Šodien aprit 100 gadi, kopš Latvijā notika Pirmā pasaules kara
nozīmīgākās kaujas – Ziemassvētku kaujas, kurās piedalījās tikko
izveidotās divas latviešu strēlnieku brigādes, spējot pierādīt, ka ar
latviešu karavīriem jārēķinās kā ar nopietnu militāru spēku.
Pirmā pasaules kara Ziemassvētku kaujas norisinājās no 1916.gada
23.decembra līdz 29.decembrim jeb no 1917.gada 5.janvāra līdz
11.janvārim pēc jaunā kalendāra. Krievu armijas plānos šīs operācijas
mērķis bija pārraut vācu pozīcijas, lai tālāk uzbruktu gar abiem
Lielupes krastiem Jelgavas virzienā.
Šajā kaujas operācijā pirmo reizi izmantoja jaunu taktiku – negaidītu
nakts uzbrukumu bez artilērijas sagatavošanas uguns. Galvenās uzbrukuma
triecienvienības bija divas latviešu strēlnieku brigādes, kas
Ziemassvētku kauju laikā tika apvienotas Latviešu strēlnieku divīzijā.
Latvijas Kara muzeja pētnieks Juris Ciganovs savā rakstā pieminējis,
ka šīs kaujas apvītas ar daudzām leģendām, vēlākajos gados arī ar
izdomājumiem un izskaistinājumiem. Tās ir nosauktas gan par latviešu
strēlnieku varonības izpausmes paraugu, gan par plānveidīgu latviešu
karavīru iznīcināšanu, izmantojot tos kā lielgabalu gaļu.
“Tajā pašā laikā strēlnieku varonība Ziemassvētku kaujās un vēlākajās
Janvāra kaujās cēla latviešu tautas pašapziņu un parādīja latviešu
tautības karavīrus kā militāru spēku, ne sliktāku par krievu un vācu
karavīriem. Par latviešu kaujas varonību rakstīja daudzi laikraksti
Francijā, Lielbritānijā un citur pasaulē,” raksta Ciganovs.
Tiešām operācijas laikā abas nesen saformētās latviešu strēlnieku
brigādes apvienoja vienā divīzijā ar ģenerāli Augustu Misiņu priekšgalā.
Pirmo un vienīgo reizi Pirmā pasaules kara laikā visi astoņi latviešu
strēlnieku pulki bija iekļauti kopīgā lielākā karaspēka formācijā. Kopā
ar latviešu strēlnieku pulkiem šajā uzbrukumā piedalījās arī Sibīrijas
strēlnieku vienības, kas tika uzskatītas par vislabākajām tā laika
Krievijas armijā.
Latviešu strēlnieku vienības kaujās cieta ļoti lielus zaudējumus.
Apmēram 5000 latviešu strēlnieku Ziemassvētku kaujās un apmēram 4000
strēlnieku tām sekojošās janvāra kaujās krita, tika ievainoti vai
pazuda.
