Jaunais Latvijas Civilprocesa likums stājas spēkā no 1999. gada 1. marta.
Jaunais Latvijas Civilprocesa likums (CPL) stājas spēkā no 1999. gada 1. marta. Tagad tiesvedība civillietās notiek vienīgi saskaņā ar šo procesuālo likumu.
Sacīkstes forma
Latvijas CPL 10. p. noteikts, ka puses realizē savas procesuālās tiesības sacīkstes formā. Katrai pusei ir jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā atsaucas, tātad pašam prasītājam jāpierāda sava prasība, bet atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība (CPL 93. p.). Tiesai nekas nav jāpierāda un pierādījumi pašai nav jāmeklē, bet gan jānovērtē tie, kurus iesniedz puses (CPL 97. p.). Tiesa pēc savas iniciatīvas vairāk nevar uzaicināt uz sēdi lieciniekus, trešās personas vai, piemēram, pieaicināt lietā kādu atbildētāju, ja to nelūdz kāda no pusēm. Tā arī ir likumā noteiktā sacīkste starp pusēm.
Tiesvedība valsts valodā
CPL 13. p. noteikts, ka tiesvedība notiek valsts valodā. Dokumentus var iesniegt svešvalodās, bet tad tiem jāpievieno noteiktā kārtībā apliecināts tulkojums valsts valodā.
Civillietu izskatīšanai (ar ļoti nelieliem izņēmumiem) nav vairs nekādu izskatīšanas termiņu.
Nelieli grozījumi ir pavēstes nosūtīšanā. Noteikts, ka pavēsti nogādā ierakstītā sūtījumā. Ja kāda puse neierodas uz tiesu, bet tai par tiesas sēdi ir paziņots, nosūtot pavēsti ierakstītā sūtījumā, un šī puse tiesai nepaziņo, ka nevar ierasties, lietu drīkst izskatīt bez šīs personas. Par to, ka nevar ierasties un kāpēc nevar ierasties, jāpaziņo vai nu rakstveidā, vai pa telefonu, vai faksu, kura numurs Bauskas rajona Tiesai ir 23302. Tas, ka cilvēks ir slims, bet par to nepaziņo, nav šķērslis lietas izskatīšanai bez šīs personas klātbūtnes.
Precizitāte prasības celšanā
Ļoti stingri ir noteikumi Civilprocesa likumā par prasības celšanu. Jānorāda personu kodi, juridiskai personai – kopā ar tās nosaukumu arī atrašanās vieta un reģistrācijas numurs. Ja tiesa vēl varēs izskatīt prasību pret atbildētāju, kuram prasītājs nebūs norādījis personas kodu, tad tiesu izpildītāju kantoris izpildei nepieņems nevienu izpilddokumentu bez personu kodiem vai juridiskās personas reģistrācijas numuriem. Tiesai, kā jau iepriekš minēts, šie kodi un numuri nav jāmeklē. Tātad spriedums nebūs izpildāms, kamēr izpilddokumenta iesniedzējs noskaidros kodus.
Prasības pieteikumā turpmāk būs obligāti jānorāda arī likums, pēc kura prasība pamatota, prasības pieteikumam pievienoto dokumentu saraksts.
Pēc prasības pieteikuma saņemšanas tās noraksts kopā ar citu dokumentu norakstiem nosūtāms atbildētājam, tāpēc prasītājam jāiesniedz arī visu prasībai pievienoto dokumentu noraksti tik eksemplāros, cik ir lietā atbildētāju. Tas nepieciešams, lai atbildētājs varētu sagatavoties un iesniegt tiesai paskaidrojumus 30 dienu laikā no prasības pieteikuma un tam pievienoto dokumentu norakstu nosūtīšanas dienas. Pēc 30 dienām lieta tiks nozīmēta izskatīšanai tiesas sēdē.
Cenšas samierināt
Civilprocesa likums paredz, ka lietas izskatīšanas gaitā tiesnesis cenšas puses samierināt. Tas attiecas ne tikai uz laulāto samierināšanu, kā pieņemts uzskatīt, bet uz jebkuru civiltiesisku strīdu starp jebkurām pusēm, arī starp juridiskām personām.
Liela nozīme piešķirta izlīgumam, kam veltīta atsevišķa nodaļa Civilprocesa likumā. Noteikts, ka izlīgums pieļaujams jebkurā procesa stadijā (CPL 226. p.). Atšķirībā no prasības pamata vai priekšmeta grozīšanas, vai prasījuma apmēru palielināšanas, kas iespējama, iekams nav uzsākta lietas izskatīšana pēc būtības (CPL 74. p.).
Tiesnesis nevar vākt pierādījumus vienai vai otrai pusei un nevar arī konsultēt, kādi pierādījumi būtu jāmeklē un jāiesniedz. Tāpēc, lai spētu sagatavot un celt prasību tiesā, nepieciešama zvērinātu advokātu palīdzība. Mūsu rajonā ir daudz labu advokātu un šādu palīdzību ir iespējams saņemt. Pusēm būs svarīgi, kurš uzvarēs sacīkstē.
Turpmāk būtu arī jāzina, ka izpildrakstus izsniegs tikai pēc pašu piedzinēju lūgumiem, nevis pēc sprieduma stāšanās spēkā nosūtīs piedzinējam vai uz tiesu izpildītāju kantori.
