Aptuveni divām trešdaļām Latvijas iedzīvotāju patlaban nav uzkrājumu, kas ļautu justies drošāk par savu nākotni, uzlabot dzīves apstākļus vai kalpotu kā finansiāls drošības spilvens negaidītās dzīves situācijās, biznesa portālu “Nozare.lv” informēja “SEB bankas” sabiedrisko attiecību speciāliste Sanda Purviņa.”SEB bankas” veiktā aptauja liecina, ka katrs sestais iedzīvotājs krāj skaidrā naudā, katram desmitajam ir uzkrājums bankā, 1% investē vērtspapīros vai par sev ērtāko un drošāko uzkrājuma veidu uzskata dārglietas, 4% par sev labāku atzinuši kādu citu investīciju veidu, tikai 3% iegulda uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā vai pensiju uzkrājumā, savukārt pārliecinoši lielākā daļa (69%) mūsu valsts iedzīvotāju atzinuši, ka viņiem nav nekāda veida uzkrājumu. Pētījuma dati liecina, ka salīdzinājumā ar cittautiešiem latvieši vairāk uzticas banku pakalpojumiem – attiecīgi 10% latviešu un 7% cittautiešu ir uzkrājums bankā. 72% cittautiešu un 67% latviešu norādījuši, ka tiem nav uzkrājumu. Salīdzinoši 15% latviešu un 17% cittautiešu ir uzkrājums skaidrā naudā. “SEB bankas” valdes locekle Ieva Tetere norāda, ka finansiāla drošības spilvena veidošanai, tieši tāpat kā jebkuram paveicamam darbam, ir vajadzīga motivācija. “Pēdējo gadu laikā ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē vērojām tendenci, ka līdz ar patēriņa pieaugumu iedzīvotāju vēlme uzkrāt samazinājās. Latvijas iedzīvotāji uzkrājumu kultūrā vēl joprojām sper pirmos soļus, jo trūkst zināšanu par ieguldījumu iespējām un ir vairāki negatīvas pieredzes piemēri salīdzinoši nesenā pagātnē. Līdz ar to ir nedrošība un motivācijas trūkums veidot uzkrājumu, izmantojot kādu no finanšu pakalpojumiem,” situāciju Latvijas iedzīvotāju uzkrājumu kultūrā modelē Tetere. Viņasprāt, aptaujas rezultāti vēlreiz apstiprina, ka iedzīvotāju skaits, kuri iegulda privātajos pensiju fondos vai uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā Latvijā, ir krietni mazāks nekā attīstītajās Rietumeiropas valstīs un uzkrāšanas kultūra Latvijā vēl joprojām ir “bērnu autiņos”. “SEB bankas” pārstāves atgādina, ka dažādām tautībām un kultūrām atšķiras uzkrājumu veidošanas tradīcijas. Attīstītajās pasaules valstīs teju katrs iedzīvotājs par savu pienākumu uzskata arī pašam iesaistīties savu vecumdienu nodrošināšanā, tāpat ir valstis, kur uzkrājumi galvenokārt tiek veidoti dārglietās un mākslas priekšmetos. “SEB bankas” aptauja veikta sadarbībā ar pētījumu centru SKDS, un tajā piedalījās 1000 Latvijas iedzīvotāju.
