Pagājušā gada decembrī un šī gada sākumā piedzīvojām vienu no siltākajiem ziemas periodiem meteoroloģisko novērojumu vēsturē. Arī pēdējo gadu novērojumi liecina, ka ziemas kļūst siltākas, bet gadumiju jau esam gandrīz pieraduši svinēt bez sniega.
Kaut arī pēdējo nedēļu spelgonis liecina, ka aukstais gadalaiks beidzot ir iestājies, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā (LVĢMC) vērtē, kāpēc sals pēdējos gados Latvijā atnāk novēloti un vai silts decembris bez sniega varētu kļūt par normu arī turpmākajos gados.
No silta līdz aukstam
LVĢMC sabiedrisko attiecību konsultants Ainars Vladimirovs atklāja, ka 2013. gada decembra otrā dekāde bija trešā siltākā Latvijā XXI gadsimtā, bet decembra trešā dekāde bija vissiltākā visā Latvijas meteoroloģisko novērojumu vēsturē. Tā pārspēja līdz šim siltāko gada pēdējo dekādi 2006. gadā par 1,5 grādiem. Ziemai netipiski siltus laika apstākļus Latvija šī gadsimta sākumā janvāra pirmajā dekādē jau piedzīvoja 2007. gadā, kad vidējā gaisa temperatūra bija +4,5 grādi, un gandrīz tikpat silti kā šogad bija arī 2005. gada janvāra pirmajā dekādē. 2013. gada decembra trešajā dekādē – tieši Ziemassvētkos, 24. un 25. decembrī, – tika uzstādīti jauni Latvijas maksimālās gaisa temperatūras rekordi, bet 2014. gada janvārī visas diennaktis no 6. līdz 10. janvārim ilggadējā datu rindā bija pirmo piecu vissiltāko datumu skaitā.
Tomēr, tā kā neparasti siltās 2005. un 2007. gada janvāra pirmās desmit dienas diennakšu ilggadējo maksimālo gaisa temperatūras latiņu bija pacēlušas visai augstu, šī gada janvāra pirmajā dekādē jaunu siltuma rekordu bija maz – tādus varēja vērot tikai 7. janvārī vietām Austrumlatvijā. Pēc LVĢMC sniegtās informācijas, laika apstākļu novērojumu vēsturē pēdējos gados ir bijuši tikpat maigs decembris un bezsniega Ziemassvētki kā pērn.
Vissiltākais Latvijas meteoroloģisko novērojumu vēsturē bijis 2006. gada decembris, kad vidējā gaisa temperatūra bija par vairāk nekā par diviem grādiem augstāka kā šīs ziemas decembrī – +4,3 grādi. 2006. gada decembrī un 2007. gada janvāra pirmajās divās dekādēs siltums bija vēl stabilāks nekā 2013. gada decembrī un 2014. gada janvāra pirmajā dekādē. 2006. gada decembrī un 2007. gada janvāra pirmajās divās dekādēs nebija nevienas diennakts ar gaisa temperatūru zem normas, gaiss sasila lielākoties no sešiem līdz deviņiem grādiem, bet atsevišķās 2007. gada janvāra dienās – pat no desmit līdz 13 grādiem virs normas. Ilggadējā datu rindā trešais siltākais decembris ar mēneša vidējo gaisa temperatūru tikai 0,1 grādu mazāk nekā 2013. gadā ir bijis 2011. gadā. Arī togad gan Ziemassvētki, gan gadumija visā Latvijā bija gandrīz bez sniega.
Mainīgs klimats
Latvijas iedzīvotājus satrauc jautājums, vai šādus laika apstākļus un siltas ziemas bez sniega segas var uzskatīt par tendenci kopumā. A. Vladimirovs teic, ka ilggadējie dati liecina – ziemas kopumā un arī atsevišķi ziemas mēneši Latvijā pēdējo gadu laikā tiešām kļūst siltāki. Tomēr jāņem vērā, ka Latvijas klimatam ir raksturīgs mainīgums. Tas nozīmē, ka tas pats mēnesis vienā gadā var būt ļoti silts, bet nākamajā – auksts. Par to var pārliecināties, vērojot pēdējo gadu decembru vidējo gaisa temperatūru. Piemēram, 2010. gada decembris ar vidējo gaisa temperatūru -6,6 grādi un bagātu sniega segu visu mēnesi bija ceturtais aukstākais ilggadējā datu rindā, bet 2011. gada decembris – trešais siltākais. Savukārt 2012. gada decembris ar mēneša vidējo gaisa temperatūru -4,8 grādi bija 17. aukstākais ilggadējā datu rindā, bet 2013. gada decembris – otrais siltākais. Analoģiskas svārstības ir novērojamas arī citos mēnešos un citos meteoroloģiskajos rādītājos.
Pērn decembrī mežos vēl varēja salasīt gailenes, plašsaziņas līdzekļi ziņoja par plaukstošām lapām un gājputnu ziemošanu Latvijā. Tomēr šīs dabas parādības nebūt nenozīmē, ka arī turpmākie ziemas mēneši būs silti un liels sals nebūs gaidāmi. Ar līdzīgu situāciju jau esam saskārušies 2011. – 2012. gada ziemā, kad decembra vidējā gaisa temperatūra sasniedza 4,4 grādus virs ilggadējās normas, bet jau 2012. gada februāris bija četrus grādus aukstāks par normu, un termometra stabiņš Latvijā mēneša pirmajā dekādē piecas dienas pēc kārtas noslīdēja zem -30 grādiem. Arī 2006. – 2007. gada ziemā neparasti siltajam decembrim un janvārim sekoja trīs grādus aukstāks par normu februāris.
Cīnās vēji
«Dati neliecina, ka turpmāk Latvijā valdīs tikai siltas vai tikai aukstas ziemas. Šogad rudenī un ziemas sezonas sākumā laika apstākļus visā Ziemeļeiropā noteica aktīva mērenā klimata rietumu – austrumu gaisa masu plūsma, tādēļ valdošie bija rietumu puses vēji, kas no Atlantijas okeāna atnesa siltās gaisa masas,» skaidro A. Vladimirovs.
Lai šajā reģionā iestātos stabili ziemas laika apstākļi, rietumu gaisa masu plūsmas aktivitātei Ziemeļeiropā jākrītas. Tad tā tiek «atstumta» vairāk uz Vidusjūru un Eiropas dienvidu rajoniem. Šādā situācijā no Arktikas vai Eirāzijas kontinenta vidienes Eiropā ieplūst aukstās arktiskās vai ļoti atdzisušas mēreno platuma grādu kontinentālās gaisa masas. Silto un auksto gaisa masu mijiedarbība mūsu reģionā arī raksturo Latvijas ziemu – pēc siltiem mēnešiem nāk auksti, kurus atkal var nomainīt silti. Tā tas turpinās sezonu pēc sezonas.
