www.bauskasdzive.lv
1.maijā beidzoties valsts atbalstam siltumapgādes maksājumiem mājsaimniecībām, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) aicina iedzīvotājus rūpīgi izvērtēt sev piemērotāko risinājumu siltumenerģijas un karstā ūdens apgādes pakalpojuma saņemšanai. Par karstā ūdens apgādi vai apkuri, var nākties maksāt vairāk nekā aprīlī.
SPRK pārstāve Ieva Lazdina atgādina, ka no šī gada sākuma līdz aprīļa beigām mājsaimniecību lietotājiem tika piemērots valsts noteiktais maksimālais siltumenerģijas tarifa līmenis – 68,00 EUR/MWh –, ņemot vērā, ka spēkā esošie tarifi vietām Latvijā bija augstāki par minēto līmeni.
No šī gada 1.maija situācija mainījusies 14 SPRK regulēto komersantu lietotājiem vairākās apdzīvotās teritorijās, kur, beidzoties atbalstam, mājsaimniecībām tiek piemēroti spēkā esošie tarifi, kas pārsniedz 68,00 EUR/MWh. Siltumapgādes gala tarifu SPRK nosaka ap 70 siltumapgādes komersantu dažādās apdzīvotās vietās Latvijā.
Ar pārskatāmu aktuālo informāciju aicinām iepazīties SPRK siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifu maija apkopojumā.
“Aicinām lietotājus – pakalpojumu saņēmējus –, būt vērīgiem, informētiem, zināt savas tiesības un iespējas, lai izvērtētu sev piemērotāko risinājumu siltumenerģijas un karstā ūdens pakalpojuma saņemšanai. Jo īpaši, ņemot vērā, ka par šiem pakalpojumiem maijā var nākties maksāt būtiski vairāk nekā aprīlī. Izvērtēt var arī tādas iespējas kā, piemēram, pakalpojumus pārtraukt uz laiku vai tos izmantot efektīvāk – šādi lēmumi ir tieši pašu lietotāju izvēle, nevis siltumenerģijas komersanta vai pašvaldības,” skaidro SPRK priekšsēdētāja Alda Ozola.
Savukārt Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ģirts Beikmanis uzsver: “Brīdī, kad siltumenerģijas izmaksas strauji pieaug, ir jāsalāgo klientu komforta līmeņa vēlmes ar maksātspēju. Iespējas ietaupīt ir vairākas, tomēr svarīgi arī gudri izvērtēt visus “par” un “pret”. Piemēram, samazinot karstā ūdens temperatūru, jāuzmanās par veselības apdraudējumu legionellu baktēriju savairošanās gadījumā. Atslēdzot karsto ūdeni, var pieaugt individuālo ūdens sildītāju skaits, kas, pārslogojot mājas elektrības tīklus, var radīt ugunsbīstamības risku. Tiesa gan, daudzdzīvokļu māju īpašniekiem vienoties par konkrētu lēmumu ir sarežģīti, tamdēļ jāvadās pēc vairākuma principa, savukārt pārvaldniekiem jāpalīdz rast kompromisu.”
Esi informēts! Lūk, ko svarīgi zināt un ņemt vērā:
- Saskaņā ar noslēgto līgumu starp siltumenerģijas komersantu un pakalpojuma saņēmēju (lietotāju), siltumenerģijas pakalpojumu sniedzējam ir pienākums siltumenerģiju piegādāt lietotājam līdz ēkas ievadam.
- Dzīvojot daudzdzīvokļu namā, lietotāji (dzīvojamās mājas kopīpašnieki vai dzīvokļu īpašnieki) pilnvaro vienu personu, piemēram, mājas pārvaldnieku noslēgt līgumu par siltumenerģijas piegādi, kurš tehniski nodrošina siltumenerģijas piegādes noteikumu ievērošanu no visu lietotāju puses.
- Atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr.876 tiesības atteikties no siltumenerģijas un/vai karstā ūdens apgādes ir daudzdzīvokļu mājas vai privātmāju īpašnieku/iedzīvotāju pašu izvēle, nevis siltumenerģijas komersanta vai pašvaldības. Par šo izvēli kopīgi ir jānolemj daudzdzīvokļu dzīvojamo māju īpašniekiem/iedzīvotājiem.
- Lietotājiem ir iespēja: 1) atteikties no siltumenerģijas un/vai karstā ūdens apgādes pakalpojuma uz noteiktu periodu; 2) noteikt siltumenerģijas un/vai karstā ūdens apgādes piegādes ierobežošanu noteiktās stundās, piemēram, naktī.
Ko vēl var darīt, neatsakoties no pakalpojumiem, bet vēršoties pie mājas apsaimniekotāja/pārvaldnieka, lai izmantotu siltumenerģijas un karstā ūdens apgādes pakalpojumu lietderīgāk?
- Pārskatīt temperatūras režīmu siltummezglā. Samazinot temperatūru par 1°C noteiktā periodā, siltuma izmaksas samazinās par 5–7%. Nakts laikā temperatūru pat ieteicams samazināt par 2–3°C.
- Samazināt karstā ūdens temperatūru noteiktās stundās, piemēram, naktī (Latvijas būvnormatīvi noteic, ka karstā ūdens temperatūrai ūdens izdales vietās jābūt + 55°C).
- Samazināt kopējo maksājumu par izlietoto siltumenerģiju – ūdens uzsildīšanas un cirkulācijas izmaksas var samazināt, ierobežojot cirkulācijas sūkņu darbības laiku vai citus siltummezgla režīmu parametrus.
Ar ieteikumiem efektīvākai siltumenerģijas izmantošanai, ko lietotājs var darīt bez mājas apsaimniekotāja/pārvaldnieka iesaistes, iespējams iepazīties SPRK tīmekļvietnē publicētajā ziņā.
Ar šobrīd spēkā esošajām valsts atbalsta mehānismiem energoresursu cenas pieauguma kompensācijai aicinām iepazīties Ekonomikas ministrijas tīmekļvietnē.
Nepieciešamības gadījumā finansiālu atbalstu siltumapgādes pakalpojuma izmaksu segšanai maznodrošinātās un trūcīgās personas var saņemt, vēršoties pašvaldības sociālajā dienestā. Iedzīvotāji var vērsties arī pie pakalpojuma sniedzēja (privātmāju un daudzdzīvokļu namu iedzīvotāji, kuri izmanto tiešos norēķinus) vai apsaimniekotāja (daudzdzīvokļu namu iedzīvotāji, kuri neizmanto tiešos norēķinus), lūdzot iespēju izmantot izlīdzinātos maksājumus. Piedāvāt izlīdzinātu/speciālu atmaksas grafiku nav komersantu pienākums, taču daļa šādu iespēju saviem lietotājiem piedāvā.
Kopumā SPRK šobrīd (uz 13.05.22.) izskatīšanā ir 16 pilnie siltumapgādes tarifu projekti Latvijā. Plašāk ar siltumenerģijas tarifiem Latvijā aicinām iepazīties SPRK interaktīvajā kartē.
SPRK tarifus apstiprina bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN), norādītie tarifi ir bez PVN.
Latvijas ir vieniga valsts kur absoluti nerup iedzivotajs, ka par vienistabas dzivokli pari pa 200 eur par apkuri? sausmas kaut kadas, nesaprotu, kas notiek. Elektribas cenas neadekvatas.
Tas tikai sākums, pagaidiet nākamo sezonu??.. Vainos visur karu, bet tas ir bizness. Mūsu valdībai nerūp savējie cilvēki..
Khmmm ļoti interesants ieteikums – izvērtēt ūdens atslēgšanu vao ekonomiskāku lietošanu. Kā jūs to iedomājieties dzīvoklī? Iet vienā vannas ūdenī pēc kārtas visai ģimenei? Vai jau laicīgi trenēties ziemas sezonai ar kontrast dušām, es atvainojos – siltā gaisa-aukstā ūdens kontrast dušām? Pilnīgu absurdu murgo. Paši neko ne ekonomēs, ne atslēgs. Pietiks cilvēkiem likt panikot. Ja mēs nemaksasim, arī jūs dārgie bankrotēsiet!!! Loģiku ieslēdziet?
Klau! Kāpēc vidējais slānis vienmēr ir tie lohi, kuriem viss jāmaksā pilnā apmērā? Vienmēr ir šīs dismriminējošās piebildes par atbalstu citiem, tikai ne šai grupai. Varbūt maznodrošinātajiem nodrošiniet plašākas iespējas pašiem nopelnīt iztikai, veidojiet sistēmu, kur pārtika kurai tulīt beidzas termiņš nevis ir akcijas prece bet tiek nodota tiem, kam tā visvairāk nepieciešama? Oponēsiet – vairāk naudas, vairāk nodzers utml? Daļa maznodrošināto ir vientuļās māmiņas, kuras audzina ar sīko latvijas algu vairākus bērnus. Solītā pabalstu reforma tāda interesanta. Reālo efektu nejūt. Pat brīvpusdienas daļai bērbu nogrieza. PiedoditEt, jums tagad lielāki pabalsti, maksājiet paši. Tāpat arī joprojām ir kaudze pensiju ar 200eu vai mazāk. Kurš spēj izdzīvot ar tādu summu? Bet mūsu pensionāri to dara jebšu precīzāk izdzīvo. Kāpēc ir tik grūti pakustinat pēcpuses risinājumu virzienā? Veicināt uzņēmēju peļņu ar stabiliem 5 -10 gadu plāniem, uz kuriem var paļauties? Tā veicinot konkurētspēju Eiropas un pasaules līmenī. Nodokļi būtu pat lielāki. Tad neviens negānītu politiķus kuri sev tikai ceļ algas par simtiem, kamēr iedzīvotājiem par 30eu un uzliek jaunu nodokli par -90eu.