78% iedzīvotāju uzskata, ka ekonomiskā krīze vēl nav beigusies, aptaujā noskaidrojusi Rīgas Stradiņa universitāte (RSU).
RSU pētnieki norāda, ka teorētiski var pieņemt, ka krīzes pārvarēšana
prasīja lielāku savstarpēju palīdzību un atbalstu, kā arī lielāku
nepieciešamību pēc valsts un pašvaldību institūciju palīdzības un
atbalsta, kas kopumā liecina par sociālās saliedētības palielināšanos
krīzes laikā. Savukārt statistikas un pētījumu datu analīze liecina, ka
krīzes laikā palielinājusies ienākumu nevienlīdzība Latvijas sabiedrībā.
Tas apstiprina pretēju pieņēmumu, ka krīzes pārvarēšana ir vairāk
sašķēlusi nekā vienojusi sabiedrību, katrs vairāk paļāvies uz sevi,
nevis uz kolektīviem un valstiskiem krīzes problēmu risinājumiem.
Lielākā daļa (78%) iedzīvotāju uzskata, ka ekonomiskā krīze vēl nav
beigusies. Vērtējot krīzes ietekmi, 77% aptaujāto atzinuši, ka krīze ir
ietekmējusi viņu pašu un ģimenes dzīvi, savukārt 20% izjutuši nelielu
krīzes ietekmi vai uzskata, ka tās nav bijis vispār. Vairākums domā
(70%), ka krīze ir palielinājusi atšķirības starp cilvēkiem ienākumu un
pārticības ziņā – bagātie kļuvuši bagātāki, nabadzīgie nabadzīgāki.
Arī saliedētība tiek vērtēta kā visai zema – 59% aptaujāto uzskata,
ka tā ir mazinājusies, bet 7% atzīst, ka cilvēki kļuvuši vienotāki,
pārvarot grūtības. Vairākums aptaujāto (61%) drošāko atbalstu atrada
ģimenē un radinieku vidū, personiskos uzkrājumus kā drošāko atbalstu
atzina 51%, valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas atbalstu – 32%, bet
16% kā drošu vērtēja pašvaldību sniegto atbalstu, savukārt 16% atzina,
ka ne uz ko nevar paļauties.
Iedzīvotāju skatījumā lielākās plaisas sabiedrībā veido varas un
naudas attiecības, jo pastāvošās nesaskaņas kā ļoti lielas un lielas
starp valdošos eliti un iedzīvotājiem vērtē 74%, starp nabadzīgajiem un
bagātajiem 68%, starp vadītājiem un darbiniekiem 46%, starp latviešiem
un krieviem 28%, jauniešiem un vecākiem cilvēkiem 20%, lauciniekiem un
pilsētniekiem, ārzemniekiem un vietējiem – 18%.
RSU pētnieki atzīst, ka krīze nav veicinājusi Latvijas sabiedrības
saliedētību kopumā, bet vairāk stiprinājusi individuālismu un paļaušanos
uz sevi un ģimenes atbalstu. Sociālās nevienlīdzības palielināšanās ir
viens no galvenajiem sabiedrības šķelšanās faktoriem.
RSU profesore Inna Dovladbekova norādīja, ka lielākā Latvijas
iedzīvotāju daļa uzskata, ka krīze turpinās. Tas lielā mērā skaidrojams
ar privātā patēriņa (maksātspējīgā pieprasījuma) nepietiekamo pieaugumu,
nopietnām problēmām nodarbinātībā.
“Iedzīvotāji negatīvi novērtēja krīzes pārvarēšanas instrumentus,
norādot, ka valdība nebija spējīga veikt savas funkcijas, īpaši sociālās
aizsardzības jomā. Joprojām saglabājas problēmas darbaspēka tirgū, jo
nodarbinātības politika nebija pietiekami efektīva. Krīze palielināja
atšķirības starp cilvēkiem Latvijā ienākumu un pārticības ziņā, mazināja
sabiedrības saliedētību. Kritiski tiek vērtēta fiskālā politika –
pašreizēja nodokļu sistēma nav godīga, un iekasētie nodokļi tiek
izlietoti nepareizi. Gandrīz puse iedzīvotāju pauž neuzticību valdības
politikai ilgtermiņā, un, domājot par nākotni, cilvēki izjūt bailes,
nevis cerības,” uzsvēra Dovladbekova.
RSU reprezentatīvajā aptaujā piedalījās 1000 Latvijas iedzīvotāji
vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Aptaujas metode – tiešās intervijas
respondentu dzīvesvietās. Aptauju veica pētījumu centrs “SKDS”. Tāpat
tika veiktas intervijas ar uzņēmējiem un sociālajiem partneriem,
izmantoti “Lursoft” un Centrālās statistikas pārvaldes datubāzēs
pieejamie uzņēmējdarbības indikatori.
Jau ziņots, ka šodien plkst.12 Rīgas Stradiņa universitātē (RSU)
notiks konference “Veiksmes stāsts: Latvijas iedzīvotāju versija”, kurā
ekonomisti, mediju eksperti, sociologi prezentēs pētījumu par Latvijas
ekonomisko krīzi.
RSU Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs Edijs Šauers aģentūrai
LETA norādīja, ka referātus lasīs RSU socioloģes Taņa Lāce un Ritma
Rungule, RSU ekonomikas zinātnieces Inna Dovladbekova un Anželika
Berķe-Berga un RSU komunikācijas zinātnieks Sergejs Kruks.
Pētījums par krīzi tika veikts RSU zinātniskā projekta “Krīzes
pārvarēšana Latvijā: ekonomiskie, sociālie un komunikācijas aspekti”
laikā.
