75% mājsaimniecību atzinušas, ka pēdējo 12 mēnešu laikā to ekonomiskā situācija ir pasliktinājusies, kā galveno iemeslu minot darba samaksas samazināšanos, liecina Centrālā statistikas pārvaldes (CSP) veiktās aptaujas dati.Lai iegūtu informāciju par ekonomiskās krīzes ietekmi uz mājsaimniecību labklājību, CSP 2010.gadā sāka jaunu aptauju, kas sagatavota ar Pasaules Bankas ekspertu atbalstu. Aptaujas laikā vienam no mājsaimniecības locekļiem tika jautāts par ekonomiskās situācijas izmaiņām mājsaimniecībā pēdējo 12 mēnešu laikā. 2010.gada 1.ceturksnī aptaujā tika iegūta informācija no 6000 mājsaimniecību, ziņo biznesa portāls nozare.lv. Pēc aptaujas datiem 75% mājsaimniecību atzina, ka pēdējo 12 mēnešu laikā to ekonomiskā situācija ir pasliktinājusies (laukos – 71%, pilsētās – 76%). Kā galvenie iemesli ir minēti: darba samaksas samazināšanās (73% no mājsaimniecībām, kurās kāds no piederīgajiem strādāja algotu darbu), pārtikas produktu un citu pirmās nepieciešamības preču cenu paaugstināšanās (66% no visām mājsaimniecībām), darba zaudēšana (34% no mājsaimniecībām, kurās bija nodarbinātas personas) u.c. iemesli. Ņemot vērā ienākumu samazināšanos un esošo ekonomisko situāciju, iedzīvotāji pēdējo 12 mēnešu laikā veikuši dažādus taupības pasākumus. Tā, piemēram, visbiežāk tika ierobežota vai atlikta apģērbu iegāde (66% mājsaimniecību), samazināts pamata pārtikas produktu (kartupeļu, maizes, putraimu, olu, piena un citu) patēriņš (50% mājsaimniecību). Gandrīz trešdaļai (32%) mājsaimniecību ekonomisku apsvērumu dēļ nācās atcelt vai atlikt vizīti pie ārsta, kā arī nedaudz vairāk nekā ceturtdaļā (28%) mājsaimniecību, kurās kādam no mājsaimniecības locekļiem ārsts bija izrakstījis medikamentus, tos vairs nelietoja, jo pietrūka naudas to iegādei. Ceturtā daļa (25%) mājsaimniecību atzina, ka pēdējā gada laikā nācies kavēt īres vai komunālos maksājumus. Lai spētu pārvarēt ekonomiskās grūtības, 21% mājsaimniecību, kurām bija iespējas ražot lauksaimniecības produkciju, palielināja tās ražošanu pašu patēriņam, 5% mājsaimniecību kāds no mājsaimniecības devās strādāt uz ārzemēm (gan laukos, gan pilsētās tas skāra vienādu daļu mājsaimniecību). Šis rādītājs gan neraksturo kopējo emigrācijas plūsmu, jo gadījumā, ja visa ģimene devusies uz ārzemēm, tā šajā aptaujā nepiedalījās. Ekonomiskās stabilitātes nodrošināšanai būtiski ir mājsaimniecību finanšu uzkrājumi, taču četras piektdaļas (79%) mājsaimniecību atzina, ka tādu vispār nav. Ja mājsaimniecībai šādi uzkrājumi ir bijuši, tad, kā liecina aptaujas rezultāti, pēdējo 12 mēnešu laikā 61% mājsaimniecību tie samazinājušies, bet pusei (54%) ar šiem uzkrājumiem pietiktu no viena līdz četriem mēnešiem situācijā, ja tie būtu vienīgais iztikas avots. Ekonomiskās situācijas uzlabošanai mājsaimniecības saņem gan formālo (valsts un pašvaldību), gan neformālo (radi, draugi u.tml.) palīdzību. Formālo palīdzību no valsts un pašvaldībām pēc aptaujas datiem saņēmuši 10% mājsaimniecību. Materiālo palīdzību no radiniekiem vai draugiem Latvijā pēdējo 12 mēnešu laikā ir saņēmuši 13% mājsaimniecību, bet 6% mājsaimniecību ir saņēmuši materiālo palīdzību no radiem vai draugiem, kuri dzīvo ārzemēs. Jāatzīmē, ka pēdējo 12 mēnešu laikā ir notikušas arī nelielas pozitīvas izmaiņas: 11% no mājsaimniecībām, kuru locekļi meklēja darbu, kāds no viņiem to ir atradis, bet 7% no mājsaimniecībām, kurās bija strādājošie, atzina, ka kāds no tajās dzīvojošiem ir atkal sācis strādāt pilnu darba laiku. Savukārt 7% no mājsaimniecībām, kurās kāds no tajās dzīvojošajiem nodarbojās ar savu uzņēmējdarbību, atzina, ka pieaudzis pieprasījums pēc viņu uzņēmumā ražotās produkcijas. CSP turpinās veikt šādu aptauju katru ceturksni līdz pat 2010.gada beigām un regulāri informēs par tās rezultātiem.
