Latvijā 26% iedzīvotāju nav uzkrājumu, portālu informēja “Swedbank” Finanšu institūta eksperte Evija Kropa, atsaucoties uz
institūta veiktās aptaujas datiem.
Vienlaikus, pēc aptaujas datiem, Latvijā ir sasniegts vēsturiski
augstākais uzkrājumu veidotāju īpatsvars – uzkrājumi ir 74% iedzīvotāju,
taču Latvijas iedzīvotāji joprojām ir kūtrākie krājēji Baltijā, jo
Lietuvā uzkrājumi ir 77% iedzīvotāju, bet Igaunijā – 82%.
Tāpat aptaujas dati liecina, lai gan Latvijas iedzīvotāju gan bankas
kontos (52%), gan skaidrā naudā (56%) uzkrātā summa joprojām lielākoties
nepārsniedz 1000 eiro, uzkrājumu apmērs pēdējos gados ir audzis, jo,
piemēram, 2016.gadā uzkrājumi šādā apmērā bija 77% iedzīvotāju, kuri
veica uzkrājumus bankas kontos, un 94%, kas deva priekšroku krāt skaidrā
naudā.
“Pēc aptaujas rezultātiem redzams, ka kopš 2014.gada Latvijas
iedzīvotāju uzkrājumu veidošanas metodes nav būtiski mainījušās – 43%
regulāri ik mēnesi uzkrāj noteiktu daļu no saviem ienākumiem, kamēr
trešdaļa jeb 34% izvēlas uzkrāt to, kas mēneša beigās paliek pāri.
Jāteic gan, ka trešdaļā gadījumu ik mēnesi uzkrājumos novirzītais naudas
apmērs nepārsniedz 5% no ienākumiem. Tomēr arī šeit novērojama pozitīva
tendence: uzkrājumos novirzītais naudas apmērs aizvien turpina pieaugt –
pēdējo četru gadu laikā dubultojies to krājēju skaits, kas var
atļauties finanšu rezerves veidošanai atlicināt 10-15% no saviem
ienākumiem, un pat trīskāršojies to skaits, kuri ik mēnesi uzkrāj vairāk
par 15%,” pauda Kropa.
Aptaujā arī secināts, ka pēdējo desmit gadu laikā ir būtiski
palielinājusies Latvijas iedzīvotāju pārliecība par uzkrājumu
nepieciešamību – šogad 69% iedzīvotāju uzskata, ka ir svarīgi veidot
uzkrājumus nebaltai dienai, kamēr 2011.gadā šādu viedokli pauda 55%.
Kropa norādīja, ka galvenais šķērslis, kāpēc daļa iedzīvotāju neveic
uzkrājumus, ir nepietiekami ienākumi, ko kā galveno iemeslu norādījuši
75% aptaujāto, kuriem nav nekādu finanšu rezervju. Vienlaikus katrs
desmitais Latvijas iedzīvotājs atzinis, ka drīzāk dod priekšroku naudas
tērēšanai, bet vēl tikpat lielai daļai grūtības rada ilgtermiņa
plānošana un gaidīšana, līdz no nelielajām atlicinātajām summām laika
gaitā izveidosies nozīmīgs uzkrājums.
Tajā pašā laikā aptaujā secināts, ka neatkarīgi no ienākumu apmēra
lielākā daļa jeb 67% aptaujāto sliecas piekrist apgalvojumam, ka vismaz
10% no ienākumiem varētu tērēt prātīgāk.
Aptaujā secināts, ka uzkrātos līdzekļus Latvijas iedzīvotāji
galvenokārt glabā bankas kontā (46%) vai skaidrā naudā (24%). Vienlaikus
secināts, ka ilgāka termiņa uzkrājumi ir salīdzinoši nelielai Latvijas
sabiedrības daļai. Vispopulārākie ir uzkrājumi trešajā pensiju līmenī
jeb privātajos pensiju fondos (16%), termiņdepozīts bankā (13%) un
dzīvības apdrošināšana ar uzkrājumu (9%).
Kropa atzīmēja, ka Latvijā kopš 2011.gada teju visās pozīcijās
krājēju skaits trīskāršojies, kā arī ir augusi sabiedrības izpratne par
otrā pensiju līmeņa jeb valsts fondēto pensiju kapitālu kā savu
uzkrājumu veidu.
Pēc aktīvu apmēra “Swedbank” ir lielākā banka Latvijā.
