pelīte, bet viņai blakus mājā ar sarkanām durtiņām dzīvo meitenīte. Šis ir ļoti mīļš stāsts par to, kā rodas draudzība, siltās attiecības un kā viens otru atrod. Kad bibliotēkas vadītāja šo grāmatu lasījusi kopā ar trīs un četrus gadus veciem bērniem, daži no viņiem tik tā valdīja asaras.
Iegriezties Bērsteles bibliotēkā vērts arī rokdarbu mīļotājiem. Iedvesmu garajiem vakariem te var smelties visu decembri Evas Kulmanes personālizstādē «Dzija dzejo». Aplūkojamas viņas adītās zeķes un cimdi neparasti smalkos rakstos, interesantās tehnikās, kā arī no dabas materiālos krāsotas dzijas.
