Turpinoties Krievijas militārajām aktivitātēm, Ukrainā ir reāli
kara draudi un tur draud izvērsties potenciāli lielākais militārais
konflikts Eiropā 21.gadsimtā, šādu viedokli šorīt Latvijas Radio pauda
Ārlietu ministrijas (ĀM) valsts sekretārs Andrejs Pildegovičs.
Pildegovičs stāstīja, ka Latvija kā Eiropas Savienības (ES)
dalībvalsts uzsvaru liks uz dažādu starptautisko organizāciju novērotāju
sūtīšanu uz Ukrainu, lai šādi mēģinātu novērst potenciālu asins
izliešanu un karadarbību šajā valstī.
Ja šādi risinājumi nedarbosies, tad starptautiskajai sabiedrībai būs
jādomā par piespiedu līdzekļiem, kā piespiest Krieviju ievērot
starptautiskās tiesības – tās varētu būt ekonomiskas sankcijas, kontu
iesaldēšana, vīzu atteikšana, sadarbības projektu pārtraukšana u.tml.
Militāri atbildes soļi Krievijai pašlaik netiek plānoti un tiks
darīts viss, lai no tiem izvairītos, atzina ĀM valsts sekretārs,
atzīmējot, ka arī NATO nevar iejaukties, jo Ukraina nav NATO dalībvalsts
un neatrodas zem “NATO kodollietussarga”. Diplomāts uzsvēra, ka primāra
loma konflikta novēršanā būtu jāuzņemas ANO, Eiropas Drošības un
sadarbības organizācijai, Eiropas Padomei un ES.
Pildegovičs informēja, ka Latvija šodien dodas uz ES sanāksmi ar
skaidru pozīciju – aicināt partnerus ES izdarīt visu iespējamo visās
starptautiskajās institūcijās, lai stabilizētu situāciju Ukrainā, lai
netiktu palielināts Krievijas militārais grupējums Ukrainā, lai apturētu
Krievijas ekonomiskos un politiskos draudus Ukrainai.
ĀM valsts sekretārs uzsvēra, ka starptautiskajai sabiedrībai visādi
jāstiprina jauno Ukrainas vadību, jo situācija šajā valstī ir trausla un
ekonomika ir vāja. Tāpēc jau šodien ES plāno runāt par ekonomisko
palīdzību Ukrainai, par to domā arī ASV un Starptautiskais valūtas
fonds. Ir svarīgi panākt, lai jaunā Ukrainas valdība darbojas maksimāli
iekļaujoši un valdības lēmumus atbalsta sabiedrības vairākums, uzsvēra
Pildegovičs.
Runājot par vakardienas NATO sanāksmi, kurā tika nosodīta Krievijas
realizētā militārā eskalācija Krimā, bet kuras vēstījums kopumā
novērtēts kā maigs, Pildegovičs pauda viedokli, ka diksuija bijusi ilga
un laba. Arī ASV, Kanādas un Lielbritānijas rīcība bijusi gana asa.
Diplomāts pastāstīja, ka aizvadītajā nedēļas nogalē Latvijas
pārstāvji kontaktējušies ar Krievijas ārlietu resora darbiniekiem un
diplomātiem, prasot skaidrojumus Krievijas darbībām krimā un vaicājot,
kāpēc Krievijas prezidents Vladimirs Putins neizskaidro savas valsts
rīcību, taču atbildes pēc būtības lielākoties nav saņemtas.
Vaicāts par Latvijas drošību šajā situācijā, piemēram, vai ir
izteikts lūgums pastiprināt NATO spēkus Baltijā, Pildegovičs detaļās
atteicās stāstīt, bet atzina, ka NATO mācības šajā reģionā
pastiprināsies un vairāk tiks domāts par cīņu informācijas karā.
Savukārt runājot par Latvijas vēstnieces Krievijā Astras Kurmes
statusu, Pildegovičs atzina, ka viņa nav atsaukta, bet par viņas
atgriešanos Maskavā tiks domāts atkarībā no situācijas attīstības.
Kā ziņots, Krievijas parlamenta augšpalāta sestdien apstiprināja
prezidenta Vladimira Putina lūgumu atļaut izmantot Krievijas karaspēku
Ukrainas teritorijā.
Oficiāli Krievijas bruņoto spēku iebrukums Ukrainas teritorijā vēl
nav sācies, tomēr Krievijas bruņutehnika un armijas karavīri formās bez
uzšuvēm jau pirms vairākām dienām pameta militārās bāzes teritoriju un
ieņēma pozīcijas Krimas pussalas teritorijā.
