Bauskas pils muzejā norisinājās Kurzemes–Zemgales hercoga Gotharda un Mēklenburgas princeses Annas kāzu 460. gadadienai veltīts pasākums.
Sestdienas, 7.marta, pēcpusdienā Bauskas pils ceremoniju zālē bija sanākuši interesenti, lai uzzinātu vairāk par Kurzemes–Zemgales hercoga Gotharda un Mēklenburgas princeses Annas 1566. gada 11. martā notikušajām laulībām, kas lika pamatus Ketleru dinastijai un nozīmīgi ietekmēja hercogistes politisko un kultūras attīstību.
Dāsnā «rīta dāvana»
Sarīkojuma autore Santa Dručka, Bauskas pils muzeja galvenā krājuma glabātāja, stāstīja par kāzu nozīmi 16.–17. gadsimta muižnieku, pilsētnieku un zemnieku sabiedrībā, gatavošanos laulībām, svinību norisi un sadzīves reglamentāciju. Uzmanība bija pievērsta saderināšanās procesam un laulību līgumiem, kas tajā laikā bija juridiski un sabiedriski nozīmīgs notikums. Saderināšanās nozīmēja ne tikai jauna pāra vienošanos, bet arī dzimtu un ģimeņu savstarpējus līgumus.
Saskaņā ar laulības līgumu Annas brālis – Mēklenburgas hercogs Johans Albrehts – piešķīra viņai kā pūra naudu 15 tūkstošus dālderu, un tikpat no savas puses piesolīja arī hercogs Gothards, bet kā «rīta dāvana» Annai pienācās vēl 10 tūkstoši dālderu. Viņai pienācās arī ienākumi no Viskaļu, Svirlaukas, Sesavas, Zaļenieku, Mežmuižas jeb tagadējās Augstkalnes, Jelgavas un Jaunpils pils un muižas – tām visām kopā gadā bija jāienes hercogienei vismaz četrus tūkstošus dālderu. Īpaša uzmanība bija pievērsta hercogienes Annas 1591. gadā Jelgavā izdotajam svinību un ģērbšanās nolikumam, kas regulēja saderināšanās, kāzu un kristību svinības, nosakot ceremoniju kārtību un pieļaujamo greznību. Šie noteikumi būtiski ietekmēja sabiedrības tradīcijas, kuru ietekme jūtama arī mūsdienās.
Prezentācija atklāja arī citas saistītas tēmas, to skaitā laulību ceremonija, kāzu mielasts un svinības, svētku galda noformējums, kā arī dažādus rituālus un ticējumus, piemēram, līgavas zagšanu, kas joprojām ir izplatīta tradīcija arī mūsdienu laulību svinībās.
Kaut ko sev var paņemt katrs
«Vēsture mani vienmēr ir interesējusi, tāpēc man šis pasākums šķita vērtīgs. Bija interesanti uzzināt ko jaunu par Kurzemes un Zemgales hercogistes laika laulību tradīcijām, jo šī tēma netiek bieži apskatīta,» pasākumu vērtē baušķenieks Kaspars Kalējs, «īpaši patika deju paraugdemonstrējums, kas ļāva labāk iztēloties tā laika svinību atmosfēru, kā arī praktiskā pasākuma daļa, kur bija iespējams tuvāk iepazīt prezentācijā minētās tradīcijas.»
Viņš Bauskas pils muzejā ir biežs viesis, jo kā vēstures skolotājs labprāt skolēnus ved ekskursijās uz muzeju, lai pastāstītu par attiecīgā perioda vēsturi skatāmākā formātā. «Domāju, ka šādi pasākumi ir interesanti tieši tiem cilvēkiem, kuri ar vēsturi ir uz «tu», taču tas nenozīmē, ka kaut ko sev informācijas ziņā nevar paņemt arī kāds, kurš par Kurzemes–Zemgales hercogisti nezina neko.
Tradīcijas ir interesanta tēma, ko apskatīt vienmēr un par dažādām jomām.»
Portreta tapšanas tradīcija
Pēc sarīkojuma informatīvās daļas Bauskas pils muzeja seno deju grupa «Galms» demonstrēja deju, kas iestudēta vadoties pēc Pītera Brēgeļa Vecākā gleznas, kurā attēlotas zemnieku kāzas. Tad apmeklētāji kopā ar pasākuma vadītāju S. Dručku devās uz hercogienes guļamistabu, lai redzētu gultas klāšanas attēlojumu pa kārtām – no salmu maisiem līdz spilveniem.
Pasākuma noslēgumā hercoga priekšistabā pie muzejā eksponētā hercoga Gotharda un hercogienes Annas dubultportreta kopijas bija iespēja ieskatīties laulību portreta tapšanas tradīcijā, kur mākslinieks Atis Jākobsons reāllaikā skicēja hercogu kostīmos ģērbtos modeļus. Gleznas tapšana ir ilgs process, un hercogiem nebija vaļas ilglaicīgi un nekustīgi sēdēt mākslinieka priekšā, tādēļ savā laikā svarīgākais darbs māksliniekam bija ātri izveidot skici ar vēlamo attēlojumu, lai pēc tam nesteidzīgi turpinātu iespaidīgo mākslas darbu.
Vēsturisko liecību trūkums
«Pasākumā viss izdevās, kā bija paredzēts. Ņemot vērā, ka laikapstākļi aiz loga bija saulaini un silti, kas varēja ietekmēt apmeklējumu, sarīkojumā bija ieradies gana liels interesentu skaits,» atzīst S. Dručka, «apmeklētāji izrādīja interesi par tēmu, kā arī par praktiskajām demonstrācijām pēc prezentācijas. Īpašu «odziņu» sarīkojumam piešķīra hercoga Gotharda un hercogienes Annas laulību portreta tapšanas etīde.»
Viņa pastāsta, ka gatavošanās pasākumam bija ilgs un savā ziņā arī izaicinošs process, jo tieši par Kurzemes–Zemgales hercoga Gotharda un Mēklenburgas princeses Annas kāzām vēsturiskajos dokumentos un arhīvos nav saglabājies daudz informācijas. Izaicinājums bija arī uzmeklēt vīriešu kārtas pārstāvi, kura izskats būtu iespējami līdzīgs hercoga Gotharda izskatam, kāds viņš ir attēlots muzeja eksponētajā dubultportreta kopijā, lai pasākuma ietvaros varētu ietērpties atbilstošajā kostīmā. «Bauskas pils muzejā gaidāmi arī citi šāda veida tematiski pasākumi, piemēram, stāsti par muzejā eksponētajiem gobelēniem un portretiem, bet par tiem informācija vēl sekos,» atklāj S. Dručka.
Foto: Ivars Bogdanovs
