Tā kā visā Latvijā joprojām saglabājas ļoti sauss laiks, saule kopā
ar vēju rada pastiprinātus mitruma zudumus no augsnes, kas rada bīstamu
situāciju dārzeņu un augļu nodrošinājumā ar ūdeni, līdz ar to var
rasties draudi labas un kvalitatīvas ražas iegūšanai, aģentūru LETA
informēja Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC)
eksperts Māris Narvils.
“Veidojas ļoti bīstama situācija, kad augsnes virskārta tiek
pastiprināti izžāvēta. Pēdējās nedēļās nokrišņu sadalījums Latvijā bijis
ļoti nevienmērīgs, bet atsevišķās vietās nozīmīgi nokrišņi nav bijuši
jau gandrīz mēnesi. Sevišķi sausums pamanāms smilts augsnēs, kas sevišķi
krasi reaģē uz nokrišņu trūkumu. Tādējādi dārza augiem mitruma
saglabāšana kļūst par izdzīvošanas jautājumu,” norādīja agronoms.
Viņš skaidroja, ka sausuma ietekmē augu augšana sākotnēji palēninās,
tad apstājas. Saule un vējš var radīt pastiprinātu vīšanu un augu
apdegumus. Strauji nobriestot, sausuma un vēja ietekmē ražas kvalitāte
pasliktinās. Turklāt pastiprināti var izplatīties tādas slimības kā
miltrasa, sausplankumainība, arī kaitēkļiem ir labvēlīgi apstākļi,
savairojas cekulkodes, balteņu, ābeļu un plūmju augļu tinēji.
“Lai uzlabotu situāciju, ieteicams noēnot siltumnīcu jumtus. Tā kā
naktis kļūst vēsākas, ventilācijas logus uz nakti vajag maksimāli
pievērt. Uz lauka augu noēnošanai joprojām var palīdzēt agrotīkls.
Nedrīkst pieļaut plaisu veidošanos augsnē, kas var izsausēt pēdējās
mitruma paliekas, tādēļ sekla rušināšana ir ļoti nepieciešama. Reizē ar
laistīšanu vajadzētu dot vājas koncentrācijas kāliju saturošus
mēslojumus. Bet, ja laistīt vispār nav iespējams, novāc visu ražu, kad
tā ir nobriedusi un gatava vai tuvu šai stadijai. Labāk vismaz kaut kāda
raža, nekā viss nokaltis,” sacīja agronoms.
Ja ūdens resursi nav pietiekami, tad laista prioritāri vispirms
mitrumprasīgos augus – kāpostaugus, salātus, augļu kokus ar bagātīgu
ražu. Lai maksimāli saglabātu augsnes struktūru, izmanto smalkas
strūklas laistītājus un lejkannas. Segtās platībās var apsmidzināt gan
augus, gan konstrukcijas, tā mazinot saules ietekmi. Jāizvairās no lielu
ūdens pilienu veidošanās uz augiem, tas var radīt saules apdegumus.
Tāpat agronoms iesaka, cik vien iespējams, izmantot mulčas materiālus
– svaigi pļautu zāli, salmus, sienu, izravētās nezāles, kūdru,
smalcinātas mizas un skaidas.
“Liela problēma ir nezāļainie lauki, kuros nezāles ļoti strauji
izsūks pēdējos mitruma krājumus, un kultūraugi var pilnībā iet bojā. Ja
tā notiek, tad laistīt vairs nav jēgas, tāpat viss mitrums tiks nezālēm.
Šādos laukos raža jāvāc, kāda tā ir, jo vēlāk varbūt vispār nebūs, ko
vākt. Tikai prasmīga, pacietīga un neatlaidīga rīcība palīdzēs pārdzīvot
šo sausuma periodu ar iespējami mazākiem zaudējumiem,” rezumēja
agronoms.
