Levits: Līdzdalība vēlēšanās nav tikai tiesības, bet gan morāls pienākums

Līdzdalība vēlēšanās nav tikai pilsoņu tiesības, bet gan morāls pienākums, īsi pirms Saeimas vēlēšanām Saldū aizvadītajā skolnieku debašu cikla “#Satversmei100: vērtības nākotnei” pasākumā paudis Valsts prezidents Egils Levits.

Arī šodien pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) Levits aicināja visus balsstiesīgos pilsoņus piedalīties vēlēšanās, jo no to rezultātiem būs atkarīgs, kā mēs dzīvosim nākamos četrus gadus.

“Neatstāsim šo lēmumu citiem, bet piedalīsimies paši un ar savu balsi veidosim Latviju,” uzsvēra Valsts prezidents, norādot, ka katra balss var būt izšķiroša – it sevišķi attiecībām uz partijām, kurām pašlaik atbalsts ir ap 5% un kuru iekļūšana vai neiekļūšana Saeimā var “ļoti izmainīt situāciju” parlamentā.

Kā aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kanceleja, Saldū notikušās diskusijas centrālais temats bija līdzdalība vēlēšanās. Pārrunājot to, vai balsošana ir tiesības vai pienākums, politiķis atzīmēja, ka, viņaprāt, līdzdalība vēlēšanās ir morāls pienākums, ko vajadzētu uztvert “kā kaut ko labu, patīkamu”.

“Cilvēki Atmodas laikā cīnījās par to, lai varētu piedalīties brīvās vēlēšanās, jo tas mums tika liegts 50 gadus. Šobrīd ukraiņi cīnās par to, lai viņiem būtu sava demokrātiska valsts, kur viņi varētu piedalīties brīvās vēlēšanās un caur tām veidot savu valsti. Cilvēkam ir dabiska vēlme veidot vidi, kurā viņš dzīvo, un vēlēšanas ir iespēja to darīt,” skaidroja Valsts prezidents.

Savukārt jaunieši pauduši uzskatu – ja cilvēks neiet vēlēt, viņš nevar arī sūdzēties, ka viss ir slikti. Debatētāji bijuši vienisprātis, ka izvēle par kādu politisko partiju vai konkrētu politiķi prasa uzticēšanos, tāpēc šī izvēle ir jāveic ļoti apdomīgi.

Valsts prezidenta skatījumā, katram iedzīvotājam ir sava ideālā Latvija un katram šie ideāli atšķiras. “Demokrātija nozīmē kompromisu atrašanu – mums ir jāvienojas starp mūsu daudzajiem ideāliem,” teicis Levits.

Pārrunājot iedzīvotāju iesaisti pilsoniskajās aktivitātēs, jaunieši uzsvēruši, ka, viņuprāt, jēgpilnai līdzdalībai sabiedriskajos procesos un īpaši politikā ir svarīga izglītība un darba pieredze. Kā piemēru līdzdalības un pilsoniskā aktīvisma stiprināšanai jaunieši minējuši skolēnu pašpārvaldes, piebilstot, ka jauniešiem ir pienākums piedalīties valsts politiskajā dzīvē.

Jaunieši ar Valsts prezidentu arī diskutēja par to, kā lauzt stereotipu, ka visi politikā iesaistītie ir negodprātīgi. Valsts prezidents norādīja, ka ar retoriku “politikā visi ir blēži” iedzīvotāji tiek atsvešināti no valsts.

Debašu laikā tika pārrunāti arī tādi aktuāli temati kā piedāvātie grozījumi Pašvaldību likumā, kas ļautu pilsoņiem no 16 gadu vecuma piedalīties pašvaldību vēlēšanās, un lēmums par obligāto valsts aizsardzības dienestu.