Piena nozare Latvijā ir kraha priekšā; piena produktus Latvijā ražot vairs nav izdevīgi

Saistībā ar strauji augošajām izmaksām piena ražošanā un pārstrādē Latvijā, šī gada pirmajos trīs mēnešos dramatiski pieaugusi svaigpiena ražošanas un pārstrādes pašizmaksa. Lai arī svaigpiena cena Latvijā vidēji kāpusi par 21%, bet pārstrādes pašizmaksa par 15% šajā periodā, tās joprojām ir lielākas, nekā svaigpiena iepirkuma cena un gatavās produkcijas pārdošanas cenas attiecīgi, kas nozīmē, ka piena ražotāji un pārstrādātāji turpina strādāt katru mēnesi arvien lielākiem “mīnusiem”.

Šodien notikušajā Latvijas Piensaimnieku Centrālās Savienības (LPCS) ārkārtas kongresā biedri bija vienprātīgi, ka Latvija piena nozare sasniegusi punktu, kurā piena produktus Latvijā ražot vairs nav izdevīgi.

“Savā un piena ražotāju vārdā saku atklāti – pie šādām izmaksām darbību turpināt ir bezjēdzīgi. Turpmāk saredzam tikai divus scenārijus. Vai nu paaugstinām piena produktu cenas tiktāl, lai segtu visas izmaksas, proti, pārliekam visu izmaksu nastu uz patērētāju, riskējot ar būtisku patēriņa samazinājumu un pārslēgšanos uz importa produktiem. Vai arī, samazinot valsts daļu PVN likmes veidā, solidāri sadalām izmaksu nastu uz pilnīgi visiem dalībniekiem – piena ražotāju, pārstrādātāju, tirgotāju, valsti un patērētāju. Mēs atstājam šo lēmumu finanšu ministra Jāņa Reira ziņā – būt Latvijā piena nozarei vai nē,” komentēja LPCS valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks.

Viņš norādīja, ka pie pirmā scenārija pavisam reāla ir viena litra piena pakas cena plauktā 1,87 eiro, kas ir par 45% vairāk, nekā šobrīd.

“Pie otrā scenārija visi kopīgi varam censties saglabāt piena produktu cenas esošajā līmenī, proti, cenu 1,29 eiro par litru piena. Neko nedarot, sagaidīsim tikpat strauju Latvijas piena nozares krahu kā izmaksu kāpumu, kas nozīmēs atsevišķu zemnieku saimniecību un vietējo piena pārstrādes uzņēmumu likvidāciju,” papildināja Jānis Šolks.

Saskaņā ar LPCS biedru datiem par šī gada pirmo ceturksni, atšķirība starp vidējo svaigpiena pašizmaksu Latvijā (495 eiro/ tonnā) un vidējo svaigpiena iepirkuma cenu (436 eiro/ tonnā) ir -12%, kas pārvēršas tiešos zaudējumos piena ražotājam. Turklāt šie zaudējumi, salīdzinot ar 2021.gada nogali, veido straujāko izmaksu un cenu kāpumu Latvijas vēsturē. Saskaņā ar Eiropas Komisijas datiem Latvija ar svaigpiena iepirkuma cenu 436 eiro/ tonnā, kas ir 44% pieaugums pret to pašu periodu 2021.gadā, šī gada februārī bija pirmajā vietā pēc vidējās svaigpiena iepirkuma cenas pieauguma Eiropas Savienībā. Lai arī vidējās svaigpiena cenas kāpušas par 21% un piena pārstrādes izmaksas kāpušas par 15% šī gada pirmajos trīs mēnešos, tās tikai daļēji atspoguļojušās produktu plaukta cenās, pārstrādātājiem baidoties no krasā patēriņa krituma un pārslēgšanās uz lētākiem importa produktiem.

“Ja iepriekš virzījām PVN likmes samazināšanu kā konkurētspējas veicinošu risinājumu, tad šobrīd esam situācijā, kad tas ir pēdējais salmiņš. Īpaši tad, kad jau pērn decembrī lūdzām Ministru Kabinetam finansiālu atbalstu, bet joprojām neesam saņēmuši pat atbildi. Mēs esam gatavi sadarbībai ar Ministru Prezidentu un finanšu ministru, esam gatavi skaidrot un pamatot mūsu skaudro situāciju un patēriņa prognozes, tikai mums vajadzīgi sarunu biedri un dzirdīgas ausis,” piebilda Jānis Šolks.

Jau iepriekš ziņots, ka piena ražošanu un pārstrādi būtiski ietekmē virkne izmaksu, kas Latvijā vidēji kāpušas – lopbarībai (soja un rapsis) par +66%, energo resursiem par +75%, minerālmēsliem par +150%, transportam un loģistikai par 33%, kā arī darbaspēkam par +22% salīdzinot 2022.gada 1.ceturkšņa cenas ar to pašu periodu pērn.

Noslēdzoties ārkārtas LPCS kongresam tās biedri vienojās nosūtīt Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam un finanšu ministram Jānim Reiram parakstītu rezolūciju, aicinot:

Pirmkārt, nekavējoši samazināt PVN likmi no 21% uz 5% piena produktiem. LPCS atbalsta Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) šī gada 24.marta konferences rezolūcijas prasību samazināto PVN likmi attiecināt paplašinātam Latvijā raksturīgo produktu sarakstam, proti, pienam, gaļai, graudaugiem, proteīnaugiem, olām, zivīm, lopbarībai, minerālmēsliem un veterinārmedicīnas zālēm;

Otrkārt, nodrošināt reālu finansiālu atbalstu Latvijas piena pārstrādes uzņēmumiem Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes radīto zaudējumu daļējai kompensēšanai par 2021.gada decembri un 2022.gada pirmajiem trim mēnešiem vismaz 10 miljonu EUR apmērā. Šāds atbalsts nodrošinātu vidēji 56 EUR kompensāciju par katru pārstrādāto piena tonnu minētajā periodā.

“Līdzīgā situācijā kā piena nozare – ārkārtas situācijā – ir arī citas pārtikas nozares, attiecīgi jārīkojas ātri. Ņemot vērā ekstremālos apstākļus valstī ir jānosaka maksimālā uzcenojuma līmenis tirdzniecībā pirmās nepieciešamības pārtikas produktiem.Tādi piemēri ir arī Eiropas valstīs. Ja gaidīsim 1.jūniju, sagaidīsim uzņēmumu darbības apstāšanos. Tas ir ne tikai ekonomisks, bet arī politisks lēmums. Atgādinām, ka, tuvojoties vēlēšanām, tā partija, kas iestāsies par PVN samazināšanu – tā var uzvarēt, Jo cilvēkiem tas ir vitāli svarīgi, jo pirktspēja jau šobrīd ir neiedomājami zema.” Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

“Situācija ir smaga. Nozares uzņēmumi šobrīd cīnās par savas darbības nodrošināšanu, jo nespēj tik ātri amortizēt pieaugošās izmaksas pārdošanas cenās un vienlaikus vēl spēt celt algas. Pastāv dažādas prognozes, bet mūsu profesionāļu aprindās aplēses ir par 50-100% pārtikas cenu pieaugumu salīdzinot ar pagājušā gada rudeni. Tas, ka uzņēmumi šo izmaksu pieaugumu iecenos produktos, tas ir neizbēgami, plauktā tas parādās apmēram 6 mēnešu periodā. Tātad uz rudeni būs papildu produktu cenu pieaugums, ko šobrīd daļēji varētu slāpēt PVN likmes samazināšana pamatproduktu grozam. Saglabāt darbību nozarei nozīmēs pieņemt grūtus lēmumus, bet tiem jābūt ātriem, nekavējošiem. Šobrīd PVN samazināšana pamatproduktiem varētu būt sociāls risinājums, kas ļautu pircējiem atļauties pārtiku. Tādēļ likumdevējus aicinām pieņemt lēmumu par likmes samazināšanu uz laiku, bet pircējiem atgādinām – netērējiet naudu niekiem vasarā, jo rudenī jums to vajadzēs pārtikas un energo resursu iegādei” Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents Andris Bite.