Pēdējo sešu mēnešu laikā 32% Latvijas iedzīvotāju bijuši spiesti sākt tērēt uzkrājumus, aģentūra LETA pavēstīja “SEB bankas” pārstāvji, atsaucoties uz bankas veiktās aptaujas datiem.
Bankā norāda, ka visbiežāk uzkrājumus samazinājuši iedzīvotāji vecumā no 50 līdz 59 gadiem (37%) un seniori jeb iedzīvotāji vecumā no 60 līdz 74 gadiem (35%).
Savukārt palielināt uzkrājumus pēdējā pusgada laikā varējuši 12% aptaujāto, kas ir par vienu procentpunktu mazāk nekā rudenī un par diviem procentpunktiem mazāk nekā pirms gada. Veiksmīgāk uzkrājumu palielinājuši jaunieši jeb iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 29 gadiem (22%), savukārt vismazāk – iedzīvotāji 50 līdz 59 gadu vecumā (4%).
Aptaujas dati liecina, ka pēdējā pusgada laikā ir pieaugusi to Latvijas iedzīvotāju daļa, kuriem vispār nav uzkrājumu. Ja pērna gada rudenī šādi atbildēja 24% aptaujāto un tas bija mazāk nekā pērn pavasarī, tad šoreiz bez uzkrājuma ir jau vairāk nekā ceturtā daļa Latvijas iedzīvotāju jeb 27% respondentu.
“SEB bankas” Privātpersonu segmenta vadītāja Elīna Kalniņa to skaidro ar ziemas sezonas lielajām izmaksām gan par apkuri un elektrību, gan par citām precēm, kas licis izmantot visus pieejamos finanšu līdzekļus. Vienlaikus pēdējo sešu mēnešu laikā 2% Latvijas iedzīvotāju ir sākuši veidot naudas uzkrājumus.
Salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm, aptauja rāda, ka visvairāk to, kuri pēdējā pusgada laikā bijuši spiesti sākt tērēt uzkrājumus, ir Igaunijā – 46%, bet vismazāk Lietuvā – 25%. Vienlaikus Lietuvā ir vismazākais iedzīvotāju skaits starp visām Baltijas valstīm, kuri pēdējo sešu mēnešu laikā spējuši palielināt savu “drošības spilvenu” – vien 9%. Igaunija palielināt uzkrājumu varēja katrs sestais.
Iedzīvotāju aptauju Latvijā, pēc “SEB bankas” pasūtījuma, 2023.gada februārī veica uzņēmums “Norstat Latvija”. Tajā piedalījās 1006 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
Foto: LETA
