Latvijā izveidojusies situācija, kad dažādu ārzemju firmu vārdā izplatītāji, arī dažas aptiekas, lielā daudzumā piedāvā uztura bagātinātājus un pārtikas piedevas.
Latvijā izveidojusies situācija, kad dažādu ārzemju firmu vārdā izplatītāji, arī dažas aptiekas, lielā daudzumā piedāvā uztura bagātinātājus un pārtikas piedevas.
Taču tām piedēvētās īpašības neatbilst patiesajām un tās nav brīnumzāles, uzsver mediķi.
Sadarbībā ar Labklājības ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļu «Bauskas Dzīve» saņēmusi skaidrojumu no Latvijas pārtikas centra sabiedrisko attiecību konsultantes, ārstes dietoloģes Lolitas Neimanes.
– Uztura bagātinātāji ir pārtikas produkti, ko lieto ierobežotos daudzumos nepilnvērtīga vai nesabalansēta uztura papildināšanai.
Tos var iegādāties kapsulās, gela, šķidrā vai pulvera veidā, bet Valsts Zāļu aģentūra šos līdzekļus nav atzinusi par zālēm. Šiem produktiem nedrīkst piedēvēt medikamentu īpašības, tādējādi maldinot klientus un patērētājus. Uztura bagātinātājam nav svarīga nozīme kā papildu enerģijas avotam. Izņēmums ir īpaši uztura bagātinātāji, ko pēc mediķu norādījuma lieto, piemēram, ugunsdzēsēji, sportisti un citi, kuru darbs notiek ekstremālos apstākļos.
Pārtikas piedevas lieto, lai saglabātu pārtikas uzturvērtību; nodrošinātu ar pārtiku patērētāju grupu, kurai ir īpašas diētiskas prasības; lai nodrošinātu palīglīdzekļus pārtikas ražošanā, apstrādē, sagatavošanā, iesaiņošanā, transportēšanā un uzglabāšanā.
Pārtikas piedevu nedrīkst izmantot, lai slēptu bojātu izejmateriālu vai nevēlamu (piemēram, antihigiēnisku) darba paņēmienu izmantošanu jebkurā minētajā procesā.
