Abonē e-avīzi "Bauskas Dzīve"!
Abonēt

Reklāma

Aptauja: Teju puse Latvijas iedzīvotāju nezina par valsts apmaksāto zarnu vēža skrīningu

Teju puse jeb 42% Latvijas iedzīvotāju nezina par valsts apmaksāto zarnu vēža skrīningu, liecina pētījuma centra “SKDS” aptaujas rezultāti.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.
Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Latvijā katru gadu tiek atklāti aptuveni 1100-1200 jaunu zarnu vēža gadījumu. 70% gadījumos tas tiek atklāts novēloti. Latvijā ir izstrādāta un jau kopš 2009.gada tiek realizēta zarnu vēža skrīninga jeb pārbaudes programma, kas paredz riska grupai, 50 līdz 75 gadus veciem iedzīvotājiem, valsts apmaksātu slēpto asiņu izmeklējumu fēcēs. Tomēr, kā liecina aptaujas dati, teju puse aptaujāto vispār nav dzirdējuši par šo programmu, informācija par valsts apmaksātās skrīninga programmas esamību trūkst arī 29% mērķauditorijas, 24% šīs grupas respondenti atzīst, ka ir dzirdējuši par šo pārbaudi, taču neko plašāk par to nezina.

Informācijas un zināšanu trūkums ir galvenais iemesls, kādēļ iedzīvotāji mērķa vecuma grupā līdz šim nav veikuši valsts apmaksāto zarnu vēža skrīningu. Par zarnu vēža skrīningu biežāk nav dzirdējuši vīrieši, respondenti, kuru sarunvaloda ģimenē ir krievu, respondenti ar augstiem ienākumiem, kā arī Rīgā dzīvojošie. Savukārt gandrīz puse jeb 48% iedzīvotāju, kuri ir vecumā no 50 līdz 74 gadiem un zina par valsts apmaksāto zarnu vēža skrīningu, izmantojuši iespēju veikt pārbaudi.

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāra “Latvijas Onkoloģijas centrs” galvenais ārsts, onkologs-ķirurgs Andrejs Pčolkins skaidro, ka zarnu vēža skrīnings ir paredzēts tieši tai pacientu grupai, kuriem nav sūdzību, un tā galvenā funkcija ir savlaicīga pirmsvēža stāvokļa noteikšana un prevencija. Šobrīd pacienti var saņemt informāciju un fēču testu tikai pie sava ģimenes ārsta, taču valsts nekādā citā veidā šo mērķa grupu neuzrunā, līdz ar to mēs sasniedzam varbūt tikai 14% iedzīvotāju, uzsver ārsts.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

“Praksē esam novērojuši, ka salīdzinoši liela daļa Latvijas iedzīvotāju teju nekad neapmeklē savu ģimenes ārstu vai dara to ļoti reti, līdz ar to nodrošināt iedzīvotāju informētību šajā jautājumā ir ļoti grūti, kas noved pie zemas iedzīvotāju atsaucības,” saka Pčolkins.

Lielākā daļa cilvēku, kuri veikuši zarnu vēža skrīningu, ir vecuma grupā no 60 līdz 69 gadiem. Kopumā sievietes savas zināšanas par valsts apmaksāto zarnu vēža skrīningu vērtē augstāk nekā vīrieši. Tāpat informētības līmenis ir augstāks cilvēkiem vecumā no 50 gadiem, kā arī iedzīvotājiem ar vidējiem un vidēji augstiem ienākumiem.

Saskaņā ar aptaujas datiem apmēram divas trešdaļas jeb 69% iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem uzskata, ka zarnu vēzi ir iespējams ārstēt. 11% aptaujāto uzskata, ka zarnu vēzi ir iespējams ārstēt lielākajā daļā gadījumu, savukārt vairāk nekā puse jeb 58% uzskata, ka to ir iespējams ārstēt tikai tad, ja tas tiek ļoti laicīgi atklāts. Tikai 5% respondentu uzskata, ka zarnu vēzi nav iespējams ārstēt.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Pčolkins skaidro, ka, salīdzinot ar citiem vēžu veidiem, pacientus ar savlaicīgi atklātu zarnu vēzi ir iespējams pilnībā izārstēt. Šādos gadījumos var sasniegt izārstēšanos deviņiem no desmit pacientiem. Tieši tādēļ profilaktiskās pārbaudes ir tik svarīgas. Taču gadījumos, kad zarnu vēzis ir progresējis pēdējās stadijās, ārstēšanas process ir daudz sarežģītāks un grūtāks, turklāt ar zemām izredzēm pilnībā uzveikt vēzi, atzīst ārsts.

Zarnu vēža skrīninga profilaktiskais tests palīdz atklāt slēptās asinis vēdera izejas saturā, kas pašiem ar aci nav saskatāmas. Šobrīd ir pieejami jauni testa veidi, kas tiek veikti ar imūnķīmijas metodi. Tā ir krietni precīzāka par testiem, kas bija pieejami iepriekš. Tāpat ir ievērojami uzlabota parauga ņemšana – pārbaude jāveic tikai no vienas vēdera izejas, pirms testa veikšanas vairs nav jāievēro noteikti ēšanas ierobežojumi, kā arī tests veicams mājas apstākļos, pēc tam nogādājot paraugu savam ģimenes ārstam vai laboratorijai.

Saslimstību ar zarnu vēzi veicina dabiska organisma novecošanās un dzīvesveida faktori, piemēram, mazkustīgs dzīvesveids, neveselīgs uzturs, smēķēšana, alkohola lietošana un liekais svars. Papildus tam, paaugstināts slimības risks pastāv arī cilvēkiem, kuriem pašiem vai viņu ģimenē ir saslimšanas vēsture ar kādu zarnu slimību.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Valsts apmaksātu zarnu vēža profilaktisko pārbaudi reizi divos gados var veikt sievietes un vīrieši vecumā no 50 līdz 74 gadiem. Profilaktiskā pārbaude ietver slēpto asiņu izmeklējumu fēcēs. Lai veiktu profilaktisko pārbaudi, pacientam ir jāvēršas savā ģimenes ārsta praksē, kurā tiek izsniegts testa komplekts un sniegta informācija par izmeklējuma veikšanu mājas apstākļos. Šīs pārbaudes veikšanai uzaicinājuma vēstule netiek nosūtīta.

Foto: LETA

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
BauskasDzive.lv komanda.