Ar Pelnu Trešdienu sākas Lielais gavēnis

Kristīgā baznīca šo trešdien, 5.martā atzīmē Pelnu dienu, kas ievada gavēņa laiku pirms Lieldienām. Pelnu diena ievada gavēņa laiku, kad kristieši atturas no kādām ikdienišķām un ierastām lietām, cenšas ievērot mērenību uzturā un izklaidēs. Šajā laikā nav pieņemts rīkot kāzas, kristības un citus ar priecīgām izklaidēm saistītus pasākumus, ziņo portāls radio1.lv.

Lielais gavēnis ir gavēšanas laiks kristiešu liturģiskajā gadā pirms Lieldienām. Šajā laikā kristieši klusumā un pārdomās atceras Jēzus Kristus ciešanas un nāvi, daudz lūdzas un ziedo naudu labdarībai. Lielais gavēnis ilgst no Pelnu dienas līdz Klusajai sestdienai (aptuveni 40 dienas, kas atbilst laika periodam, ko Jēzus Kristus gavējot pavadīja tuksnesī). Pareizticīgajiem gavēņa ilgums parasti ir ilgāks.

Viduslaikos Lielā gavēņa laikā nedrīkstēja ēst gaļu, olas un lietot uzturā piena produktus. Mūsdienās dažādās konfesijās gavēšanas tradīcijas atšķiras. Katoļi parasti atturas no gaļas ēšanas, lai gan piektdienās ir atļauts ēst zivis.

Pelnu diena ir ļoti seni baznīcas svētki, kas ieguvuši noteiktu vietu liturģiskajā gadā kā ciešanu un gavēņa laika sākums. Ticīgie ar šo dienu sāk intensīvu gatavošanos Lieldienām. Bībeliskais skaidrojums pelnu lietošanai pirmkārt ir kā zīme cilvēka trauslumam un vājumam. Pelnu zīme ir arī ārēja apņemšanās zīme tam, kurš nožēlo savus sliktos darbu.

Pelnu diena latviešu folklorā

Bet senlatviešu ieražās Pelnu dienu pazīst kā jaunu saimniecību dibināšanas laiku, pārcelšanos uz jaunu dzīvesvietu. Turpretī mājinieki met pelnus pakaļ aizgājējiem, lai tos nepiemeklē nelaime un slinkums. Pelnu dienas trešdiena bijusi arī derēšanas vai atsacīšanās – norēķināšanās diena.

Pelnu dienā cepa pelnu plāceni: plāceni pelnos ar kaņepēm un gaļas “circeņiem” miežu mīklā. Parasto maizi cept nedrīkstēja. Ja cepšot, maize cauru gadu pelēšot. Pelnu dienā pelnus izgrābj no pavarda un izkaisa tīrumā vai dārzā.

Pelnu dienas ticējumi:

Pelnu dienā piekar pelnu kulītes, lai kāpostiem nemetas tārpi.
Ir jāmazgā krekli – tad tie būs koši balti.
Ja Pelnu dienā kaut ko no lauka ved mājās, tad atved arī peles.
Pelnu dienā no plīts pelni jāizgrābj un jāuzglabā līdz vasarai.
Kad dārzā uz kāpostiem uzrodas kāpuri, tad vajag uz kāpostiem uzbērt Pelnu dienas pelnus.
Bijis ierasts Pelnu dienas vakarā stāstīt pasakas.
Pelnu kulītes piekārējam Lieldienās ir jādāvina ola.
Pelnus ber arī lopiem spalvā pret dunduriem.

Šogad Lieldienas kristīgā baznīca svinēs 20. aprīlī.

Foto:katolis.lv