Jaunu pakalpojumu no šodienas, 19. aprīļa, baušķeniekiem piedāvā pašvaldības uzņēmums «Vides serviss». Privātmāju iedzīvotāji varēs noslēgt līgumu par brūnās krāsas konteineru uzstādīšanu. Tajos paredzēts mest bioloģiskos atkritumus. Savulaik Bauskā radīja pozitīvu piemēru, šī bija pirmā pilsēta valstī, kur apjomīgi un kvalitatīvi tika sākta atkritumu šķirošana un savākšana. Bauskā parādījās triju krāsu – dzelteni, zili un zaļi – konteineri. Iedzīvotāji tajos atsevišķi meta papīru, PET pudeles, stiklu. Savukārt pārējiem sadzīves atkritumiem bija pelēkie konteineri. Tas guvis atsaucību, jo veicināja apkārtējās vides saudzēšanu. Iedzīvotājiem ir iespēja samazināt izdevumus, jo par krāsaino konteineru izvešanu nav jāmaksā.«Vides servisa» attīstības nodaļas vadītāja Linda Tijone-Kļaviņa piebilst, ka pēdējā laikā baušķenieki gan kļuvuši nekārtīgāki. Krāsainajos konteineros neatbilstīgu atkritumu īpatsvars dažbrīd sasniedz pat 30 procentu. Dalīto atkritumu sistēmas ieviešanas sākumposmā situācija bijusi labāka. Vienlaikus viņa vēlētos, lai pašvaldības aktīvāk kontrolētu privātmāju iemītniekus, jo ne visi noslēguši līgumus par atkritumu izvešanu. Tādējādi sev nederīgo viņi acīmredzot izmet konteineros, kas atrodas pie daudzdzīvokļu mājām.SIA «Vides serviss» valdes loceklis Egils Pukinskis stāsta, ka brūno konteineru uzstādīšana radīs iespēju iedzīvotājiem samazināt izdevumus. Pakalpojums gan nebūs bez maksas, taču bioloģisko atkritumu izvešana būs pārdesmit santīmu lētāka nekā maksa par pelēko konteineru. Protams, jaunums, īpaši tā ieviešanas sākumposmā, sagādās papildu neērtības, jo virtuvē būs nepieciešams vēl viens trauks bioloģiskajiem atkritumiem – dārzeņu mizām, čaumalām. Brūnajā konteinerā varēs samest arī pagalmā sagrābtās lapas, sīkos zariņus. Jo ātrāk pildīsies brūnais, jo mazāk atkritumu būs pelēkajā konteinerā. Tādējādi iedzīvotāji būs ieguvēji.Līdz šim Latvijā bioloģisko atkritumu savākšanas ieviešana nav sekmējusies. Bijuši mēģinājumi to darīt Ķekavā, bet īsti šī kārtība nav ieviesta. Baušķeniekiem ir iespēja sevi pozitīvi pozicionēt. Rietumeiropā sistēma darbojas ilgu laiku un ir sabiedrības pozitīvi novērtēta.Vienlaikus E. Pukinskis atzīt, ka jaunums nav tikai uzņēmuma iegriba. Eiropas Savienības direktīvas paredz pakāpeniski samazināt poligonos noglabājamo atkritumu daudzumu. Pērn savākti 385 kubikmetri bioloģisko jeb zaļo atkritumu, šogad šim apjomam jāizaug līdz 2800 kubikmetriem. Uzņēmums visdrīzākajā laikā uzstādīs vēl četrus lielos konteinerus. Tos novietos pie visām pilsētas kapsētām, arī pilskalnā, Korfa dārzā. Iedzīvotāji tiek lūgti tajos mest tikai lapas un zarus, nekādā gadījumā plastmasas maisiņus vai sveču trauciņus. Apzaļumošanas nodaļas vadītāja Aina Bele piebilst, ka līdztekus brūno konteineru uzstādīšanai uzņēmums arvien aktīvāk izvērš zaru smalcināšanu. Iegūto materiālu izmanto pilsētas apstādījumos. Tādējādi «Vides serviss» izvērš «zaļās aktivitātes» pilsētā, iedzīvotājiem atliek tam tikai sekot. «Bauskas Dzīve» sazinājās ar kādu mājsaimnieci, kuras īpašums ir Pilskalna ielā. Uzklausot skaidrojumu par brūnā konteinera izmantošanas lietderību, saimniece šo iespēju novērtēja pozitīvi: «Galvenais, lai šo konteineru laikus izved, lai samestās mizas, lapas, produktu atliekas nesāk smirdēt. Ja tas samazinās manus izdevumus, esmu ar mieru novietot pagalmā jauno konteineru.»
