Pagājušajā gadā Latvijā pamata darbavietā neto darba algu (pēc nodokļu samaksas) līdz 450 eiro mēnesī saņēma 44,1% darba ņēmēju, kas ir par 4,4 procentpunktiem mazāk nekā 2015.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotā informācija.
Tostarp 20,7% darba ņēmēju 2016.gadā saņēma minimālo darba algu vai mazāk, kas ir par vienu procentpunktu mazāk nekā gadu iepriekš, kad minimālo algu vai mazāk saņēma 21,7% darba ņēmēju.
Savukārt 30,7% (2015.gadā – 30,3%) pagājušajā gadā pamata darbavietā neto algā mēnesī saņēma 450,01-700 eiro, 17,6% (14,3%) darba ņēmēju saņēma algu 700,01-1400 eiro robežās, bet algu no 1400,01 eiro un vairāk mēnesī saņēma 2,7% darba ņēmēju pretstatā 2,3% pirms gada.
Statistikas pārvaldes dati arī liecina, ka 2016.gadā darba alga netika aprēķināta (saistībā ar bezalgas, grūtniecības, dzemdību atvaļinājumu vai arī darbs sākts nesen u.tml.) vai aprēķināta, bet netika izmaksāta 3,1% (2015.gadā – 2,6%) darba ņēmēju, savukārt 1,8% (2%) algotu darbu strādājošo darba samaksas lielumu neizpauda.
