Dziesmu un deju lielais notikums aizvadīts bez starpgadījumiem

Svētku norisi vērtē organizatori, kolektīvu vadītāji un skatītāji

Cik ātri atnāca, tik ātri arī pagāja Dziesmu un deju svētku nedēļa. Pirmdien, 10. jūlijā, norisinājās pēcsvētku preses konference, kuras laikā svētku rīkotāji un dienestu pārstāvji izvērtēja pasākumu un sniedza atziņas.

Ārkārtīgi nepieciešami
Kultūras ministrs Nauris Puntulis, atzīst, ka jūtas gandarīts: «Pavasarī, uzsākot pēdējo finiša taisni uz Dziesmu svētkiem, vienmēr publiskajā telpā teicu, ka šie svētki ir jubilejas svētki – tiem ir jābūt izciliem, spožiem, un tie tādi arī būs. Šodien uzņemos apgalvot, ka tie tādi arī bija. Paldies ikvienam, kurš iesaistījās, lai šos svētkus tādus radītu!» Ministrs teica, ka ir grūti nosaukt vienu spilgtāko piedzīvojumu, jo katrā Dziesmu svētku pasākumā, ko viņš apmeklēja, bija kāds brīdis, kur bez asarām neiztikt.
«Esmu ārkārtīgi priecīgs, un pirmais, ko varētu pateikt, ir milzīgs paldies visiem dziedātājiem un dejotājiem, kā arī tiem, kas viņus līdz šiem svētkiem ir atveduši,» uzsver Dziesmu un deju svētku mākslinieciskās padomes priekšsēdētājs Mārtiņš Klišāns, «laiks bija sarežģīts, un mums atvēlētais laiks, lai sagatavotu šo grandiozo pasākumu, bija diezgan īss. Tas, kā mēs to paveicām, pierāda, cik mums svētki ir ārkārtīgi nepieciešami un vajadzīgi. Atkal bija iespēja un laime piedzīvot to Latviju, kas bija šajā nedēļā – tā noteikti ir neaizmirstama izjūta. Šī inerce un svētku vilkme mūs atkal sviedīs nākamajos uzdevumos, un būsim gatavi jau rīt sākt darbu pie nākamajiem svētkiem.» M. Klišāns atzīst, ka māksliniekiem vienmēr ir, kur augt, jo viss nekad netiek piepildīts. «Droši vien vienas dzīves tam ir par maz,» viņš nosaka.

Sinerģijā ar skatītājiem
Deju lieluzveduma mākslinieciskais vadītājs Jānis Purviņš atzīst, ka šajos svētkos dejotāji bija lielā sinerģijā ar skatītājiem. «Emocijas, kas tika izdzīvotas laukumā visplašākajā spektrā – sākot ar smaidu, ar asarām un raudošiem vīriešiem, – tas pats notika arī ar skatītājiem. Man liekas, ka lielākais ieguvums ir pēcgarša pēc svētkiem ne tikai dejotājiem, bet arī skatītājiem,» domās dalās Jānis Purviņš, «ja pēc koncerta skatītāji sabiedriskajā transportā stāsta viens otram, no kura Latvijas novada vai puses ir viņa vecvecāki, tad tas noteikti ir aizskāris vai spēlējis uz dziļākajām dvēseles stīgām.» J. Purviņš uzsver, ka redzētais Dziesmu svētkos ir apbrīnojami, jo pilnvērtīgi gatavoties svētkiem bija iespējams tikai gadu un trīs mēnešus pēc pandēmijas.
Liela nozīme svētkos bija arī klātesošajiem dienestiem, kuri parūpējās gan par dalībnieku un apmeklētāju drošību, gan arī veselību. Operatīvās vadības grupas vadītājs Artis Velšs pastāsta, ka nopietns darbs tika veikts jau pirms svētkiem, lai nodrošinātos pret dažādām iespējamām situācijām un izspēlētu tās, tāpēc gatavība svētkos bija augsta. «Dati vēl tiks apkopoti, bet kopējais secinājums jau tagad ir tāds, ka svētki ir aizvadīti ļoti – pat pārsteidzoši – mierīgi,» tā A. Velšs. «Mūsu ieskatā, tam noteikti palīdzēja divi faktori – laikasptākļi, ko nevaram prognozēt, bet kuri bija labvēlīgi liela mēroga publiskam pasākumam, kā arī dalībnieki un apmeklētāji. Viņu pietāte, attieksme, atbildība, kopējā izturēšanās Dziesmu svētkos atšķiras no citiem publiskiem pasākumiem. Tas ir daudz, un dienestiem tas palīdz, ja cilvēki sastrādājas ar dienestiem un ir atbildīgi.» A. Velšs atzīst, ka incidentu skaits šāda līmeņa pasākumā nebija liels, kas liecina par augstu dienestu gatavību un atbildību un arī apmeklētāju un dalībnieku disciplinētību.

Nelielas traumas un veselības problēmas
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktora vietniece Māra Dīriņa pastāsta, ka svētki pavadīti mierīgi – dalībniekiem palīdzība lielākoties esot bijusi nepieciešama salīdzinoši vienkāršu veselības traucējumu vai traumu dēļ. Svētku laikā tika sniegts arī psiholoģisks atbalsts, jo intensīvie mēģinājumi un svētku norise daļai bija arī liels emocionāls pārdzīvojums. M. Dīriņa pateicas arī tiem dalībniekiem, kuri bija sagatavojuši savas aptieciņas un sev nepieciešamos medikamentus.
«Ir aizvadīti lielākie, apjomīgākie un darbietilpīgākie svētki, skatoties no sabiedriskās kārtības un ceļu satiksmes drošības jomas. Ir ieguldīts milzīgs darbs drošības pasākumu plānošanā un īstenošanā,» savu vērtējumu izsaka Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieka vietnieks Ansis Pumpurs. Viņš izsaka pateicības par darbu gan kolēģiem, gan arī kolektīvu autobusu šoferiem, kuri ļoti atbildīgi veica savus pienākumus, neradot nekādus starpgadījumus.

Pastiprināta drošība
Svētkus kā mierīgus un droši pavadītus raksturo arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieka vietnieks Jānis Grīnbergs: «Nav neviena incidenta, ko piebilst – esam kopā tiešām labi pastrādājuši gan preventīvi, gan svētku laikā. Mums izdevās arī noorganizēt divas ar masu evakuāciju saistītas mācības, kuras Daugavas stadionā patraucēja laikapstākļi, līdz ar ko dalībnieku skaits bija mazāks. Mežaparka Lielajā estrādē tās izdevās pilnā apjomā.»
No žurnālistu puses izskan jautājums par stingrības pakāpi svētkos – kāds bija pamats stingrajām pārbaudēm pie ieejas, kā arī šķidruma ienešanas aizliegumam? «Tas ir starpdienestu sadarbības jautājums, jo šādā formātā arī kopīgi strādājām pie noteikumiem. Negribu iedziļināties katra punkta iztirzāšanā – kāpēc tieši ūdens vai pārtikas produkti, tam ir daudzi dažādi iemesli, kas dienestu skatījumā bija svarīgi,» atbild A. Velšs, «gribu uzsvērt, ka šie noteikumi būtībā nav mainījušies, jo arī iepriekšējos svētkos tādi ierobežojumi ir bijuši, tikai, iespējams, prasības pret tiem bija liberālākas – pieverot acis.» Dienesti stingrības pakāpi parādīja daudz redzamāk un vizuālāk ģeopolitiskās situācijas, apstākļu un risku dēļ, kas dienestiem lika pastiprinātāk vērtēt drošību svētkos.

«Mūžīgā dzinēja» koncepcija – ļoti laba
«Bauskas Dzīve» sazinājās ar kolektīvu vadītājiem, lai noskaidrotu, kā svētkus vērtē paši dalībnieki.
«Saturiski deju lieluzveduma «Mūžīgais dzinējs» koncepcija bija ļoti laba. Šie man bija jau svētki, un šī gada uzvedums bija tāds, kurš tiešām «paņēma»,» vērtē deju kopas «Mēmelīte» un vidējās paaudzes deju kolektīva (VPDK) «Mēmele» vadītāja Ligita Irbīte, «bija daudz lietu, kuras bija jāaizpilda elektroniski jau trīs mēnešus pirms svētkiem, piemēram, kur un cikos kolektīvs ēdīs – tādas lietas bija grūti prognozēt pirms laika. Aplikācija bija noderīga tad, ja tika pazaudēta dalībnieka kartīte, jo, infocentrā uzrādot savu profilu, lietotnē bija iespēja tikt pie jaunas caurlaides.»
Tā kā L. Irbīte ir vairāku kolektīvu vadītāja, reizēm mēģinājumu grafiks bija tik saspringts, ka tikt uz skolu, kur norādīta pusdienu vieta attiecīgajā dienā, nebija iespējams. Noskenējot aplikācijas kodu, kontrolieru ierīcēs uzrādījās noraidījums saņemt pusdienas, jo ēšanas vieta norādīta skolā, bet vadītāja laika trūkuma dēļ tās vēlējās saņemt stadiona teritorijā. Kādam dejotājam no kolektīva aplikācijā nez no kurienes uzrādījās, ka viņam pienākas veģetāra maltīte, lai gan neko tādu dejotājs atzīmējis nebija.
«Pie Daugavas stadiona bija ļoti labi satiksmes regulētāji, bija kārtība, un arī apsardze, manuprāt, bija ļoti solīda un adekvāta,» tā L. Irbīte, «kopumā uzskatu, ka svētki bija labā organizatoriskā līmenī, ja neskaita minētās problēmas ar aplikāciju.»

Šogad saturiski priekpilnāki
Pilsrundāles vidusskolas deju kolektīva «Madaras», senioru deju kopas «Šurpu turpu» un vidējās paaudzes deju kolektīva «Rundāle» vadītāja Aiga Vangale pastāsta, ka šī gada deju lieluzvedums viņai paticis pat labāk nekā svētkos 2018. gadā. «Šajā uzvedumā viss bija pārdomāts no paša sākuma līdz beigām. Arī iepriekšējos svētkos bija skaisti, taču toreiz stāsts nedaudz uzdzina skumjas un pārdomas, toties šogad svētki saturiski bija priekpilnāki,» tā A. Vangale, «no sākuma šaubījos, kad nakšņojām citā skolā nekā pagājušajā reizē, bet esmu ļoti apmierināta. Gan ēdināšana, gan viss pārējais bija izcili, jo ēdiena pietika un bija daudzveidība.»
Kolektīvu vadītāja A. Vangale uzskata, ka Dziesmu svētku aplikācija bija noderīga, jo viss bija redzams vienuviet. «No vadītāja viedokļa arī apsardze mani apmierināja, nevaru teikt nevienu sliktu vārdu – viss bija normas robežās,» vērtē A. Vangale.

Pārāk garš noslēguma koncerts
«Uzskatu, ka abi koncerti – «Tīrums» un «Kopā augšup» bija par garu, it īpaši otrais – man nedaudz bija žēl skatītāju, jo garlaicīgie posmi varēja būt īsāki,» stāsta jauktā kora «Iecava» un sieviešu kora «Daugaviete» vadītāja Linda Matveja, «no dziedātāju viedokļa – ja gribi godīgi nodziedāt visu noslēguma koncertu, kas ir piecu stundu ilgs, nevari ne uz labierīcībām īsti aiziet, ne ko.» L. Matveja no saturiskā viedokļa par labāku atzīst koncertu «Tīrums», jo tas labāk patika gan pašiem vadītājiem, gan arī koristiem. «Koristus nedaudz kaitināja, ka noslēguma koncertā «Kopā augšup» bija tik daudz deju. Savā starpā dalībnieki teica – mēs dejotāju koncertā nelienam, kāpēc viņi aizņem pusi no mūsu koncerta?» tā L. Matveja.
Par ēšanu un dzīvošanu skolā L. Matveja nesūdzas, jo atzīst, ka koris «Iecava» bija ļoti apmierināti. «Ikdienā es daudz neēdu, bet Dziesmu svētkos es tiešām ēdu daudz, un varēja ēst tik, cik grib,» stāsta vadītāja, «vakariņas, protams, bija foršāk ēst skolā kā siltu ēdienu, bet visus labumus jau nevar gribēt. Agrāk svētkos bija iespēja ēst skolā pat tad, ja pārbrauc vienos naktī no mēģinājumiem vai koncerta, bet tagad tā vairs nav.»
«Man aplikācija noderēja tik daudz, lai es pārliecinātos, kur ēdam pusdienas un vakariņas. Varbūt bija dalībnieki, kas izmantoja aplikāciju, lai apmeklētu kādus pasākumus, bet mums nebija brīva laika – tikai divas priekšpusdienas,» stāsta Linda Matveja, «to pašu informāciju, kas bija aplikācijā, varēja atrast Dziesmu svētku mājaslapā. Iespējams, tā bija nepieciešama, lai zinātu konkrētu dalībnieku skaitu, jo, ja kāds ir vairāku kolektīvu dalībnieks, tad viņa vārds sarakstos var «pārklāties».»

Jābūt gan dziesmām, gan dejām
Aptaujājot skatītājus, rodas secinājums, ka arī viņiem ir līdzīgs uzskats kā deju kolektīvu vadītājai L. Irbītei un diriģentei L. Matvejai – koncerts «Tīrums» tiek vērtēts ļoti augstu un labāk nekā noslēguma koncerts. Un «Kopā augšup» nenormālo garumu kritizē arī tā apmeklētāji. «Piecas ar pusi stundas nosēdēt bez izkustēšanās ir neiespējamā misija. Par to organizatoriem būtu jāpadomā gan. Esmu skatītājos bijusi vairākos Dziesmu svētku noslēguma koncertos, bet šis bija visstieptākais. Nebija īsti kulminējoša noslēguma; kad atceros iepriekš režisēto Uģa Brikmaņa koncertu, kļūst skumji. Un vēl – neizpušķotās kāpnes un platforma diriģentiem izskatījās tik nesmuki! Toties perfekts un emocionāls bija deju koncerts «Mūžīgais dzinējs», ar labu saturu un tiešām kopā būšanas spēku. Superkoncerts! Šis savukārt daudz labāks nekā deju lieluzvedums 2018. gadā. Un mani nemaz neapgrūtināja nevienas pārbaudes pie ieejas, visas notika ātri un korekti,» savas pārdomas par diviem lielākajiem svētku koncertiem pauž baušķeniece Antra.
Tomēr nepiekrīt skatītāji diriģentes L. Matvejas viedoklim par to, ka noslēguma koncertā deju par daudz – tās tieši atsvaidzinājušas brīžiem garlaicīgo un stiepto koncertu. Un vairākas dejas tiek izpildītas kopā ar kori, kas esot brīnišķīgi. Ja reiz Dziesmu un deju svētki, tad noslēguma koncertā jābūt gan dziesmām, gan dejām. ◆

FAKTI

Dziesmus vētki skaitļos
Dziesmu svētkos kopumā piedalījās 40 560 dalībnieki (no Bauskas novada 1100) no 23 valstīm, diasporas kolektīvi no 22 valstīm.
Svētkos darbojās 1000 brīvprātīgie, to vidū, piemēram, arī iecavniece Agita Hauka.
Dziesmu un deju svētku laikā tika izteikti vairāki bildinājumi, kā arī piedzimis dziesmusvētku bērniņš.
Pārdotas vairāk nekā 174 000 biļetes, un apmeklētāju skaita aplēse – aptuveni 500 000.
Latvijas Televīzijas svētku pasākumu tiešraides skatījās 50 pasaules valstīs.
Avots: Pēcsvētku konference 10. jūlijā.

+ 2