Zvaigznes dienai veltītajā folkloras sarīkojumā Ceraukstes pagasta tautas namā ļaudis pulcējās sestdien, 7. janvārī. Tika dziedātas latviešu tautasdziesmas par debesu spīdekļiem, minētas mīklas, strādāts radošajās darbnīcās.Folkloras kopas «Laukam pāri» vadītāja Elīna Kūla-Braže «Bauskas Dzīvei» pastāstīja, ka uz pasākumu aicināti ļaudis, kuriem nav vienaldzīgas latviešu tradīcijas. Zvaigznes diena, ko dažviet folklorā dēvē arī par pagānu svētdienu, nav īpašām izdarībām bagāta, tomēr ticējumi par šo dienu ir. Viņa sagatavojusi arī nelielu stāstījumu par zvaigznēm, citiem debesu spīdekļiem latviešu rakstos. «Īpašu uzmanību pievērsu auseklītim, kurš dažādās variācijās atrodams rotās, cimdu, kreklu, zeķu, mutautu rakstos. Tā elementi sastopami gan Lielvārdes jostā, gan Zemgales brunčos, arī zvaigžņu segās un kreklu aprocēs. Savulaik auseklītis bija mūsu Atmodas simbols, tagad tas šķiet nedaudz piemirsts,» stāsta E. Kūla-Braže. Uz pasākumu Ceraukstē bija ieradusies arī brunaviete Elīna Zvirbule. Viņa savulaik cītīgi pētījusi baltu zīmes, tādēļ ir ieinteresēta satikties ar līdzīgi domājošajiem. Uz Cerauksti viņa bija paņēmusi līdzi savus bērnus, kuri ar interesi palīdzēja māmiņai mīklu minēšanā. Vēl šajā reizē ceraukstieši mācījās izšūt auseklīti, veidot to no salmiem. Pagasta kultūras darba organizatore Inita Gilberte «Bauskas Dzīvei» pastāstīja, ka folkloristi dažādos latviešu tradīciju svētkos satiekas regulāri: «Vietējie ļaudis dažreiz atnāk vairāk, citreiz mazāk. Ne cilvēku skaitam mēs šos pasākumus rīkojam, bet sava latviskā gara bagātināšanai.»
