LETA
Latvijā katram trešajam iedzīvotājam vecumā no 18 līdz 74 gadiem nav izveidots finanšu “drošības spilvens”, un tas ir sliktākais rādītājs Baltijas valstīs, aģentūru LETA informēja “SEB bankas” pārstāvji, atsaucoties uz veiktās aptaujas rezultātiem.
Lietuvā situācija ir mazliet labāka, tur bez uzkrājumiem dzīvo 23% respondentu. Savukārt Igaunijā finanšu “drošības spilvens” nav izveidots katram piektajam iedzīvotajam.
Kā norāda “SEB bankas” finanšu pratības mentore Linda Šablinska, varētu teikt, ka situācija Igaunijā ir vislabvēlīgākā, tomēr par patiesi labu tā būtu uzskatāma, ja visiem iedzīvotājiem būtu kaut minimāls “drošības spilvens”. Ikviens, kam nav izveidots uzkrājums neparedzētiem gadījumiem, ir pakļauts riskam.
Pēc aptaujas datiem, gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju, kuriem ir uzkrājumi, tos tur parastajā norēķinu kontā, bet apmēram trešdaļa norādījusi, ka glabā uzkrājumu skaidrā naudā. Lietuvā parastajā norēķinu kontā “drošības spilvenu” tur 73% respondentu, kam ir uzkrājumi, bet Igaunijā – 58%.
Visās Baltijas valstīs tieši jauniešu vidū ir visvairāk to, kam ir uzkrājumi. Latvijā uzkrājumi ir 63% jauniešu vecumā no 18 līdz 29 gadiem, Lietuvā – 77%, bet Igaunijā – 85%.
Vairāk nekā puse iedzīvotāju Latvijā uzskata, ka uzkrājumiem pietiek novirzīt 10% no ienākumiem. Lietuvā biežāk sliecas domāt, ka uzkrājumā būtu jānovirza līdz 20% no ienākumiem. Savukārt, runājot par to, cik liels uzkrājums sniegtu viņiem reālu finanšu drošības sajūtu, puse aptaujāto Latvijā nosauca summu no 5000 līdz 10 000 eiro. Lietuvā un Igaunijā situācija ir līdzīga, tomēr tur salīdzinoši vairāk nekā Latvijā atbildēja, ka finansiāli droši viņu justos ar uzkrājumu virs 10 000 eiro.
Iedzīvotāju aptauju pēc “SEB bankas” pasūtījuma 2025.gada aprīlī veica uzņēmums “Norstat”. Tajā piedalījās 1004 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
Ilustratīvs attēls no Freepik.
Toties Valsts prezidentam ir 300 štukas, kuras iegulda krājobligācijās un pelna labus procentus.
Ja cilvēks strādā mazatalgotu darbu un dzīvo no algas līdz algai, tad tā ir tikai viņa paša izvēle. Protams, daudziem dienišķais aliņš ir vislabākais “drošības spilvens”. 😀
Mūslaikos uzticēt spilvenu bankām ir riskanti. Blēži, elektrība, bankomāti bez elektrības, iespējamā pamukšana- banku vājie punkti. Turklāt nemaksā ne procentu no konta atlikuma.
Raksts bija jāsāk ar ES salīdzinošo statistiku par nabadzības līmeni un tad jākonstatē, ka te lielai daļai jākrāj, lai parastu spilvenu nopirktu