Samazinājies iedzīvotāju skaits, kam nav uzkrājumu vecumdienām, rāda
jaunākās “Swedbank” aptaujas dati par iedzīvotāju uzkrājumu veidošanas
paradumiem un plāniem pensijas gados.
Aptaujā 45% iedzīvotāju norādījuši, ka viņiem uzkrājumu vecumdienām
nav. Salīdzinājumam – 2011.gadā 62% izvaicāto informēja, ka tiem nav
uzkrājumu vecumdienām.
Lai piedzīvotu pārtikušas vecumdienas, katrs otrais respondents
norādījis, ka būtu jāuzkrāj daudz vairāk nekā līdz šim, novirzot
minētajam mērķim daļu no saviem ikmēneša ienākumiem. 18% aptaujāto
norādījuši, ka pārtikušām vecumdienām būtu nepieciešams uzkrāt vien
nedaudz vairāk kā līdz šim. Savukārt 16% uzskata, ka viņu pašreizējā
uzkrājumu veidošanas stratēģija spēs nodrošināt cienīgas vecumdienas.
Novērtējot savu šī brīža uzkrājumu apjomu, 27% norāda, ka tas ir
zems. 17% aptaujāto iedzīvotāju savu uzkrājumu apjomu vecumdienām vērtē
kā drīzāk zemu. Tikai katrs desmitais respondents norādījis, ka savus
uzkrājumus vecumdienām vērtē kā normas robežās esošus. Savukārt 1%
aptaujāto savus uzkrājumus vecumdienām vērtē kā drīzāk lielus.
Domājot par iztiku vecumdienās, 70% iedzīvotāju joprojām paļaujas uz
valsts nodrošināto vecuma pensiju, bet 29% paļaujas uz darba algu, jo
plāno turpināt darba gaitas arī pēc pensijas vecuma sasniegšanas.
Savukārt katrs ceturtais respondents norādījis, ka, sasniedzot pensijas
vecumu, plāno paļauties uz bērnu vai citu tuvinieku finansiālu atbalstu.
24% iedzīvotāju vecumdienās paļausies uz izmaksām no privātās
(3.pensiju līmeņa) pensijas uzkrājumiem. 20% plāno piedzīvot pārtikušas
vecumdienas, iztiekot no cita veida finanšu uzkrājumiem. 12% paļaujas uz
sociālo pabalstu nodrošinājumu. Savukārt 6% respondentu plāno iztikt no
ienākumiem, kas gūti pēc kāda nekustamā īpašuma pārdošanas. 5%
iedzīvotāju plāno piedzīvot pārtikušas vecumdienas, iztiekot no
ienākumiem, kas gūti no darījumiem ar vērtspapīriem un akcijām. 11%
aptaujāto nedomā, no kādiem līdzekļiem dzīvos, sasnieguši pensijas
vecumu.
Domājot par vecumdienām, cilvēki vēlētos, lai viņiem būtu līdzekļi
veselības stiprināšanai (54%), ceļojumiem (52%), bērniem un mazbērniem
(40%), kā arī kultūras un atpūtas pasākumu apmeklēšanai (33%) un
hobijiem (21%).
Aptauja veikta 2014.gada decembrī sadarbībā ar “OMD Snapshots”,
aptaujājot 878 respondentus vecumā no 15 līdz 74 gadiem Rīgā, citās
Latvijas pilsētās un lauku teritorijās.
