Apdraudēta konkurētspēja, saasinās darbaspēka trūkums

Iedzīvotāju novecošanās radītās problēmas ES ekonomikā jārisina nekavējoties

Teksts – ULDIS ĶEZBERIS, Latvijas Radio ārzemju ziņu žurnālists, EURANET PLUS

Eiropas iedzīvotāju straujā novecošanās būs viens no lielākajiem izaicinājumiem, ar kuriem saskarsies nākamā Eiropas Komisija (EK).
Eksperti brīdina, ka gados vecu iedzīvotāju īpatsvara pieaugums apdraudēs Eiropas Savienības (ES) konkurētspēju, saasinās darbaspēka trūkumu, palielinās valstu budžeta izdevumus un padziļinās reģionālo nevienlīdzību. Turklāt prognozēts, ka jau pēc dažiem gadiem ES iedzīvotāju skaits sāks samazināties.
Eiropa noveco, un tas var ietekmēt mūsu ekonomisko labklājību. EK prognozē, ka ES iedzīvotāju, kuriem ir 65 gadi un vairāk, proporcija pieaugs no 21% pašlaik līdz 30% 2070. gadā. Tajā pašā laikā 80 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju īpatsvars blokā pieaugs no 6% līdz 13%.

Problēmas ar ataudzi
Bankas «Stanley Morgan» analītiķi ir aprēķinājuši, ka līdz 2040. gadam ES iedzīvotāju skaits darbspējīgā vecumā no 15 līdz 64 gadiem samazināsies par 6,5%, kas varētu samazināt eirozonas iekšzemes kopproduktu par 4%.
EK priekšsēdētājas vietniece demogrāfijas jautājumos Dubravka Šuica norādīja, ka ES dalībvalstis atšķirīgi izjūt straujo iedzīvotāju novecošanos. «Nīderlandē galvenā problēma ir mājokļi un iedzīvotāju blīvums, bet dažos Spānijas reģionos – iedzīvotāju skaita samazināšanās. Itālijā galvenā problēma ir dzimstības samazināšanās un iedzīvotāju novecošanās. Grieķija ir dalībvalsts ar visstraujāk novecojošajiem iedzīvotājiem. Horvātija cīnās ar jaunu cilvēku emigrāciju,» sacīja D. Šuica.
ES ir nopietnas problēmas ar iedzīvotāju ataudzi. 2022. gadā 27 bloka dalībvalstīs piedzima 3,8 miljoni bērnu. Tā bija pirmā reize daudzu desmitu gadu laikā, kad jaundzimušo skaits blokā bija mazāks par 4 miljoniem.
Neraugoties uz to, iedzīvotāju skaits ES pēdējos gados ir pieaudzis, lielā mērā tāpēc, ka dalībvalstīs ieradās miljoniem kara bēgļu no Ukrainas.
Šī gada sākumā ES dzīvoja 451 miljons cilvēku. Bloka oficiālais statistikas birojs «Eurostat» lēš, ka ES iedzīvotāju skaits turpinās augt, virsotni sasniedzot 2026. gadā, kad tas pārsniegs 453 miljonus.
Taču pēc tam ES iedzīvotāju skaits lēnām samazināsies. «Eurostat» prognozē, ka 2100. gadā blokā būs nepilni 420 miljoni iedzīvotāju. Turklāt iedzīvotāju, kas vecāki par 80 gadiem, būs vairāk nekā to, kas ir jaunāki par 20 gadiem.

Dalībvalstīm jāsper izlēmīgi soļi
Demogrāfijas eksperte Aviva Vitenberga-Koksa uzskata, ka rietumvalstīs vērojamā zemā dzimstība un straujā novecošanās daļēji ir saistīta ar sieviešu ienākšanu darba tirgū. «Mēs neesam pilnībā pieņēmuši un pielāgojušies jaunajām dzimumu lomām mājās, kas uztur zemus dzimstības rādītājus, jo mūsdienās pāriem ir ārkārtīgi grūti atļauties un piemēroties bērnu radīšanai. Ja pielāgosim mūsu ekonomikas sistēmas, jo īpaši mūsu nodarbinātības politiku, lai tā būtu draudzīgāka ģimenēm un vecākiem, es domāju, ka tas noteikti palīdzēs. Taču ar to nepietiks. Imigrācija ir otra svira,» A. Vitenberga-Koksa sacīja intervijā telekanālam «Al Jazeera».
Demogrāfiskās izmaiņas izjauks darba tirgu, radot plašu darbaspēka trūkumu, kas varētu kavēt izaugsmi, produktivitāti un inovācijas, inovācijas, tā paātrinot ES konkurētspējas samazināšanos salīdzinājumā ar citām lielākajām ekonomikām.
Lai novērstu ļaunāko scenāriju, EK iesaka dalībvalstīm spert izlēmīgus soļus, piemēram, novērst vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirības, uzlabot darba un privātās dzīves līdzsvaru, piedāvāt nodokļu atvieglojumus, samazināt bērnu aprūpes izmaksas un atvieglot jauniešu piekļuvi kvalitatīvām darbavietām un mājokļiem.
Taču neiztikt arī bez darbaspēka piesaistes no trešajām valstīm, norādīja ES par demogrāfiju atbildīgā komisāre D. Šuica. «Runājot par migrācijas demogrāfisko ietekmi uz konkurētspēju, jāpatur prātā divi galvenie elementi. Pirmkārt, mēs runājam par legālo migrāciju. Tas ir ļoti skaidri jānorāda. Otrkārt, migrācija ir viens no vairākiem mūsu rīcībā esošajiem instrumentiem vai iespējām. Un tas noteikti nav vienīgais,» uzsvēra komisāre.
EK arī rekomendē atbalstīt gados vecāku cilvēku palikšanu darba tirgū, ceļot viņu kvalifikāciju un piedāvājot elastīgu darba laiku. ◆

Eiropas Savienība bažījas par ekonomiku Trampa uzvaras gadījumā

ASV prezidenta vēlēšanas – jau 5. novembrī. Abu kandidātu – demokrātes Kamalas Harisas un republikāņa Donalda Trampa – izredzes uzvarēt joprojām tiek vērtētas kā ļoti līdzīgas.

RIHARDS PLŪME, Latvijas Radio ārzemju ziņu korespondents, EURANET PLUS

Ne mazums bažu no eiropiešiem izskanējis, kādu iespaidu radītu Trampa otrā prezidentūra, taču vairāk gan runāts tiek par jautājumiem, kas skar aizsardzību un palīdzību Ukrainai. Taču Eiropas Savienības (ES) amatpersonas bažījas arī par to, kā Trampa uzvara ietekmētu valstu bloka ekonomiku.

Nodevas – mīļākais vārds
Eiropas Savienības amatpersonām joprojām labā atmiņā palikusi iepriekšējā Donalda Trampa prezidentūra, tostarp viņa politika uzsākt jaunus tirdzniecības karus. Visjūtamākās bažas rada republikāņu kandidāta apņemšanās noteikt nodevas 60% apmērā Ķīnai un pat 20% apmērā visiem pārējiem. Arī Eiropas Centrālās bankas (ECB) vadītāja Kristīna Lagarda ir izteikusies, ka Trampa mīļākais vārds ir «nodevas».
«Godīga tirdzniecība ir galvenais stimuls izaugsmei, nodarbinātībai, inovācijai un produktivitātei. Es teiktu, ka tas ir kaut kas tāds, no kā mums nevajadzētu atteikties, jo jebkurā laika posmā, kurā ASV ir uzplaukusi – tie bija tirdzniecības periodi, nevis periodi, par ko varētu teikt – es došos pensijā, noslēgšos aiz savām robežām un darbošos savās mājās,» teica Lagarda.
Aģentūra «Bloomberg» vēstīja, ka vairāki Eiropas centrālie baņķieri ir nobažījušies, ka Trampa uzvara varētu sarežģīt mēģinājumus savaldīt inflāciju, vienlaikus nesagraujot ekonomiku.
Zviedrijas Centrālās bankas vadītājs Eriks Tīdens norādījis, ka būtiski tirdzniecības šķēršļi nenāk par labu ekonomiskajai attīstībai, jo īpaši ne tādai valstij kā Zviedrija, kas ir atkarīga no starptautiskās tirdzniecības. Nodevas varētu ietekmēt inflāciju un noteikti varētu ietekmēt izaugsmi. Viens no «Bloomberg» uzrunātajiem analītiķiem paredz, ka universāla 10% nodeva samazinātu eirozonas 460 miljardu eiro gada eksportu uz ASV gandrīz par trešdaļu.

Arī Harisas uzvara visas problēmas neatrisinās
Eiropas Savienības un ASV starpā jau ilgu laiku ir jautājums par Transatlantiskās tirdzniecības un investīciju partnerības līgumu (TTIP). Lai gan ir bijuši mēģinājumi to atdzīvināt, tas nav izdevies, un Trampa uzvaras gadījumā izredžu to paveikt gandrīz nav vispār.
Tiesa, arī tad, ja vēlēšanās uzvarēs Kamala Harisa, neizskatās, ka šajā ziņā varētu būt kāds izrāviens. Šādu pārliecību sarunā ar Latvijas Radio pauda Latvijas Universitātes Sociālo un politisko pētījumu institūta vadošā pētniece Žaneta Ozoliņa.
«Šobrīd būtu ļoti grūti iedomāties to, ka nākamajā gadā pēc Harisas ievēlēšanas TTIP pēkšņi tiktu parakstīts, jo problēmas veselā virknē jautājumu, kas attiecas uz farmāciju, lauksaimniecību, digitālo jomu, šīs atšķirības radās neatkarīgi no tā, kurš ir prezidents,» viņa teica. «Es pieļauju, ka Harisas ievēlēšanas gadījumā varbūt varētu atsākties sarunas par to, kādu formu šis sen aizmirstais nolīgums varētu iegūt un kas tajā varētu tikt iekļauts, bet man ir grūti iedomāties, ka tas notiktu ātri. Jāņem vērā arī tas, ka ASV un ES ir mainījušās, jo gan pēc kovida krīzes, gan pēc finanšu lejupslīdes, gan ņemot vērā karu Ukrainā un konfliktu Tuvajos Austrumos, tomēr katra valsts un ES skatās uz to, kā veidot savu pašpietiekamību, nevis mēģina veidot kādas attiecības, kurām ir grūti izteikt prognozes.»

Karš un krīzes novājina
Bažas no sekām, ko Eiropas ekonomikai nestu Trampa uzvara, šoreiz ir lielākas tādēļ, ka iepriekšējās republikāņa prezidentūras laikā ES bija spēcīgāka.
Tolaik neplosījās pilna mēroga karš Ukrainā un karš Tuvajos Austrumos, nebija pārdzīvota pandēmijas krīze un eirozona piedzīvoja daudzu gadu laikā spēcīgāko ekonomikas pieaugumu. Lielajām ekonomikām – Francijai un Vācijai – pašām jau tagad ir ne mazums problēmu.
No otras puses, kā vērtē aģentūras «Bloomberg» analītiķi, Eiropa šoreiz būs gatavāka, jo jau zina, ar ko tai būtu darīšana. Arī izdevumam «Politico» vairāki Eiropas diplomāti un amatpersonas uzsvēruši, ka Eiropas līderi ir guvuši mācību Trampa pirmās prezidentūras laikā un ir vienotāki un apņēmīgāki nekā jebkad agrāk.
Viens no diplomātiem norādījis, ka dalībvalstis ar Eiropas Komisiju jau koordinējot atbildi uz iespējamo tirdzniecības karu ar ASV un Briselei jau esot gatavs pretpasākumu saraksts, ar kuru būšot pietiekami, lai uzvarētu potenciālajā tirdzniecības karā. ◆