Par 2006. gada koku Latvijā ir kļuvis baltais vītols (Salix alba). Latvijas Dendrologu biedrības pārstāvis Andrejs Svilāns informē, ka lēmums ticis pieņemts biedrības pilnsapulcē.
Par 2006. gada koku Latvijā ir kļuvis baltais vītols (Salix alba). Latvijas Dendrologu biedrības pārstāvis Andrejs Svilāns informē, ka lēmums ticis pieņemts biedrības pilnsapulcē.
Lieto tautas medicīnā
Sabiedrībā valda uzskats, ka daži koki ir vērtīgi, bet citi, piemēram, vītoli un alkšņi, – maznozīmīgi. Taču dendrologiem ir pretējs viedoklis. Viņi apgalvo, ka koku un krūmu atsevišķu sugu mazsvarīgums ir tikai šķietams. Lai pārvarētu gluži nepamatotus aizspriedumus, gada koka statuss tika piešķirts baltajam vītolam – skaistam un dekoratīvam augam.
Andrejs Svilāns norāda, ka latviešu mitoloģijā vītols tiek dēvēts par Māras koku. Jauno dzinumu mizas uzlējumu tautas medicīnā lieto kā iedarbīgu līdzekli pret paaugstinātu temperatūru. No baltā vītola ķīmiķi izdalīja salicilskābi, kas ir analoģiska mūsdienās sintētiski ražotai acetilsalicilskābei un ietilpst aspirīna sastāvā.
Stādīti muižu parkos
Dendrologiem joprojām nav vienota viedokļa par to, vai baltais vītols ir vietējais vai introducētais augs, kas pārgājis savvaļā. Pētījumi liecina, ka Gaujas senlejā baltie vītoli patiešām ir savvaļas koki, bet Latvijas teritorijas lielākajā daļā tie ir stādīti muižu parkos un pie viensētām. Baltajam vītolam ir vairākas šķirnes. Plašāk pazīstams ir sudrabvītols. Dižākais Latvijā augošais vītols atrodas netālu no Apes. Stumbra apkārtmērs tam ir 8,3 metri.
Latvijas Dendrologu biedrība aicina iedzīvotājus sūtīt ziņas par citiem milzīgiem vītoliem. Vēstules un tālruņa zvani tiek gaidīti Nacionālajā botāniskajā dārzā Salaspilī. Baltā vītola pētījumi turpinās. Pagājušajā nedēļā dendrologs Pēteris Evarts-Bundens Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātē aizstāvēja savu promocijas darbu par tēmu “Vītolu ģints Latvijā”.
