Latvijā šogad otrajā ceturksnī pamata darbavietā neto darba algu
(pēc nodokļu samaksas) līdz 450 eiro mēnesī saņēma 30,6% darba ņēmēju,
kas ir par 8,6 procentpunktiem mazāk nekā 2017.gada attiecīgajā periodā,
liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotā informācija.
Tostarp 139,9 tūkstoši jeb 17,4% darba ņēmēju 2018.gada otrajā
ceturksnī saņēma minimālo darba algu vai mazāk, kas ir par 1,5
procentpunktiem mazāk nekā gadu iepriekš, kad minimālo algu vai mazāk
saņēma 18,9% darba ņēmēju.
Savukārt 34,9% (2017.gada otrajā ceturksnī – 31,8%) pamata darbavietā
neto algā mēnesī saņēma 450,01-700 eiro, 25,3% (19,7%) darba ņēmēju
saņēma algu 700,01-1400 eiro robežās, bet algu no 1400,01 eiro un vairāk
mēnesī saņēma 3,6% darba ņēmēju pretstatā 3,7% pirms gada.
Statistikas pārvaldes dati arī liecina, ka 2018.gada otrajā ceturksnī
darba alga netika aprēķināta (saistībā ar bezalgas, grūtniecības,
dzemdību atvaļinājumu vai arī darbs sākts nesen u.tml.) vai aprēķināta,
bet netika izmaksāta 3% (2017.gada otrajā ceturksnī – 3,4%) darba
ņēmēju, savukārt 2,6% (2,2%) algotu darbu strādājošo darba samaksas
lielumu neizpauda.
Darbaspēka apsekojumā par ekonomisko aktivitāti šogad otrajā
ceturksnī piedalījās četri tūkstoši mājsaimniecību, kurās aptaujāja
septiņus tūkstošus iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem.
