Valdība otrdien apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM)
izstrādāto vispārējās pamatizglītības mācību saturu un mācīšanās
pieeju, kuras mērķis ir skolēnos attīstīt 21.gadsimtam svarīgās
kompetences.
Šodien apstiprinātais pamatizglītības standarts un iepriekš valdībā
apstiprinātās pirmsskolas vadlīnijas nodrošina pilnveidotā mācību satura
un pieejas ietvaru, definējot sasniedzamos rezultātus katrā no mācību
jomām. Vadoties no tā, skolas var izmantot jau sagatavotus mācību
programmu paraugus vai veidot tos pašas, ietverot tajos skolas
sagatavotus mācību priekšmetu plānus un skolotāju izstrādātos stundu
plānus. Jaunajā mācību saturā skolotājs ir mācību procesa vadītājs, kurš
ne tikai sniedz zināšanas, bet aizved skolēnus līdz atbildēm, nevis dod
tās gatavas. Tāpat liela loma ir skolotāju savstarpējai sadarbībai un
kopīgai darba plānošanai.
Jaunajā standartā mācību saturs organizēts septiņās cilvēka dzīves
darbībai nozīmīgās mācību jomās: valodu, sociālajā un pilsoniskajā,
kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā, dabaszinātņu, matemātikas,
tehnoloģiju, veselības un fiziskās aktivitātes. Katrā no tām izvirzīti
būtiskākie pamatjēdzieni, kas skolēnam jāapgūst, lai viņam veidotos
vienota izpratne par apkārtējo pasauli un sevi tajā, kā arī mācību jomai
raksturīgas prasmes. Īpaša uzmanība veltīta mācību satura pārskatīšanai
kopumā, vērtējot, lai zināšanas, temati un prasmes dažādos mācību
priekšmetos nepārklātos, pēc iespējas mazinot līdzšinējo satura
sadrumstalotību.
Saglabājot fundamentālās zināšanas, izpratni un pamatprasmes
daudzveidīgās cilvēka darbības jomās, saturs papildināts ar caurviju
prasmēm un ieradumiem, kas balstīti vērtībās, lai skolēns iemācītos
mācīties visa mūža garumā un ikdienā rīkotos saskaņā ar savām vērtībām.
Visu mācību saturu caurvij tādas prasmes kā kritiskā domāšana un
problēmrisināšana, jaunrade un uzņēmējspēja, sadarbība, pilsoniskā
līdzdalība, digitālās prasmes. Kā svarīgākās vērtības un tikumi tiek
akcentēta atbildība, centība, drosme, godīgums, gudrība, laipnība,
līdzcietība, mērenība, savaldība, solidaritāte, taisnīgums, tolerance.
Ņemot vērā aktuālās tendences pētniecībā un izglītībā, jaunā mācību
satura piedāvājumā ir iekļauta arī tehnoloģiju joma, kurā ir vairāki
satura bloki, tajā skaitā inženierzinātnes un datorika, kas atbilstoši
skolēnu vecumam un izglītības iestādes īstenotajai izglītības programmai
mācāmi jomas ietvaros vai kā atsevišķi mācību priekšmeti. Līdzšinējā
mācību priekšmeta “Mājturība un tehnoloģijas” vietā tiek piedāvāts
mācību priekšmets “Dizains un tehnoloģijas” visās pamatskolas klasēs,
par centrālo mērķi izvirzot dizaina procesa apguvi un pieredzi ar
dažādām tehnoloģijām. 7.klasē būs iespēja apgūt jaunu priekšmetu
“Inženierzinības”. Datorikas mācību saturs būs jāapgūst no 1.klases,
1.-3.klasē to mācot integrēti, bet 4.-9.klasē kā atsevišķu mācību
priekšmetu, nozīmīgi palielinot datorikas stundu skaitu. Savukārt
7.-9.klašu posmā visi skolēni apgūs programmēšanas pamatus.
Otrās svešvalodas apguve paredzēta divus gadus agrāk – no 4.klases,
savukārt Latvijas un pasaules vēsture tiks mācīta vienotā priekšmetā no
7.klases. Sākot no 2.klases, sportam un veselībai palielināts stundu
skaits vidēji no divām uz trim nodarbībām nedēļā. Pirmajā klasē nav
noteikta papildus stunda, jo bērniem ir paredzētas kustību pauzes.
Līdztekus tradicionālajiem mācību priekšmetiem tiks piedāvāts jauns
mācību priekšmets “Teātra māksla”, kā mērķis ir attīstīt bērnos
apzinātas intelektuālās, emocionālās, fiziskās un verbālās darbības
spējas, izmantojot savas ķermeņa kustības, žestus un mīmiku. Skolās,
kuras īsteno mazākumtautību izglītības programmas, pastiprināta latviešu
valodas loma.
Lai noteiktu skolēnu stiprās un vājās puses, arī turpmāk tiks
organizēti diagnosticējošie darbi. Pamatizglītības pakāpes beigās
skolēni kārtos līdzšinējos trīs obligātos valsts pārbaudījumus –
latviešu valodā, svešvalodā un matemātikā, savukārt kā ceturtais tiks
veidots starpdisciplinārais valsts pārbaudes darbs sociālajā un
pilsoniskajā, dabaszinātņu un tehnoloģiju mācību jomā. Jaunajā standartā
vērtēšana akcentēta kā neatņemama mācību sastāvdaļa, kas svarīga
skolēnu snieguma uzlabošanai un nodrošina efektīvu atgriezenisko saiti
attiecībā uz sasniedzamajiem rezultātiem. 1.-3.klašu posmā visos mācību
priekšmetos plānots noteikt rakstisku skolēna snieguma vērtējumu.
Pilnveidotais pirmsskolas izglītības saturs stāsies spēkā 2019.gada
1.septembrī. Jaunā mācību satura ieviešana skolās sāksies 2020.gada
1.septembrī 1., 4. un 7.klasē, 2021.gada 1.septembrī – 2., 5.un 8.klasē,
bet 2022.gada 1.septembrī – 3., 6. un 9.klasē.
Kopš sabiedriskās apspriešanas sākuma mācību satura un pieejas
pārmaiņas mērķtiecīgi skaidrotas Latvijas skolu vadību komandām un to
pedagogiem, visu pašvaldību mācību jomu koordinatoriem, visu Latvijas
pašvaldību izglītības jomas vadītājiem vai viņu pārstāvjiem, tiekoties
ar dažādām interešu grupām. Šajā laikā savus priekšlikumus izteikušas
skolas un profesionālās organizācijas.
Jaunā mācību satura pakāpeniska ieviešana skolās sāksies no 2020.gada 1.septembra.
