Astotie “Vimbu svētki” Bauskā izmaksājuši aptuveni 31 tūkstoti eiro, portālu informēja Bauskas Kultūras centra direktore Elīna Māla-Zotova. Jāmin, ka iepriekšējos gados pasākuma izmaksas bijušas līdzīgas – 2025. gadā “Vimbu svētkiem” tērēti 28 tūkstoši eiro, savukārt 2023. gadā – 35 tūkstoši eiro.
E. Māla-Zotova paskaidroja, ka vairāk nekā 40% no kopējā finansējuma atvēlēti tehniskajam nodrošinājumam- skatuves nomai un apkalpošanai, telšu, tualešu, norobežojošo sētu, ģeneratora, elektrosadales kabeļu un cita aprīkojuma nomai. Savukārt 23% finansējuma novirzīti skatuves programmām, 15% – izglītojošajām un radošajām aktivitātēm, bet aptuveni 10% izdevumu veidoja svētku noformējums.
Pēc organizatoru aplēsēm, arī šogad “Vimbu svētki” pulcējuši ap 3000 apmeklētāju. ““Vimbu svētki” Bauskā ir pavasara oficiāla sākuma zīme – notikums, ko gaida gan vietējie iedzīvotāji, gan viesi no tuvākas un tālākas apkārtnes. Gadu gaitā šie svētki izauguši par spilgtu Bauskas identitātes zīmi – tiem ir savs īpašs raksturs, tradīcijas un atmosfēra, kas padara pasākumu atpazīstamu arī plašāk Latvijā,” akcentē Bauskas Kultūras centra direktore Elīna Māla-Zotova.
Sabiedrības reakcija pēc šī gada svētkiem bija dažāda. Daļa Vimbu svētku apmeklētāju sociālajos tīklos pasākumu slavēja, uzsverot pievilcīgo atmosfēru, iespēju satikt paziņas un draugus, baudīt mūziku un kopā labi pavadīt laiku.
Vienlaikus netrūka arī kritisku piezīmju. Vairāki iedzīvotāji norādīja, ka pasākums kļuvis vienveidīgs un vēlētos redzēt jaunas idejas, plašāku programmu un vairāk aktivitāšu ģimenēm ar bērniem. “Bauskas Dzīves” portālā atsevišķi komentētāji minējuši, ka vēlētos vairāk tematisku norišu, kas tieši būtu saistītas ar vimbām un makšķerēšanu, nevis tikai tirgošanos un koncertprogrammu.
Bauskas novada domes priekšsēdētāja vietniece Linda Abu Meri, atbildot uz jautājumu, vai pēc norises pašvaldības Kultūras nodaļa veica svētku izvērtējumu, skaidroja, ka Bauskas Kultūras centrs ir pašvaldības iestāde, kas atrodas tiešā izpilddirektora, nevis Kultūras nodaļas padotībā.
“Saskaņā ar kultūras nodaļas vadītājas Vitas Morkūnas sniegto informāciju, lai gan nodaļas vadītāja nedod konkrētus darba uzdevumus Kultūras centru vadītājiem, viņa, protams, apzina un izvērtē visas kultūras norises novadā, toskait, izvērtē gan pasākumu kvalitāti, gan apmeklējamību. “Vimbu svētki” ir viens no tradicionālajiem novada pasākumiem un tā norise pilnībā atbilst novada kultūrpolitikas vadlīnijām un kvalitātes prasībām. Vienlaikus ikviens pasākums regulāri tiek izvērtēts un ar organizatoriem pārrunātas turpmāko gadu ieceres. Sociālajos medijos izskanējušās kritiskās piezīmes vērtējamas kā atsevišķu indivīdu vērtējums, jo vienlaikus saņemts arī daudz pozitīvu atsauksmju, un cilvēki ir dalījušies iespaidos, ka viņiem pasākums ir ļoti paticis,” norādīja L. Abu Meri.
Tikmēr Vimbu svētku organizatori atklāja, ka tiek domāts arī par nākotnes izmaiņām svētku saturā un formātā. E. Māla-Zotova atzīmēja, ka mērķis ir padarīt pasākumu vēl daudzveidīgāku un interesantāku dažādām auditorijām, vienlaikus saglabājot tradicionālās svētku sastāvdaļas – vimbu makšķerēšanas sacensības, izglītojošās aktivitātes, amatnieku tirdziņu un pavasarīgo atkalsatikšanās prieku dabā.
“Vienmēr esam atvērti arī sadarbībai ar vietējiem uzņēmumiem un organizācijām, lai svētku dienā pilsētā būtu iespēja apmeklēt un piedzīvot Bausku arī ārpus “Vimbu svētku” teritorijas. Lai tas izdotos, nepieciešama kopīga vēlme radīt pilsētā pievilcīgu vienas dienas notikumu, kurā iesaistās ne tikai kultūras centrs, bet arī citi Bauskas veidotāji,” uzsvēra E. Māla-Zotova.
Viņa pastāstīja, ka tiek izvērtēta arī iespēja nākotnē “Vimbu svētkus” pārcelt uz Bauskas pilskalna teritoriju. Tomēr šāds risinājums būtiski ietekmētu makšķerēšanas sacensību norisi, jo tieši pilskalnam piegulošajos Mūsas un Mēmeles krastos licencētā makšķerēšana nav atļauta. Vienlaikus organizatoriem ir svarīgi, lai visas svētku aktivitātes atrastos iespējami vienkopus un saglabātu pasākuma vienoto ritējumu. Līdz ar to šis jautājums joprojām ir izvērtēšanas procesā.
