Ap 40% aizsargāto grupu elektrības lietotāju nesaņem solīto atlaidi

Kompensējot straujo elektroenerģijas tarifu kāpumu, ir izveidots atbalsta mehānisms noteiktām iedzīvotāju grupām – aizsargātajiem lietotājiem, taču patiesībā gandrīz 70 tūkstošiem klientu šīs atlaides reāli saņemt nav iespējams, ziņo LTV raidījums “4.studija”.

Aizsargātais lietotājs ir tie elektroenerģijas patērētāji, kuri ietilpst kādā no šīm grupām: daudzbērnu ģimene, personas ar invaliditāti vai ģimenes ar bērnu, kuram ir invaliditāte, kā arī maznodrošinātas un trūcīgas ģimenes. Daudzbērnu ģimenēm pienākas 20 eiro, pārējām grupām – 15 eiro samazinājums elektroenerģijas rēķinam.

“Problēma ir tajā, ka katram tirgotājam, kurš izvēlas sniegt šo pakalpojumu, jo pēc noteikumiem tirgotājs brīvprātīgi sniedz aizsargātā lietotāja pakalpojumu saviem klientiem – viņam ir nepieciešams IT rīks, kā savienot kopā savu sistēmu, kurā parādās visa informācija par viņu klientiem ar Būvniecības valsts kontroles biroja informācijas sistēmu, kas apstrādā šos saņemtos datus no tirgotāja par viņa klientiem un pasaka, kuri no klientiem ir aizsargātie lietotāji,” skaidroja Ekonomikas ministrijas Enerģijas tirgus un infrastruktūras departamenta direktores vietniece Līga Rozentāle.

Tādējādi Būvniecības valsts kontroles birojs savāc informāciju no vairākiem reģistriem, lai zinātu, kuriem pienākas aizsargātā lietotāja statuss. Tālāk jau no elektroenerģijas tirgotājiem tiek saņemta klientu datu bāze ar vārdu, uzvārdu un personas kodu, pēc tam tirgotājiem tiek nosūtīti līgumu numuri par klientiem, kuriem ir jāpiemēro attiecīgā atlaide.

Ja tirgotājs nevar nosūtīt savu klientu datu bāzi, tad atlaides nevar piemērot.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Patlaban, kad Latvijā pakalpojumu privātpersonām piedāvā veseli 12 elektroenerģijas tirgotāji, tikai divi no tiem ir izveidojuši šo IT rīku, ar kura palīdzību var nodrošināt atlaides aizsargātajiem lietotājiem.

Datu apmaiņas rīka izveidošanas izmaksas elektroenerģijas tirgotājiem valsts nesedz. Kā uzsvēra Rozentāle, tā ir viņu “sociālā atbildība un tēla uzlabošana”.

Ekonomikas ministrijā informēja, ka pašlaik atbalstu norēķiniem par elektroenerģiju saņem aptuveni 90 tūkstoši aizsargāto lietotāju, taču šīs atlaides pienākas gandrīz divas reizes lielākam skaitam – 160 tūkstošiem klientu. No valsts budžeta mēnesī tas izmaksātu divus līdz trīs miljonus eiro.

Reālā situācija ir tāda, ka teju 40% iedzīvotāju, kuriem pienāktos ik mēnesi saņemt 15 vai 20 eiro atlaidi, to pašlaik nesaņem, jo tirgotājs nav veicis savu “mājasdarbu”. Uzņēmums “Enefit” ir paudis, ka šobrīd strādā pie vajadzīgās sistēmas izveides, pārējie – nē. Kopš novembra aizsargātajiem lietotājiem jau gājusi gar degunu iespēja saņemt atlaides, tātad 45 vai 60 eiro par šiem trim mēnešiem ir pazaudēti.

“Valsts saka – “Mēs jums palīdzēsim, jums būs 20 eiro katru mēnesi!”

Tātad ar vienu roku atbalstu dod, bet patiesībā tas atbalsts līdz galam nav iedots, jo 40% cilvēku nesaņem šo atbalstu.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Ir jānodala, katra loma šajā visā procesā. Birojs ir informācijas sistēmas pārzinis un turētājs, līdz ar to mēs nodrošinām tehnoloģisku risinājumu, lai tas varētu tikt īstenots. Pašu politiku, protams, īsteno Ekonomikas ministrija. Protams, Ekonomikas ministrijai bija alternatīva noteikt to kā obligātu nosacījumu; tad, protams, ka tiktu sasniegts 100% mērķis,” stāstīja Būvniecības valsts kontroles biroja Būvniecības informācijas sistēmu departamenta direktors Uldis Jansons.

Rozentāle norādīja, ka aizsargātajiem lietotājiem nav aizliegts pāriet pie tā elektrības tirgotāja, kas nodrošina iespēju saņemt atbalsta mehānismu; šobrīd tie ir “Latvenergo” un “Tet”. Tajā pašā laikā klients, iespējams, jau izvēlējies citu pakalpojumu sniedzēju, jo tam bijis izdevīgāks piedāvājums.

Kādēļ normatīvajos aktos netika paredzēts pienākums tirgotājiem izveidot datu apmaiņas rīku, kompensējot šos izdevumus no valsts budžeta?

“Šeit atkal tās ir investīcijas, un, protams, ka tas ir budžeta jautājums, un arī jautājums, cik daudz mēs varam līdzekļus atvēlēt. Un mums ir jāsaprot, ka tirgotāji mainās, pienāk jauni klāt, kuri sniedz pakalpojumu mājsaimniecībām,” atzina Rozentāle.

Ekonomikas ministrijā kā argumentu min to, ka tirgotājiem nav garantijas, ka aizsargātie klienti nepāries pie cita pakalpojuma sniedzēja, kā arī to, ka daļai tirgotāju var būt ļoti mazs šādu klientu skaits. Ministrija sola šoruden izvērtēt, kā strādā šī sistēma. 

“Ja tajā gada periodā mums nebūs pievienojušies papildus tirgotāji, tad mēs skatīsimies, kādus, iespējams, nepieciešams izstrādāt kritērijus, lai noteiktu, kuriem tirgotājiem tā būtu obligāta prasība,” teica Rozentāle.

Pašlaik 15 un 20 eiro atbalsts paredzēts līdz gada beigām, pēc tam tas tikšot par 10 eiro samazināts.