Ar iepriekš izveidotu pirkumu sarakstu uz veikalu dodas 45% Latvijas iedzīvotāju, taču savus pirkumus plāno un izdevumus uzskaita tikai 13% Latvijas iedzīvotāju, liecina «Swedbank» Privātpersonu finanšu institūta veiktais pētījums.Privātpersonu finanšu institūta direktore Ieva Use informēja, ka deflācijas radīto cenu samazinājumu pārtikas precēm vistaustāmāk izjūt tieši tie Latvijas iedzīvotāji, kuri pēc pārtikas dodas ar iepriekš sagatavotu sarakstu, pieraksta savus ikdienas tēriņus un plāno pirkumus. «Patēriņa cenu samazinājums Latvijas iedzīvotājiem ir laba ziņa, jo ļauj ģimenei iepirkties izdevīgāk. Tomēr ikdienā reālu naudas ietaupījumu cenu krituma dēļ pamanām maz. Tas skaidrojams ar to, ka iedzīvotāju atalgojums būtiski samazinājies, augsts bezdarba līmenis, arī šogad spēkā stājušās vairākas nodokļu izmaiņas, kas iedzīvotāju maciņus patukšojušas un ko rezultātā deflācija nekompensē,» skaidroja Use. Viņa arī uzsver, ka cenu samazinājumu liela daļa iedzīvotāju neizjūt tik izteikti, jo joprojām pirkumi lielākoties tiek veikti spontāni, nesekojot līdzi iztērētās naudas daudzumam. Tomēr pozitīvi esot vērtējams fakts, ka uz veikalu ar iepriekš sagatavotu sarakstu dodas gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju. Pētījuma dati rāda, ka visbiežāk šādi sevi disciplinē cilvēki ar augstāko izglītību, sievietes, bērnu kopšanas atvaļinājumā esošie vai cilvēki, kas ģimenē audzina bērnu līdz sešu gadu vecumam, kā arī tie, kuru ienākumi uz vienu ģimenes locekli mēnesī ir mazāk par 100 latiem un Vidzemē un Zemgalē dzīvojošie. Kā saka Use, ar pirkumu sarakstu vien ir par maz, lai konstatētu tēriņu samazinājumu un patiešām ietaupītu uz patēriņa preču iegādi. Papildus tam nepieciešams ir jāplāno pirkumi un stingri jāpieturas pie sava plāna. «Joprojām to cilvēku skaits, kas šādi rīkojas, ir salīdzinoši neliels. Tikai katrs astotais Latvijas iedzīvotājs, kas īsteno plānošanas un uzskaites stratēģiju, var konstatēt tēriņu samazinājumu noteiktās izdevumu grupās, tādejādi reāli izjūtot deflācijas pozitīvo ietekmi uz mājsaimniecības budžetu,» atzīst Use. Pētījums tika veikts šā gada aprīļa beigās sadarbībā ar «Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratoriju». Aptaujā piedalījās vairāk nekā 500 respondenti. «Swedbank» Privātpersonu finanšu institūts ir no bankas neatkarīga organizācija, kas savu darbību uzsāka 2009.gada nogalē. Institūta mērķis ir attīstīt personīgo finanšu pārvaldības kustību Latvijā, kas palīdzētu iedzīvotājiem izprast nepieciešamību vadīt savas privātās finanses.
