Tikai 38% iedzīvotāju līdz šim bijusi iespēja turēt savās rokās paša
lielākā nomināla latu naudas zīmi – 500 latu banknoti, liecina pētījumu
centra SKDS šogad septembrī veiktās aptaujas dati.
No aptaujātajiem 61% atzina, ka līdz šim viņi šādu naudas zīmi savās
rokās nav turējuši, par pētījuma rezultātiem biznesa portālu “Nozare.lv”
informēja SKDS.
Pēdējo 11 gadu laikā to iedzīvotāju īpatsvars, kuriem ir bijusi
iespēja savās rokās paturēt 500 latu banknoti, audzis salīdzinoši
nedaudz – tikai par 12 procentpunktiem. Pētījumu centrs SKDS pirmo reizi
šādu mērījumu veica 2003.gadā, un tad atklājās, ka tobrīd tikai 27%
iedzīvotāju bija turējuši savās rokās 500 latu banknoti.
Septembra aptaujas rezultātu analīze atsevišķās sociālajās un
demogrāfiskajās grupās liecina, ka biežāk 500 latu banknoti savās rokās
ir izdevies turēt iedzīvotājiem, kuriem patlaban ir no 25 līdz 44 gadiem
(50%), augstākā izglītība (57%), kā arī pēc nodarbošanās vadītājiem
(72%), individuālā darba veicējiem un pašnodarbinātajiem (76%). No
Latvijas reģioniem visbiežāk 500 latu banknoti savās rokās ir turējuši
Rīgas iedzīvotāji (49%).
Salīdzinoši retāk 500 latu naudas zīmi savās rokās līdz šim ir
izdevies turēt iedzīvotājiem, kuri patlaban ir vecāki par 55 gadiem
(27%), kuriem ir tikai pamatizglītība (24%), kā arī iedzīvotājiem, kas
pašreiz ir pensionāri (20%) un bezdarbnieki (24%), kā arī lauku apvidos
(27%) un Latgalē dzīvojošajiem (27%).
Aptaujas dati atklāj, ka arī no turīgākajiem iedzīvotājiem 500 latu
banknoti savās rokās ir turējuši tikai 62%. Salīdzinājumam – iedzīvotāju
ar zemākiem ienākumiem grupā tādu ir tikai 24%.
Tie, kuri atbalsta Latvijas pāreju uz eiro, biežāk ir turējuši savās
rokās 500 latu banknoti (50%) nekā tie, kuri šādu pāreju neatbalsta
(36%).
Aptaujā iedzīvotājiem tika vaicāts, vai viņi ir kādreiz turējuši
rokās 500 latu naudas zīmi. Dati iegūti SKDS Latvijas pastāvīgo
iedzīvotāju aptaujā, veicot tiešās intervijas respondentu dzīves vietās.
Aptauja veikta septembra otrajā pusē. Ar stratificētās nejaušās izlases
metodi kopumā tika aptaujāti 1004 respondenti vecumā no 15 līdz 74
gadiem visā Latvijā. Izlase ir reprezentatīva attiecībā pret ģenerālo
kopumu.
