LETA
Augstie kredītprocenti, algu pieaugums un citu pašvaldībām uzticēto funkciju finansēšana, plānojot nākamā gada budžetus, bažīgas rada 17 pašvaldības, kam trūkst naudas. Ienākumi pieaug, bet ne tik daudz, cik vajadzētu pamatvajadzību finansēšanai, ziņo LTV.
Minimālās algas pieaugums, pirmsskolas pedagogu algu pieaugums, pašvaldību policijas izveide, deinstitucionalizācijas projekta turpināšana un, protams, augsto kredītprocentu apmaksa. Tam visam, plānojot nākamā gada budžetus, 17 pašvaldībās trūkst naudas.
Pārsvarā grūtības ir pašvaldībās, kas ir tālāk no Rīgas. Tomēr konkrēti, kurām pašvaldībām ir grūtības, Latvijas Pašvaldību savienībā (LPS) nenosauca.
Reģionālo attīstības centru apvienības vadītājs Vents Armands Krauklis norādīja: “Ir pilnīgi skaidrs, ka tām pašvaldībām veikt visas tās funkcijas, kas iedzīvotājiem ir vajadzīgas, nav iespējams.”
Lielākais obligāto izmaksu palielinājums pret pagājušā gada ienākumiem reģionālo centru pašvaldībās ir Madonas, Balvu, Valkas, Kuldīgas novados.
Obligāto izmaksu palielinājums pret izlīdzinātajiem 2023. gada izņēmumiem Madonas novadā ir 17,1%, Balvu novadā – 14,9%, Valkas novadā – 13,8%, Kuldīgas novadā – 12,8%, liecina Reģionālo attīstības centru apvienības dati.
Finanšu ministrijas piedāvājums esot bijis bagātākajām pašvaldībām palīdzēt nabadzīgākajām. Tam pašvaldības negrib piekrist, pastāstīja Krauklis. Vienoties gan izdevies par to, ka pašvaldībām pretī nāks Valsts kase.
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (“Jaunā Vienotība”) norādīja: “Viņi ir elastīgi gatavi skatīties uz pamatsummas atmaksas noteikumiem. Tas ļautu pašvaldībām samazināt kredītprocentus no aizņēmumiem.”
Jaunus aizņēmumus gan šobrīd pašvaldības vairs daudz neplāno ņemt.
Piemēram, Limbažu novads Salacgrīvas tilta remontam cer uz finansējumu no Eiropas Savienības. Limbažu novada domes priekšsēdētājs Dagnis Straubergs (Latvijas Reģionu apvienība) sacīja: “Milzīgos kredītos mēs vairāk nedrīkstam kāpt. Mums šobrīd ir jāsavelk jostas. Ir Eiropas Savienības projekti, kam jāatrod līdzfinansējums, bet katrā gadījumā – finanšu disciplīnu esam uzsākuši. Piemēram, pagājušā gadā divreiz vairāk kredītus atdevām nekā paņēmām.”
LPS uzsvēra, ka Rēzeknes pašvaldība ar savām finanšu grūtībām neesot aisberga redzamā puse, bet gan izņēmums. “Šajā laikā dzīvojot tikai dzīvojot vai par attīstību domājot tikai ar aizņemšanās palīdzību, nonāk pie tā, ka līdzekļu nepietiek,” atzīmēja LPS priekšsēdis Gints Kaminskis.
Risinājumu, kur rast finanses 17 “riska pašvaldībām”, konkrēti tās nenosaucot, LPS kopā ar Finanšu ministriju plāno rast tuvāko divu nedēļu laikā.
Jau ziņots, ka Finanšu ministrija piedāvā 2024. gada valsts budžetā papildus esošajām valsts programmām finansēt jaunas valdības programmas un prioritātes 783 miljonu eiro apmērā.
Papildu prioritātēm piedāvā tērēt 783 miljonus eiro, tos veido 114,4 miljoni eiro vienreizējiem pasākumiem drošībai un ukraiņu bēgļu atbalstam; 148,4 miljoni – budžeta līdzekļi no nodokļiem, nenodokļu ieņēmumiem un citiem; 520,6 miljoni – valsts uzņēmumu dividendes, izdevumu pārskatīšana un citi.
Valdības prioritātēm – drošībai, izglītībai un veselībai – novirzīs 443,6 miljonus eiro. Veselībai papildu 275 miljoni eiro, izglītībai – 119 miljoni eiro. Lai 2024. gadā īstenotu nozaru pieteiktās prioritātes, paredzēti teju 176 miljoni eiro.
Foto:LETA
Reklāma