Apturēta “PNB bankas” (iepriekš “Norvik banka”) darbība, aģentūra LETA uzzināja Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK).
FKTK lēmums paredz, ka ceturtdien plkst.21 bankai pilnībā jāpārtrauc
finanšu pakalpojumu sniegšana, ieskaitot klientu maksājumu izpildi. Šāds
lēmums pieņemts, lai nepieļautu bankas līdzekļu aizplūšanu. Tas nozīmē,
ka no attiecīgā brīža “PNB bankas” karšu, internetbankas maksājumu un
bankomātu darbība ir apturēta.
Komisijā informēja, ka, ievērojot Eiropas Centrālās bankas un Eiropas
Vienotā noregulējuma valdes lēmumus, aptur finanšu pakalpojumu
sniegšanu “PNB bankā” un pieņem lēmumu par noguldījumu nepieejamību.
“Eiropas Centrālā banka kā “PNB bankas” tiešais uzraugs, 15.augustā
lēmusi atzīt to par tādu finanšu iestādi, kas ir nonākusi vai nonāks
finanšu grūtībās. Savukārt Eiropas Vienotā noregulējuma valde ir
pieņēmusi lēmumu neveikt “PNB bankas” noregulējumu, kas nozīmē neveikt
pasākumus, lai bankas darbību stabilizētu. Ņemot vērā minēto un
rūpējoties par bankas klientu noguldījumu aizsardzību, FKTK padome
ārkārtas sēdē ir pieņēmusi lēmumu apturēt finanšu pakalpojumu sniegšanu
“PNB bankā” un lēmusi par noguldījumu nepieejamību,” pauda komisijā.
Eiropas Centrālā banka kā “PNB bankas” tiešais uzraugs pieņēmis šādu
lēmumu, konstatējot, ka banka nav ievērojusi regulējošās prasības un
izvērtējot bankas finansiālo situāciju.
Mēs apzināmies, ka šī ir negaidīta ziņa bankas klientiem, taču varam
apliecināt, ka FKTK darīs visu iespējamo, lai izveidotu ērtāko un
efektīvāko risinājumu, un pēc iespējas ātrāk klientiem sāktu garantētās
atlīdzības izmaksu – līdz 100 000 eiro katram. Jau tuvākajās dienās, kā
rāda pirmie aprēķini – 99,2% noguldītāju varēs sākt saņemt visu savu
uzkrāto naudu bankā, ko pilnībā segs no Noguldījumu garantiju fonda
līdzekļiem,” sacīja FKTK priekšsēdētāja Kristīne Černaja-Mežmale.
Komisijā atzīmēja, ka FKTK padome ir lēmusi par noguldījumu
nepieejamību, lai pēc iespējas ātrāk klienti varētu saņemt garantēto
atlīdzību. Par garantēto atlīdzību izmaksu veidu un kārtību FKTK lems
jau tuvākajās dienās.
Garantēto atlīdzību izmaksa jāuzsāk ne vēlāk kā 8.darba dienā pēc
noguldījumu nepieejamības iestāšanas. Noguldījumu garantiju sistēma
paredz katram “PNB bankas” klientam noguldījumu izmaksu garantētās
atlīdzības veidā līdz 100 000 eiro.
Garantētā atlīdzība līdz 100 000 eiro apmērā tiks izmaksāta gan
fiziskām, gan juridiskām personām par visu veidu noguldījumiem jebkurā
valūtā. Garantētā atlīdzība attiecas uz bankas klientu līdzekļiem, uz
noguldījumu procentiem, kas uzkrāti līdz noguldījumu nepieejamības
iestāšanās dienai, uz atlikumiem norēķinu kontos vai algas kontos un uz
līdzekļiem krājkontos.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka šogad martā Eiropas Centrālā banka
nolēma “PNB banku” pārņemt tiešajā uzraudzībā. Šāds lēmums tika
pieņemts, sekojot FKTK pieprasījumam saistībā ar bankas starptautisko
tiesvedības procesu pret Latvijas valsti.
Tāpat vēstīts, ka bankas kapitāla pietiekamības rādītājs 2018.gada
31.decembrī bija 12,48%, kamēr regulatora minimālā prasība ir 14%.
Bankas 2018.gada auditētajā pārskatā teikts, ka pērn banka iesniedza
FKTK aktualizētu bankas/grupas kapitāla stiprināšanas plānu. Šajā plānā
banka ir paredzējusi vairākus attīstības scenārijus, tostarp plāna
galvenie pasākumi ietver SIA “Winergy” pārdošanu, bankas beztermiņa
obligāciju, kuras ir iespējams konvertēt par pirmā līmeņa kapitālu,
emisiju, neprofila aktīvu pārdošanu, pensiju plānu pārdošanu,
subordinēto noguldījumu konvertēšanu un jaunu investoru piesaistīšanu.
“Banka turpina strādāt pie investoru piesaistīšanas, lai palielinātu
akciju kapitālu, kas ir pirmā līmeņa kapitāla pamatelements un veido
pamatu uzņēmējdarbības paplašināšanai. Papildus pirmā līmeņa kapitāls
dos iespēju gūt papildu peļņu,” sacīts pārskatā.
Pārskatā arī teikts, ka 2019.gada 28.jūnijā būtiski mainījās bankas
akcionāru sastāvs. “Bankas vadība šo akcionāru maiņu vērtē pozitīvi.
Jaunā bankas/grupas stratēģija, kas tiks izstrādāta tuvākajā nākotnē,
ļaus bankai turpināt savu darbību un būs vērsta uz ilgtermiņa
stratēģisko attīstību. Pozitīvi, ka jauno akcionāru papildus kapitāla
ieguldījumu dēļ, banka/grupa spēs izpildīt regulatora noteiktās kapitāla
pietiekamības prasības. Turklāt, papildus kapitālieguldījumi palīdzēs
palielināt bankas/grupas rentabilitāti, ieguldot ienesīgākos finanšu
instrumentos,” sacīts pārskatā.
Šogad jūnija beigās bankas pārstāvji informēja, ka ASV un Eiropas
investoru grupa iegādājusies 60% “PNB bankas” akciju, jauno akcionāru
neatklājot. Taču Latvijas Televīzija vēstīja, ka viens no jaunajiem
bankas īpašniekiem ir Tuvo Austrumu gāzes un naftas magnāts,
miljardieris Rodžers Tamrazs.
Tāpat bankas pārstāvji ziņoja, ka “PNB bankas” jaunie īpašnieki
neesot ieinteresēti turpināt bankas esošās tiesvedības ar Latvijas
valsti FKTK un Eiropas Centrālo banku.
Starptautiskais investīciju strīdu izskatīšanas centrs (International
Centre for Settlement of Investment Disputes (ICSID)) izskata 2017.gadā
iesniegto “PNB bankas” un tās akcionāra Grigorija Guseļņikova un viņa
ģimenes locekļu prasību pret Latvijas valsti par “negodīgu, patvaļīgu,
nepareizi motivētu un nepamatotu regulatīvu pieeju, ko attiecībā pret
banku īstenojušas Latvijas iestādes”.
Pēc aģentūras LETA rīcībā esošās sūdzības, banka un tās akcionāri
prasībā ICSID no Latvijas vēlas piedzīt zaudējumus, kas bankai radušies
valsts “nelikumīgo darbību vai bezdarbības” rezultātā. Sūdzībā lēsts, ka
zaudējumi varētu sasniegt simtiem miljonu eiro, taču konkrētas summas
nav uzrādītas.
Prasība pamatota ar to, ka “Latvijas institūciju, amatpersonu un
pārstāvju nelikumīgas darbības un bezdarbība “Norvik bankai” un tās
akcionāriem radījusi zaudējumus prasības iesniedzēju būtiskajām
investīcijām Latvijas banku un enerģijas sektoros”, kas esot Apvienotās
Karalistes un Latvijas starpvaldību līguma par investīciju veicināšanu
un aizsardzību pārkāpums.
Prasībā bankas akcionāri uzstāj, ka kopš 2015.gada decembra banka
izjutusi “nesamērīgu, nepamatotu un nepārtrauktu spiedienu no Latvijas
valsts institūcijām un amatpersonām, tostarp FKTK. FKTK tiek pārmesta
vairākkārtēja kapitāla atbilstības likmes paaugstināšana, “prasībām
kļūstot nesaprātīgām, nesamērīgām un augstākām, nekā kopumā tiek prasīts
Latvijas banku sektorā un Eiropas Savienības Kapitāla prasību
4.direktīvā”, “nesaprātīga un kaitnieciska rīcība pret bankas aktīvu
vērtības samazināšanu” un vairākkārtēju auditu veikšana, kā arī būtisku
ierobežojumu bankas darbībai noteikšana.
“Norvik bankas” akcionāri prasībā ICSID norāda, ka tādi regulatora
pasākumi ir saglabāti un/vai pastiprināti, ņemot vērā norādes, ko devusi
“ļoti augsta līmeņa, augsta ranga Latvijas amatpersona, kas saistīta ar
finanšu sektoru un kurai ir ietekme un morāla vara pār FKTK”.
Iepriekš medijos izskanējis, ka šī amatpersona ir Latvijas Bankas
prezidents Ilmārs Rimšēvičs, tomēr prasībā konsekventi aprakstītas
situācijas ar šo “augsta ranga amatpersonu”, neminot tās vārdu. Savukārt
bankas valdes priekšsēdētājs Olivers Bramvels ziņu aģentūrai AP
iepriekš apliecinājis, ka prasībā minētā amatpersona esot Rimšēvičs.
Rimšēviča vārds izskan tikai vienā prasības epizodē, kas attiecas uz
2017.gada 24.aprīli, kad Rimšēvičs esot devis rīkojumu “Norvik bankas”
valdes priekšsēdētājam Bramvelam apturēt sarunas par iespējām veikt
maiņas darījumu ar uzņēmuma Krievijā “Norvik Bank Russia” akcijām pret
bankas “Sberbank” Ukrainā akcijām.
“Pārkāpjot savas pilnvaras, bankas prezidents no Guseļņikova kunga
pieprasīja apņemšanos atturēties no investīcijām “Sberbank Ukraine”, kam
nav nekāda attaisnojuma un viņam nav nekādas likumīgas varas pār
Guseļņikova kungu,” lasāms prasībā. Tajā teikts, ka šī augsta ranga
amatpersona vairākkārt tieši un caur vidutājiem pieprasījusi kukuļus no
Guseļņikova, kurš tos neesot maksājis.
Ziņots arī, ka šogad 30.jūlijā Bramvels, kurš bankas valdes priekšsēdētāja amatu ieņēma kopš 2013.gada, atstāja amatu.
Paziņojumā presei šogad jūlija beigās bankas pārstāvji informēja, ka
“PNB bankai” ir teju 500 darbinieku un apmēram 100 tūkstoši klientu, no
kuriem aptuveni divas trešdaļas ir seniori.
Savukārt, pēc Finanšu nozares asociācijas datiem, “PNB bankai”
2018.gada beigās bija 68 974 klienti, tostarp 64 691 klients bija
privātpersona.
Asociācijas jaunākie dati arī liecina, ka 2019.gada 31.martā “PNB
banka” noguldījumos bija piesaistījusi 494,756 miljonus eiro, tostarp
privātpersonu noguldījumi bija 264,757 miljonu eiro apmērā, bet uzņēmumu
noguldījumi bija 228,976 miljonu eiro apmērā.
“PNB bankas” aktīvi 2018.gada 31.decembrī bija 569,53 miljonu eiro
apmērā, kas ir par 27,8% jeb 219,563 miljoniem eiro mazāk nekā 2017.gada
beigās. Pēc aktīvu apmēra “PNB banka” 2018.gada beigās bija septītā
lielākā banka Latvijā.
